Atrasti: 424
| Nosaukums ↓ | Valsts ⇅ | Novads ⇅ | Pagasts / pilsēta ⇅ | Kategorijas ⇅ | Vērtējums ⇅ | Īsumā |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vilces lielais atsegums | Latvija | Jelgavas novads | Vilces pagasts | Klintis | 20.4 % | Mūru svītas iežu atsegums Vilces labajā krastā. Šis ir lielākais atsegums Vilces krastos, līdz 3 metrus augsts. |
| Vilces dzirnavu atsegums | Latvija | Jelgavas novads | Vilces pagasts | Klintis | 14.8 % | Necils dolomītu atsegums lejpus ūdensdzirnavu dambim. Klintis ir līdz 1 m augstas, atsedzas ap 15 m garā posmā. |
| Vidējā Laņģu ala un avots | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas, Avoti | 20.1 % | Ap 25 metrus gara ala, no kuras izplūst spēcīgs avots. Ļoti šaura ieejas daļa. |
| Vidējā Jaunapsīšu ala un avots | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Alas, Avoti, Klintis | 17.6 % | Šaura plaisa smilšakmens iezī, no kuras izplūst spēcīgs avots. Ala ir 5,5 m gara vai garāka. |
| Vidagas atsegumi | Latvija | Smiltenes novads | Virešu pagasts | Klintis | 25.2 % | Līdz 5 metrus augsti Daugavas svītas dolomītu atsegumi Gaujas kreisajā krastā. Vienas no pirmajām klintīm Gaujas krastos. |
| Veģu ūdenskritums | Latvija | Talsu novads | Abavas pagasts | Ūdenskritumi | 22.9 % | Apmēram 1,5-1,7 m augsts un 3-4 m plats ūdenskritums. Ūdenskritumu veido daudzi mazāki pakāpieni apmēram 11 metrus garā posmā. |
| Ventkalnu bedrīšakmens | Latvija | Talsu novads | Laidzes pagasts | Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Nostāstu vietas | 22.8 % | Bedrīšakmens, kurā aizvēsturiskos laikos iekaltas astoņas bedrītes. Akmens ir samērā liels, 3,5 m garš. |
| Ventas rumba | Latvija | Kuldīgas novads | Kuldīga | Ģeogrāfiskie rekordi, Ūdenskritumi | 50.1 % | Platākais un iespaidīgākais ūdenskritums Latvijā. 2,1 m augstā ūdenskrituma platums ir 249 m. |
| Velnapils klints (Velniapilio uola) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Klintis, Kulta vietas | 21.4 % | Līdz 5 metrus augsts Tatulas svītas dolomīta atsegums, klintis atsedzas divos nelielos posmos. |
| Velnapils ala (Velniapilio olą) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Alas, Nostāstu vietas | 22.3 % | Ap 4,3 m gara ala, platums ir tikai 1 m. Izveidojusies Tatulas svītas merģeļos un ģipšos Mēmeles krastā. |
| Velna kalva | Latvija | Talsu novads | Rojas pagasts | Ledāja veidojumi | 24.8 % | Akmeņu krāvums - sens Baltijas ledus ezera krasta veidojums. Agrāk bija lielāks, liela daļa akmeņu ir aizvesti. |
| Veldzes ūdenskritums | Latvija | Kuldīgas novads | Rumbas pagasts | Krāces | 18.2 % | Neliels ūdenskritums Veldzes upē, aptuveni 0,5 - 0,9 m augsts un 11 - 16,3 m plats. |
| Vecupes ieža niša | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Alas, Avoti | 22.1 % | Liela niša, aptuveni 5 metrus dziļa un 5–6 metrus plata, no kuras iztek avots. |
| Vecupes ieža dzelzsavots un klints | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Dzelzsavoti | 15.2 % | Dzelzsavots, kas iztek no apmēram 2 m augstas un 10 m platas smilšakmens klints pamatnes. Avots ir izveidojis ap 1 m dziļu nišu. |
| Vecmelderu avoti | Latvija | Jēkabpils novads | Aknīstes pagasts | Avoti | 26.2 % | Avotu grupa, kura veido dzirnavezeru. Sevišķi iespaidīgs ir lielākais avots, no kura ik sekundi izplūst 23 litri ūdens. |
| Vecandrijāņu klintis | Latvija | Cēsu novads | Līgatnes pagasts | Klintis | 30.4 % | Līdz 20 metrus augstas un kopumā ap 500 metrus garas smilšakmens klintis Gaujas senlejas labajā krastā. Klintīs ir liela niša. |
| Vasaristi ūdenskritums | Igaunija | Harju apriņķis | Kūsalu pagasts | Ūdenskritumi | 27.2 % | Ap 3,8 metrus augsts ūdenskritums ar trim galvenajām pakāpēm, ūdens krīt pāri daudziem smalkākiem slānīšiem. Izveidojies uz ordovika kaļķakmens. |
| Varšavu iezis | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Klintis | 21.6 % | Ap 90 metrus gara un līdz 7 metrus augsta smilšakmens klints netālu no Braslas HES ūdenskrātuves labā krasta. |
| Varavīksnes iezis | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 24 % | Pļaviņu svītas dolomītu atsegums Amatas ielejas kreisā krasta augšmalā. Līdz 3,5 m augsts, atsedzas ap 320 m garā posmā. |
| Vanderu ala | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Alas | 24.5 % | 10 m gara ala Raunas kreisajā krastā. Sala laikā alas ieeju aizšķērso ledus aizkars. |
| Valdātu rumba | Latvija | Kuldīgas novads | Rendas pagasts | Ūdenskritumi | 25.2 % | Izteiksmīgs ūdenskritums Īvandes upē, aptuveni 1,4 - 1,7 m augsts un 3-6,5 m plats. |
| Valastes ūdenskritums | Igaunija | Austrumviru apriņķis | Toilas pagasts | Ūdenskritumi | 42.1 % | Augstākais ūdenskritums Baltijas valstīs. Parasti tas ir 26-28 m augsts, taču var sasniegt 30 metru augstumu. |
| Vaidavas plaisala un Barona avots | Latvija | Valmieras novads | Vaidavas pagasts | Alas, Avoti, Klintis | 27.9 % | Ap 15 metrus dziļa ala Sietiņu svītas smilšakmenī. Alai ir vertikālas plaisas forma, pat 10-12 metru dziļumā tā ir ap 5 m augsta. |
| Vaidavas muižas Veselības avots | Latvija | Valmieras novads | Vaidavas pagasts | Avoti, Kulta vietas | 16.8 % | Neliels avotiņš, kas iztek no Sietiņu ieža smilšakmens. Avots tek uz austrumiem, tādēļ tas ir ticis uzskatīts par īpašu. |
| Vaidavas Grūbe | Latvija | Smiltenes novads | Apes pagasts | Ūdenskritumi | 18.9 % | Dzirnavu jeb HES aizsprosts, kas 19. gs. vidū uzcelts virs dabiska ūdenskrituma, kurš bija 2,8 m augsts. |
| Vahikila ūdenskritums | Igaunija | Harju apriņķis | Harku pagasts | Ūdenskritumi | 24.7 % | Skaists, 25-27 m plats ūdenskritums. Augstākā pakāpe ir 1,5 m augsta, taču 16,5 m garā posmā pakāpju kopējais augstums ir ap 2,4 m. |
| Vagaru avots | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Vaiņodes pagasts | Avoti, Nostāstu vietas | 15.9 % | Neliels avots, kas izveidojis dzidru avota dīķi. |
| Vadakstes valdnieks | Latvija | Saldus novads | Ezeres pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Pieminekļi | 24.8 % | Liels, 4,2 m augsts akmens, kurš uzstādīts 19. gadsimta vidū kā piemiņa Ezeres parka izveidei. |
| Upatu ozols | Latvija | Kuldīgas novads | Pelču pagasts | Koki | 27.6 % | Viens no lielākajiem ozoliem Latvijā ar apkārtmēru 8,84 m. |
| Tītmaņu iezis | Latvija | Cēsu novads | Līgatnes pagasts | Klintis | 33.7 % | Kopumā līdz 23 metrus augsts smilšakmens atsegums Gaujas vecupes krastā, kopējais atsegumu garums ap 520 metri. Vismaz 7 lielākas alas un nišas. |
| Truikinu avots (Šmita avots) | Lietuva | Klaipēdas apriņķis | Skodas rajons | Avoti, Nostāstu vietas | 22.1 % | Spēcīgs kāpjošais avots, kas izveidojis ezeriņu ar mutuļojošām smiltīm, debits - 11,81 litri sekundē. |
| Trepojas kaskāde | Igaunija | Harju apriņķis | Rietumharju pagasts | Ūdenskritumi | 30.3 % | Gleznainu ūdenskritumu virkne 155 m garumā. Kopā šeit ir sešas-divpadsmit ūdenskritumu pakāpes, augstākā ir 1,75 m augsta. |
| Trejrumbiņa | Latvija | Kuldīgas novads | Rumbas pagasts | Ūdenskritumi | 24.5 % | Ainaviska, kopumā ap 3 metrus augsta ūdenskritumu kaskāde ar trīs pakāpieniem Riežupes krastā. |
| Tilgaļu milzakmens (Krauju Lielais akmens) | Latvija | Talsu novads | Vandzenes pagasts | Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 30 % | Lielākais akmens Kurzemē, redzamās daļas tilpums - 80 m3, augstums - 3,4 m. Varbūtēja kulta vieta. |
| Tamme-Lauri ozols | Igaunija | Veru apriņķis | Antslas pagasts | Koki | 36.5 % | Lielākais Igaunijas koks. Tā apkārtmērs 1,3 m augstumā ir 8,5 m. |
| Tabokines atsegums (Tabokinės atodanga) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Klintis | 22.1 % | Devona perioda iežu atsegums Mēmeles kreisajā krastā. Kopējais augstums sasniedz ap 10-11 metrus, garums - ap 130 m. |
| Sūnu avots | Latvija | Siguldas novads | Allažu pagasts | Avoti | 17.8 % | Avots, kas ir izveidojis dziļu gravu ar avota veidotajiem šūnakmens atsegumiem. Atrodas ap 300 m no populārajiem Mežmuižas avotiem. |
| Sēravotu Veselības avots | Latvija | Tukuma novads | Smārdes pagasts | Kulta vietas, Nostāstu vietas, Sēravoti | 16.8 % | Samērā spēcīgs avots, no kura tek vāji mineralizēts sērūdens. Agrāk ar avotu esot bijis saistīts dziedniecības kults. |
| Sēravots austrumos no Bertrāma avota | Latvija | Jūrmala | Ekosistēmas, Sēravoti | 21.6 % | Izteiksmīgs sēravots mežā netālu no Vēršupītes, blakus Slokas ezera takai. | |
| Sējas ozols | Latvija | Saulkrastu novads | Sējas pagasts | Koki | 33.4 % | Milzīgs, masīvs ozols, kura apkārtmērs ir 9,15 m. |
| Svētes atsegums pie Cielaviņām | Latvija | Jelgavas novads | Vilces pagasts | Klintis | 23.3 % | Ap 2 m augsts un ap 20 m garš Mūru svītas dolomītsmilšakmens atsegums Svētes labajā krastā. |
| Sudmaļu ūdenskritums (krāce) | Latvija | Talsu novads | Abavas pagasts | Krāces | 22.7 % | 0,6-0,9 m augsts un līdz 10 m plats ūdenskritums jeb, drīzāk, krāce. Lejup pa straumi upē ir mazāki pakāpieni. |
| Stupeļu pilskalna akmens | Latvija | Jēkabpils novads | Rites pagasts | Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 26.4 % | Dižakmens un kultakmens Stupeļu pilskalna rietumu pakājē. Akmens tilpums ir ap 35-40 kubikmetri, garums - 6,8 metri. |
| Struņķu kaskāde | Latvija | Cēsu novads | Līgatnes pagasts | Ūdenskritumi | 13 % | Mainīgs ūdenskritums dziļā gravā, 2025. gadā bija divas galvenās kaskādes - 1,1 un ap 1,2 m augstas. |
| Stelmužes ozols | Lietuva | Utenas apriņķis | Zarasu rajons | Koki | 35.5 % | Stelmužes ozols ir lielākais Lietuvas koks. Tā apkārtmērs 1,3 m augstumā ir 9,7 m (2014). |
| Staldzenes ūdenskritums | Latvija | Ventspils | Ūdenskritumi | 33.6 % | Ļoti neparasts 2,4 m augsts ūdenskritums, kas krīt pludmalē pāri melnam sapropeļa slānim. | |
| Staišu ozols | Latvija | Valmieras novads | Ēveles pagasts | Koki | 30.5 % | Iespaidīgs un gleznains ozols, kura apkārtmērs ir 8,47 m. |
| Spulgsūnas ala | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Alas | 25.7 % | 8,5 metrus gara, ļoti plaša ala, kuras augstums sasniedz 4,8 metrus. Pieejama tikai no ūdens. |
| Sproģu avots | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Embūtes pagasts | Avoti | 25.2 % | Spēcīgs kāpjošais avots. Lejpus avotam ir izveidota zivju dīķu virtene ar dzidru, zili zaļu ūdeni. |
| Spriņģu iezis | Latvija | Cēsu novads | Līgatnes pagasts | Klintis | 30.2 % | Ap 450 metrus garas un līdz 21 metru augstas klintis Gaujas kreisajā krastā. Ziemās veidojas vairāki izteiksmīgi leduskritumi. |
