Atrasti: 424
| Nosaukums ⇅ | Valsts ⇅ | Novads ↑ | Pagasts / pilsēta ⇅ | Kategorijas ⇅ | Vērtējums ⇅ | Īsumā |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Cepļa dolomīta atsegums | Latvija | Aizkraukles novads | Aizkraukles pagasts | Klintis | 25 % | Vairāku nelielu Daugavas svītas dolomīta klinšu virtene Daugavas krastā lejpus Pļaviņu HES aizsprostam. |
| Jaunzemju Velna nags | Latvija | Aizkraukles novads | Zalves pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 18.7 % | Liels, ap 3,7 metrus garš akmens, kas atrodas Susējas līkumā. Nostāstu vieta. |
| Jaunzemu staburags | Latvija | Aizkraukles novads | Aizkraukles pagasts | Staburagi | 7.3 % | Aizaudzis, neliels staburags, kura galvenajā daļā agrāk bija ap 1,15 m augsts ūdenskritums. |
| Kraukļakmens avots | Latvija | Aizkraukles novads | Skrīveru pagasts | Avoti | 17.8 % | Avots līdzās varbūtējai senai kulta vietai - Kraukļu akmenim. Neliels avotiņš, kuru var uzskatīt par Kraukļupītes izteku. |
| Kraukļu akmens | Latvija | Aizkraukles novads | Skrīveru pagasts | Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Nostāstu vietas | 21.3 % | Samērā liels akmens, varbūtēja sena kulta vieta. 2,5 m augsts, tilpums ap 7 m3. |
| Kuprainīša avotiņš | Latvija | Aizkraukles novads | Aizkraukles pagasts | Avoti | 15.7 % | Neliels avots, kas izplūst no dolomīta klints pamatnes Cepļu dolomīta atsegumā, pie Daugavas. |
| Meļķitāru Muldakmens | Latvija | Aizkraukles novads | Aizkraukles pagasts | Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Nostāstu vietas | 29 % | Sena kulta vieta, 3 m augsts dižakmens, kura tilpums ir ap 25 m3. Akmenī ir liela, visdrīzāk dabiska iedobe, kurā uzkrājas ūdens. |
| Pastamuižas Velnakmens | Latvija | Aizkraukles novads | Kokneses pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 23.7 % | Divi ainaviski, lieli akmeņi pie Daugavas. Atbilstoši teiksmām, šis ir viens, pāršķelts akmens, lai gan realitātē, visdrīzāk, divi dažādi akmeņi. |
| Seces Putraskroga kapu riņķa krusti | Latvija | Aizkraukles novads | Aizkraukle | Kapakmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 20.8 % | Divi akmens riņķa krusti, kuri, lai pasargātu no appludināšanas, pārvietoti uz Aizkraukles Kalna Ziedu muzeju. |
| Skanstupītes ūdenskritums | Latvija | Aizkraukles novads | Pļaviņas | Ūdenskritumi | 24.5 % | Ūdenskritums ar trim pakāpēm, kuras ir 0,9, 0,2 un 0,4 m augstas. Pēdējā pakāpe parasti ir applūdusi. |
| Aluojas ūdenskritumi | Igaunija | Austrumviru apriņķis | Toilas pagasts | Ūdenskritumi | 30 % | Krāšņa piecu ūdenskritumu kaskāde, kopējais augstums - 6-7,5 metri. Visdrīzāk, izveidojušies pēc upes gultnes pārvirzīšanas. |
| Kivisilla ūdenskritums (Sakas ūdenskritums) | Igaunija | Austrumviru apriņķis | Toilas pagasts | Ūdenskritumi | 29.5 % | Ainavisks 22,8 m augsts ūdenskritums uz 19. gadsimta meliorācijas grāvja. Iespējams, otrs augstākais ūdenskritums Baltijas valstīs. |
| Langevojas ūdenskritums | Igaunija | Austrumviru apriņķis | Sillamē | Ūdenskritumi | 23.1 % | Apmēram 5 metrus augsts ūdenskritums pie Sillamē pilsētas, izveidojies uz ordovika kaļķakmens slāņiem. |
| Narvas ūdenskritumi | Igaunija | Austrumviru apriņķis | Narva | Ūdenskritumi | 35.5 % | Ar Krenholmas salu pārdalīts ūdenskritums Narvas upē. Austrumu puses ūdenskritums ir 110 m plats, rietumu puses - ap 60 m plats, augstums - ap 6,5 m. |
| Valastes ūdenskritums | Igaunija | Austrumviru apriņķis | Toilas pagasts | Ūdenskritumi | 42.1 % | Augstākais ūdenskritums Baltijas valstīs. Parasti tas ir 26-28 m augsts, taču var sasniegt 30 metru augstumu. |
| Gurovas atsegumi | Latvija | Balvu novads | Medņevas pagasts | Klintis | 23.7 % | Vismaz 13 Ogres svītas smilšakmeņu, aleirolītu un mālu atsegumi 1,3 km garā posmā. Līdz 4 m augstas klintis. |
| Makšinavas atsegumi pie Silabirzēm | Latvija | Balvu novads | Vīksnas pagasts | Klintis | 20.8 % | Ainaviski, nelieli, līdz 1,2 m augsti smilšakmens atsegumi. |
| Olutovas avots | Latvija | Balvu novads | Medņevas pagasts | Avoti | 21.6 % | Viens no spēcīgākajiem avotiem Balvu novadā. Lielākā avota debits ir ap 3,5 litri sekundē. |
| Bārbeles sērūdeņraža avots | Latvija | Bauskas novads | Bārbeles pagasts | Sēravoti | 27.5 % | Kopš seniem laikiem zināms dziednieciskais avots, pie kura jau 17-18. gadsimtos tika veidots kūrorts. |
| Bornsmindes dolomīta atsegums | Latvija | Bauskas novads | Rundāles pagasts | Klintis | 24 % | Ap 360 m garš un līdz 4-5 m augsts dolomīta klinšu atsegums Lielupes kreisajā krastā. |
| Iecavas avots | Latvija | Bauskas novads | Iecava | Avoti | 14.8 % | Avots, kas izplūst no Amulas svītas iežiem pašā Iecavas upes krastā, Iecavas parkā. Ūdeni nav ieteicams lietot pārtikā. |
| Iecavas Dievdārziņa avots | Latvija | Bauskas novads | Iecava | Avoti | 17.8 % | Neliels avots, kas izplūst no Bauskas svītas dolomīta klints pamatnes Iecavas upes krastā, zem Dievdārziņa. |
| Iecavas Dievdārziņa klintis | Latvija | Bauskas novads | Iecava | Klintis | 24.2 % | Ap 3-3,5 metrus augstas Bauskas svītas dolomīta klintis Iecavas kreisajā krastā. |
| Iecavas parka klintis | Latvija | Bauskas novads | Iecava | Klintis | 17.8 % | Līdz 2,5 metrus augstas un ap 60 metrus garas dolomīta klintis Iecavas labajā krastā. |
| Jumpravas dolomīta atsegums | Latvija | Bauskas novads | Mežotnes pagasts | Klintis | 32.2 % | Ap 700 m garš un līdz 5 m augsts dolomīta klinšu atsegums Lielupes labajā krastā, lielākā klints Zemgalē. |
| Jumpravmuižas parka ūdenskritums | Latvija | Bauskas novads | Mežotnes pagasts | Ūdenskritumi | 22.7 % | Ūdenskritums ar četriem-pieciem galvenajiem pakāpieniem, kopējais augstums aptuveni 1,5 m un platums līdz 2,8 m. Vienīgais ūdenskritums Zemgalē. |
| Kulšenu avots | Latvija | Bauskas novads | Vecsaules pagasts | Sēravoti, Ģeogrāfiskie rekordi | 28.1 % | Iespējams, spēcīgākais avots Latvijā. Izveidojis 16 m platu dīķu, no avota ik sekundi izplūst 140 litri vāji mineralizēta sērūdens. |
| Nīzeres sēravots | Latvija | Bauskas novads | Stelpes pagasts | Sēravoti | 24.5 % | Viens no jaudīgākajiem avotiem Latvijā - no tā izplūst ap 40 l sērūdens sekundē. Līdzās Stelpes minerālūdens ieguves vieta. |
| Rundāles pils | Latvija | Bauskas novads | Rundāles pagasts | Muzeji, Pilis | 63.8 % | Izcilākā vēsturiskā pils Latvijā un Baltijā. Kurzemes un Zemgales hercoga rezidence, kas tika celta baroka stilā 1736.-1768. gadā. Pili ieskauj krāšņs dārzs. |
| Simtgades kritene | Latvija | Bauskas novads | Skaistkalnes pagasts | Kritenes, Nostāstu vietas | 13.1 % | Neliela karsta kritene netālu no Mēmeles. Šādi nosaukta par godu Latvijas 100 gadu jubilejai, jo kritene izveidojās 2018. gadā. |
| Šķūņa kritene | Latvija | Bauskas novads | Skaistkalnes pagasts | Kritenes, Nostāstu vietas | 21.3 % | Viena no izteiksmīgākajām karsta kritenēm Latvijā. Izveidojusies 1923. gada 10. novembrī, 16 līdz 20 metrus plata. Kritenē ir dīķis. |
| Amatas krāces pie Kalna Smīdēm | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Krāces | 19.6 % | Trīs sliekšņu-krāču grupa ap 250 metrus garā Amatas posmā, krāces izveidojušās Pļaviņu svītas dolomītos. |
| Amerikas avoti | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Alas, Avoti, Klintis, Krāces | 27.4 % | Krāšņu avotu grupa, kas izplūst no pašu veidotām alām smilšakmens iezī. Piekļūt ir sarežģīti. |
| Anfabrikas klintis | Latvija | Cēsu novads | Līgatne | Klintis | 35.8 % | Līdz 17 metrus augstas Gaujas svītas smilšakmens klintis Līgatnes centrā. Klintīs ir iekalti ap 20 pagrabi. |
| Aņītes Augstais iezis | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Klintis | 29 % | Interesanta, ap 130 m gara un 13-15 m augsta smilšakmens klints. Uz klints interesanti senāki uzraksti un bagātīga flora. |
| Aņītes Garais iezis | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Klintis | 29 % | Ap 400 m gara smilšakmens klints Braslas ūdenskrātuves krastā. Augstums virs ūdens līmeņa sasniedz 7 m. |
| Aņītes Vidējais iezis | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Klintis | 23.3 % | Izteiksmīga Gaujas svītas smilšakmens klints. Šī klints ir līdz 9 metrus augsta un ap 95 metrus gara. |
| Atsegums pie Mazplūčiem | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 25.9 % | Izteiksmīgs Pļaviņu un Amatas svītas iežu atsegums starp Varavīksnes un Vizuļu iežiem, Amatas kreisajā krastā. |
| Avots pie Melturiem | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Avoti | 6.4 % | Neliels, labiekārtots avotiņš Amatas kreisajā krastā pie A2 šosejas. |
| Avots Ramātu klinšu sākumā | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Avoti | 13.3 % | Spēcīgs avots Ramātu klinšu sākumā - austrumu daļā, klints pakājē. |
| Avots starp Vidējo un Lielo Jaunapsīšu alām | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Avoti, Klintis | 15 % | Avots, kas izveidojis nelielu Gaujas svītas smilšakmens atsegumu un ap 1 metru dziļu alu. Atrodas starp Vidējo un Lielo Jaunapsīšu alām. |
| Bānūžu Svētavots | Latvija | Cēsu novads | Taurenes pagasts | Avoti, Kulta vietas | 19.1 % | Kāpjošs avots, kura ūdenim senāk piedēvēja dziednieciskas spējas. Tagad te ir populāra ūdens ņemšanas vieta. |
| Bānūžu Velnakmens | Latvija | Cēsu novads | Taurenes pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 22.1 % | Milzu akmens - nostāstu vieta - Bānūžu ezera stāvajā ziemeļaustrumu krastā. |
| Bezdibeņa avota ala | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas, Avoti | 26.1 % | Ap 5 metrus gara ala, kuras grīdu veido avotiņa ezers. Agrāk avots bija vismaz 4 metrus dziļš. |
| Billes krāce | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Krāces | 20.9 % | Pēc HES celtniecības atlikusī Amatas ūdenskritumiņa - krācītes daļa, 0,4 m augsts un ap 10 m plats dolomīta slieksnis. |
| Braslas Baltais iezis | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Klintis | 20.9 % | Ap 3 metrus augsts un ap 40 m garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums iepretīm Melnajam iezim. |
| Briedīšu iezis | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 27.3 % | Gaujas svītas smilšakmens atsegums Gaujas krastā. Klints ir ap 140 metrus gara un ap 4-5 metrus augsta. |
| Bruņa ala | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Alas, Ģeogrāfiskie rekordi | 26.3 % | Viena no nedaudzajām dabiskajām dolomīta alām Latvijā. Tā ir 21 m gara un, visdrīzāk, radusies tektonisku procesu rezultātā. |
| Cēsu Svētavots un Svētavota ala | Latvija | Cēsu novads | Cēsis | Alas, Avoti, Kulta vietas | 31.8 % | Spēcīgs avots, kas iztek no 13 m garas alas Amatas svītas smilšakmenī. Sena dziedniecības kulta vieta, tagad ap avotu izveidots parks. |
| Dambja iezis | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 22.3 % | Pļaviņu svītas dolomītu atsegums Amatas ielejas labajā krastā. Klintis ir līdz 10 metrus augstas un atsedzas ap 360 m garā posmā. |
