Atrasti: 424
| Nosaukums ⇅ | Valsts ⇅ | Novads ⇅ | Pagasts / pilsēta ↓ | Kategorijas ⇅ | Vērtējums ⇅ | Īsumā |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Bānūžu Svētavots | Latvija | Cēsu novads | Taurenes pagasts | Avoti, Kulta vietas | 19.1 % | Kāpjošs avots, kura ūdenim senāk piedēvēja dziednieciskas spējas. Tagad te ir populāra ūdens ņemšanas vieta. |
| Bānūžu Velnakmens | Latvija | Cēsu novads | Taurenes pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 22.1 % | Milzu akmens - nostāstu vieta - Bānūžu ezera stāvajā ziemeļaustrumu krastā. |
| Bedrīšakmens Igaunijas Nacionālajā muzejā | Igaunija | Tartu apriņķis | Tartu pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 23.4 % | Ceļu būves darbos atrasts bedrīšakmens, kas kopš 1994. gada atrodas muzejā, tagad novietots muzeja ekspozīcijā. |
| Kaives ozols | Latvija | Tukuma novads | Sēmes pagasts | Bioloģijas rekordi, Koki | 36.7 % | Kaives ozols ir koks ar lielāko apkārtmēru Latvijā. 1,3 m augstumā tā apkārtmērs ir 10,55 m. |
| Sējas ozols | Latvija | Saulkrastu novads | Sējas pagasts | Koki | 33.4 % | Milzīgs, masīvs ozols, kura apkārtmērs ir 9,15 m. |
| Kāli meteorīta krāteri | Igaunija | Sāremā apriņķis | Sāremā pagasts | Kulta vietas, Meteorītu krāteri, Nostāstu vietas | 54.8 % | Salīdzinoši jauni (7 600 – 4 000 gadi), labi saglabājušies meteorīta krāteri. Lielākā krātera diametrs ir 110 m, tajā atrodas ezers. Nostāstu vieta. |
| Aņītes Augstais iezis | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Klintis | 29 % | Interesanta, ap 130 m gara un 13-15 m augsta smilšakmens klints. Uz klints interesanti senāki uzraksti un bagātīga flora. |
| Aņītes Garais iezis | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Klintis | 29 % | Ap 400 m gara smilšakmens klints Braslas ūdenskrātuves krastā. Augstums virs ūdens līmeņa sasniedz 7 m. |
| Aņītes Vidējais iezis | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Klintis | 23.3 % | Izteiksmīga Gaujas svītas smilšakmens klints. Šī klints ir līdz 9 metrus augsta un ap 95 metrus gara. |
| Braslas Baltais iezis | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Klintis | 20.9 % | Ap 3 metrus augsts un ap 40 m garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums iepretīm Melnajam iezim. |
| Krauļukalna ala | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Alas | 17.4 % | Ap 10 metrus gara, plaisai līdzīga ala smilšakmens iezī. Tās augstums sasniedz ap 6 metrus. |
| Krauļukalna iezis | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Klintis | 29.7 % | Ap 370 m garš un līdz 10 m augsts Gaujas svītas smilšakmens atsegums Braslas labajā krastā. Divi ūdenskritumi - leduskritumi. |
| Lielstraupes baznīcas krustakmens | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Kapakmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 21.8 % | Akmens viduslaiku kapsētā, kurā ir iekalti divi krusti. Viens no tiem ir veidots, iekaļot un apdarinot akmenī četrus caurumus. |
| Slaktūža upītes klints | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Klintis | 15.5 % | Mazs, ap 3 m augsts un 10 m garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums lejpus Aņītes Augstajam iezim. |
| Varšavu iezis | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Klintis | 21.6 % | Ap 90 metrus gara un līdz 7 metrus augsta smilšakmens klints netālu no Braslas HES ūdenskrātuves labā krasta. |
| Nīzeres sēravots | Latvija | Bauskas novads | Stelpes pagasts | Sēravoti | 24.5 % | Viens no jaudīgākajiem avotiem Latvijā - no tā izplūst ap 40 l sērūdens sekundē. Līdzās Stelpes minerālūdens ieguves vieta. |
| Rozulas ala | Latvija | Cēsu novads | Stalbes pagasts | Alas | 22.1 % | Ap 6 m gara ala Braslas kreisajā krastā, veidojusies skaisti slāņotā Gaujas vai Sietiņu svītas smilšakmenī. |
| Īģes avota ūdenskritums pie Ārgaļiem | Latvija | Limbažu novads | Staiceles pagasts | Ūdenskritumi | 16.9 % | Avota veidots, ap 1,5 m augsts ūdenskritums pār smilšakmens klinti Īģes kreisajā krastā. |
| Leišu ūdenskritums (ūdenskritums pie bijušajām Leišu mājām) | Latvija | Limbažu novads | Staiceles pagasts | Ūdenskritumi | 22.4 % | Sezonāls ūdenskritums ar 2 pakāpēm, kopējais augstums ap 1,6 metri. Atsegti koši, krāsaini ieži. |
| Sēravotu Veselības avots | Latvija | Tukuma novads | Smārdes pagasts | Kulta vietas, Nostāstu vietas, Sēravoti | 16.8 % | Samērā spēcīgs avots, no kura tek vāji mineralizēts sērūdens. Agrāk ar avotu esot bijis saistīts dziedniecības kults. |
| Lielais Lauču akmens | Latvija | Limbažu novads | Skultes pagasts | Akmeņi | 28 % | Liels akmens pludmalē, 2,15 m augsts, tilpums - 24 kubikmetri. 1853. gada pavasarī akmeni no jūras izstūma ledus. |
| Kraukļakmens avots | Latvija | Aizkraukles novads | Skrīveru pagasts | Avoti | 17.8 % | Avots līdzās varbūtējai senai kulta vietai - Kraukļu akmenim. Neliels avotiņš, kuru var uzskatīt par Kraukļupītes izteku. |
| Kraukļu akmens | Latvija | Aizkraukles novads | Skrīveru pagasts | Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Nostāstu vietas | 21.3 % | Samērā liels akmens, varbūtēja sena kulta vieta. 2,5 m augsts, tilpums ap 7 m3. |
| Gobdziņu ala | Latvija | Kuldīgas novads | Skrundas pagasts | Alas | 22.3 % | Apmēram 26 metrus gara ala Gobdziņu klints pakājē, izveidojusies cementētā smilšakmenī. No alas izplūst avots. |
| Gobdziņu gravas ūdenskritums | Latvija | Kuldīgas novads | Skrundas pagasts | Ūdenskritumi | 21.2 % | Ap 2,3 m augsts ūdenskritums nomaļā gravā. Parasti sauss, ūdens tajā biežāk plūst agrā pavasarī. |
| Gobdziņu klintis | Latvija | Kuldīgas novads | Skrundas pagasts | Klintis | 32.6 % | Ap 400 m garš un līdz 11 m augsts cementēta smilšakmens un dolomīta klinšu atsegums Ventas labajā krastā. |
| Lēpenieku ūdenskritums | Latvija | Kuldīgas novads | Skrundas pagasts | Ūdenskritumi | 24.4 % | Sezonāls 2,2 m augsts ūdenskritums, kas krīt pāri Ketleru svītas smilšakmenim. |
| Barstīču akmens (Poķes akmens) | Lietuva | Klaipēdas apriņķis | Skodas rajons | Akmeņi, Nostāstu vietas | 31.6 % | Lielākais akmens Lietuvā, augstums - 3,6 m, garums 13,25 m un platums - 7,5 m. Agrāk bija redzama tikai neliela daļa, atrakts 1957. gadā un pēc tam. |
| Truikinu avots (Šmita avots) | Lietuva | Klaipēdas apriņķis | Skodas rajons | Avoti, Nostāstu vietas | 22.1 % | Spēcīgs kāpjošais avots, kas izveidojis ezeriņu ar mutuļojošām smiltīm, debits - 11,81 litri sekundē. |
| Bezdelīgu klinšu ūdenskritums | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Ūdenskritumi | 18.8 % | Sezonāls, 2,6 m augsts ūdenskritums Bezdelīgu klintīs, krīt vertikāli pāri Burtnieku svītas smilšakmenim. |
| Dambjupītes smilšakmens arka | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Dabiskās arkas, Kulta vietas | 29.6 % | Viena no retajām dabiskajām klinšu arkām Latvijā, ap 1 metru augsta un apmēram 1,5 metrus plata. |
| Ģendertu ala | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Alas, Avoti | 23.5 % | Ap 27 metrus gara ala no kuras izplūst spēcīgs avots. |
| Ģendertu atsegums | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Klintis | 21.6 % | Ap 5 m augsta un 15 m gara Burtnieku svītas smilšakmens klints. |
| Govs ala un avots | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Alas, Avoti, Klintis | 35.9 % | Salīdzinoši nesen lauka vidū izveidojusies karsta kritene, kura turpina veidoties. |
| Skaņaiskalns | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Klintis | 47.7 % | Viens no atpazīstamākajiem dabas pieminekļiem Latvijā. Līdz 12 m augsta un 90 m gara, lēzeni izliekta klints, kura rada izteiksmīgu atbalss efektu. |
| Skaņākalna Avota ala | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Alas, Avoti | 22.8 % | Apmēram 16 metrus dziļa ala Skaņākalna klints dienvidu daļā. No alas izplūst spēcīgs avots, kurš turpina to veidot. |
| Skaņākalna Sausā ala | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Alas | 18.1 % | 5 metrus dziļa ala Skaņākalna klints ziemeļu daļā. Ala ir sausa, tās grīdu klāj smiltis. |
| Skaņkalnes Lībiešu pilskalna atsegums | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Klintis | 17.4 % | Viens no pirmajiem klinšu atsegumiem Salacas krastkrastos. Ap 32 m garš un ap 3,5 m augsts. |
| Skaņkalnes Lībiešu Upurala | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Alas, Kulta vietas | 23.8 % | 10,7 metrus gara ala Salacas krastā, zem pilskalna. Varbūtēja sena kulta vieta. |
| Simtgades kritene | Latvija | Bauskas novads | Skaistkalnes pagasts | Kritenes, Nostāstu vietas | 13.1 % | Neliela karsta kritene netālu no Mēmeles. Šādi nosaukta par godu Latvijas 100 gadu jubilejai, jo kritene izveidojās 2018. gadā. |
| Šķūņa kritene | Latvija | Bauskas novads | Skaistkalnes pagasts | Kritenes, Nostāstu vietas | 21.3 % | Viena no izteiksmīgākajām karsta kritenēm Latvijā. Izveidojusies 1923. gada 10. novembrī, 16 līdz 20 metrus plata. Kritenē ir dīķis. |
| Langevojas ūdenskritums | Igaunija | Austrumviru apriņķis | Sillamē | Ūdenskritumi | 23.1 % | Apmēram 5 metrus augsts ūdenskritums pie Sillamē pilsētas, izveidojies uz ordovika kaļķakmens slāņiem. |
| Daudas ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 30.3 % | Skaists, 2,4 m augsts un 3 m plats ūdenskritums. |
| Jodupītes Lielais ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 26.4 % | Lielākais no diviem Jodupītes ūdenskritumiem. Tā augstums ir ap 2,6 m un platums līdz 2,2 m. |
| Jodupītes Mazais ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 18.4 % | Ap 1,2 m augsts ūdenskritums. Tas atrodas ap 20-25 m pirms Jodupītes Lielā ūdenskrituma. |
| Kalnabeitu Staburags (Kalnabeitu ūdenskritums) | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Krāces, Staburagi | 30.6 % | Iespējams, krāšņākais staburags Latvijā, izveidojies uz dziļās Lorupes ielejas ziemeļu nogāzes. To izveidojis avota strauts, kas novadīts gar dzelzceļu. |
| Lielās Kautraka gravas Avota ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 13.4 % | Ap 3,5-4 metrus augsts ūdenskritums, kas izplūst kā avots no alas. Plūst tikai dažas nedēļas gadā. |
| Lielās Kautraka gravas Kaskādu ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 12.5 % | Ūdenskritums, kura augstums pirms dažiem gadu desmitiem bija ap 5,5 m, tam bija trīs kaskādes. Tagad pārveidojies un nav vairs tik izteikts. |
| Lielās Kautraka gravas ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 23.4 % | Izteiksmīgs, 2,3 m augsts ūdenskritums, kas krīt pāri klints pārkarei. Lielās Kautraka gravas sākums. |
| Mazās Kautraka gravas Augstais ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 28.7 % | Iespējams, augstākais ūdenskritums Latvijā. Šim sezonālajam ūdenskritumam ir divas pakāpes, katra no tām ir ap 6 metrus augsta. |
