Atrasti: 424
| Nosaukums ⇅ | Valsts ⇅ | Novads ⇅ | Pagasts / pilsēta ↓ | Kategorijas ⇅ | Vērtējums ⇅ | Īsumā |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Iecavas parka klintis | Latvija | Bauskas novads | Iecava | Klintis | 17.8 % | Līdz 2,5 metrus augstas un ap 60 metrus garas dolomīta klintis Iecavas labajā krastā. |
| Harku ūdenskritums | Igaunija | Harju apriņķis | Harku pagasts | Ūdenskritumi | 19.3 % | Ap 1,5 m augsts ūdenskritums Tallinas pievārtē. Kādus 5 m plato ūdenskritumu uz pusēm pārdala sala. |
| Vahikila ūdenskritums | Igaunija | Harju apriņķis | Harku pagasts | Ūdenskritumi | 24.7 % | Skaists, 25-27 m plats ūdenskritums. Augstākā pakāpe ir 1,5 m augsta, taču 16,5 m garā posmā pakāpju kopējais augstums ir ap 2,4 m. |
| Padambju bedrīšakmens | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Grobiņas pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 30.7 % | Viens no izcilākajiem bedrīšakmeņiem Latvijā - tajā iekaltas vismaz 223 bedrītes, kā arī liela, neizskaidrota zīme vai shēma. |
| Kalamecu grava | Latvija | Smiltenes novads | Gaujienas pagasts | Kanjoni un aizas | 28.3 % | Ap 230 metrus garš dolomīta klinšu kanjons, līdz 10-12 metrus dziļš. Kalamecu upītē nelieli ūdenskritumi. |
| Kalamecu ūdenskritums (krāce) | Latvija | Smiltenes novads | Gaujienas pagasts | Krāces | 23.4 % | Ap 0,6 m augsta un līdz 4.6 m plata krāce uz Pļaviņu svītas dolomītiem nomaļā gravā. Lejpus krācei ir līdzīga augstuma kāples. |
| Markuzu grava | Latvija | Smiltenes novads | Gaujienas pagasts | Kanjoni un aizas | 24.5 % | Ap 250 metrus garš dolomīta klinšu kanjons, līdz 13 metrus dziļš. |
| Vadakstes valdnieks | Latvija | Saldus novads | Ezeres pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Pieminekļi | 24.8 % | Liels, 4,2 m augsts akmens, kurš uzstādīts 19. gadsimta vidū kā piemiņa Ezeres parka izveidei. |
| Sproģu avots | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Embūtes pagasts | Avoti | 25.2 % | Spēcīgs kāpjošais avots. Lejpus avotam ir izveidota zivju dīķu virtene ar dzidru, zili zaļu ūdeni. |
| Ausjutišķu konglomerāts | Lietuva | Viļņas apriņķis | Elektrēnu rajons | Akmeņi, Klintis | 25.4 % | Divi lieli dabiska betona - konglomerāta bluķi Neres stāvajā krastā. |
| Luknes 1. bedrīšakmens | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Dunikas pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 22.1 % | Liels, 4,5 m garš sārta granīta akmens, kura virsmā iekaltas 10 bedrītes un sānos - vēl viena. |
| Luknes 2. bedrīšakmens | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Dunikas pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 19.2 % | Ne pārāk liels, 2,1 m garš skaista granītporfīra akmens, kura virsmā aizvēsturiskos laikos ir iekaltas 9 bedrītes. |
| Āžu stāvakmens | Latvija | Talsu novads | Dundagas pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Megalīti | 26.6 % | 1,9 m augsts akmens, kurā iekaltas 5 bedrītes. Varbūtējs menhīrs - senatnē stāvus novietots akmens. |
| Jušu gravas ūdenskritums | Latvija | Talsu novads | Dundagas pagasts | Ūdenskritumi | 21 % | Skaists, neliels ūdenskritums smilšakmens gravā, 2,3 m augsts un līdz 0,6 m plats. |
| Jušulejas dižakmens | Latvija | Talsu novads | Dundagas pagasts | Akmeņi | 26.9 % | Viens no lielākajiem Latvijas akmeņiem, atrodas netālu no Šlīteres Zilo kalnu pakājes. Granīta bluķa tilpums ir ap 60 kubikmetri. |
| Krauju ūdenskritums | Latvija | Talsu novads | Dundagas pagasts | Ūdenskritumi | 20 % | Mazs, ap 1 m augsts ūdenskritumiņš jeb krācīte, kas pāri Arukilas svītas smilšakmenim krīt tieši Lorumupē. |
| Mīzalvalka ūdenskritums | Latvija | Talsu novads | Dundagas pagasts | Ūdenskritumi | 18.6 % | Neliels, 0,9 m augsts un līdz 1 m plats ūdenskritums, kas krīt pār Narvas svītas aleirolītam un smilšakmenim. |
| Rīgzemju ozols | Latvija | Talsu novads | Dundagas pagasts | Koki | 30.2 % | Trešais vai ceturtais lielākais ozols Latvijā pēc apkārtmēra - 2020. gadā tā apkārtmērs bija 9,64 m. |
| Zartapu ūdenskritums | Latvija | Talsu novads | Dundagas pagasts | Ūdenskritumi | 28.1 % | Neliels, ap 2,2 metrus augsts ūdenskritums, kurš atsedz košus devona Narvas svītas iežus. |
| Zviedrgrāvja ūdenskritums (krāce) | Latvija | Talsu novads | Dundagas pagasts | Krāces | 25.6 % | Apmēram 0,85 m augsts un līdz 2 m plats ūdenskritums (krāce), kas krīt pāri krāsainiem iežiem. Atrodas dabas liegumā. |
| Amatas krāces pie Kalna Smīdēm | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Krāces | 19.6 % | Trīs sliekšņu-krāču grupa ap 250 metrus garā Amatas posmā, krāces izveidojušās Pļaviņu svītas dolomītos. |
| Atsegums pie Mazplūčiem | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 25.9 % | Izteiksmīgs Pļaviņu un Amatas svītas iežu atsegums starp Varavīksnes un Vizuļu iežiem, Amatas kreisajā krastā. |
| Avots pie Melturiem | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Avoti | 6.4 % | Neliels, labiekārtots avotiņš Amatas kreisajā krastā pie A2 šosejas. |
| Avots starp Vidējo un Lielo Jaunapsīšu alām | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Avoti, Klintis | 15 % | Avots, kas izveidojis nelielu Gaujas svītas smilšakmens atsegumu un ap 1 metru dziļu alu. Atrodas starp Vidējo un Lielo Jaunapsīšu alām. |
| Billes krāce | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Krāces | 20.9 % | Pēc HES celtniecības atlikusī Amatas ūdenskritumiņa - krācītes daļa, 0,4 m augsts un ap 10 m plats dolomīta slieksnis. |
| Briedīšu iezis | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 27.3 % | Gaujas svītas smilšakmens atsegums Gaujas krastā. Klints ir ap 140 metrus gara un ap 4-5 metrus augsta. |
| Bruņa ala | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Alas, Ģeogrāfiskie rekordi | 26.3 % | Viena no nedaudzajām dabiskajām dolomīta alām Latvijā. Tā ir 21 m gara un, visdrīzāk, radusies tektonisku procesu rezultātā. |
| Dambja iezis | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 22.3 % | Pļaviņu svītas dolomītu atsegums Amatas ielejas labajā krastā. Klintis ir līdz 10 metrus augstas un atsedzas ap 360 m garā posmā. |
| Dančupītes ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Ūdenskritumi | 19.4 % | Neliels, 1,3 m augsts ūdenskritums, kas izveidojies 2015. gadā. |
| Dolomītu krauja | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 30.9 % | Ap 500 metrus garš un līdz 4-5 metrus augsts Pļaviņu svītas dolomītu atsegums Amatas krasta kraujas augšmalā. |
| Dzilnas ieža otrais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Ūdenskritumi | 14.2 % | Sezonāls ūdenskritums Dzilnas ieža vidusdaļā, augstāk virs Amatas. Augstums - ap 2,2 m. |
| Dzilnas ieža pirmais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Ūdenskritumi | 15.2 % | Sezonāls ūdenskritums Dzilnas ieža vidusdaļā, augstāk virs Amatas. Augstums - ap 2,3 m. |
| Grūbas ceturtais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Krāces | 19 % | Beidzamais ūdenskritums jeb krāce Grūbas ūdenskritumu kaskādē, 0,9 m augsts un 7 m plats. |
| Grūbas Lielais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Ūdenskritumi | 29.8 % | Trešais ūdenskritums četru ūdenskritumu kaskādē, 1,7 m augsts un 7 m plats. Viens no izteiksmīgākajiem Latvijas ūdenskritumiem. |
| Grūbas otrais ūdenskritums (krāce) | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Krāces | 11.5 % | Otrais Grūbas ūdenskritums faktiski ir krāce. Ap 0,5 m augsts un 4-5,5 m plats. |
| Grūbas pirmais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Ūdenskritumi | 17.4 % | Apmūrēts un mākslīgi pārveidots ūdenskritums - pirmais no četru ūdenskritumu kaskādes. 2,3 m augsts un līdz 7,5 m plats. |
| Gulbju avots | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Avoti | 16.4 % | Samērā spēcīgs krītošais avots Amatas labajā krastā lejpus Kārļu HES aizsprostam. |
| Gulbju iezis | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 26.3 % | Līdz 4 m augstas smilšakmens, māla, aleirolīta klintis Amatas labajā krastā lejpus Kārļu HES. Agrāk Amata šeit tecēja zem smilšakmens arkas. |
| Iļāku alas | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Pazemes ejas | 17.8 % | Divas, visdrīzāk, mākslīgi veidotas alas, katra ap 3 m gara. Šie pagrabi ir veidoti Pļaviņu svītas dolomītos. |
| Īļaku iezis | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 22.6 % | Ap 120 metrus garš un līdz 5 metrus augsts Pļaviņu svītas dolomītu atsegums Amatas ielejas augšmalā. |
| Īļaku Svētavots | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Avoti, Kulta vietas | 18.8 % | Sena kulta vieta - avots stāvajā Amatas labajā krastā pirms Īļaku ieža. |
| Kalnasmīdu avoti | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Avoti | 19.7 % | Avotu grupa, viens no spēcīgākajiem avotiem Latvijā. Ik sekundi izplūst ap 75 litri ūdens, kas drīz vien kā strauts ietek Amatā. |
| Kārļu gravas ūdenskritumiņš | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Krāces | 12.7 % | Mazs, 0,6 m augsts ūdenskritums, kas krīt pāri dolomīta plātnei. |
| Lielā Jaunapsīšu ala un avots | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Alas, Avoti, Klintis | 23.3 % | Lielākā no trim Jaunapsīšu alām - 10 metrus gara un līdz 4,5 metrus augsta. Alu vietām rotā kaļķieža veidojumi. |
| Malējā Jaunapsīšu ala un avots | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Alas, Avoti, Klintis | 18.8 % | Šaura plaisa smilšakmens iezī, no kuras izplūst spēcīgs avots. Šajā alā var iespraukties 6,2 m dziļi. |
| Mazais avotiņš starp Vidējo un Lielo Jaunapsīšu alām | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Avoti, Klintis | 11.7 % | Avots, kas iztek no nelielas klints. |
| Melturu iezis | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 23.1 % | Pirmais lielais atsegums Amatas krastos, Ap 390 m garš, divi stāvi - Amatas svītas dolomītsmilšakmens un Pļaviņu svītas dolomīti. |
| Mežciemu ala | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Alas, Avoti, Pārakmeņojumu atradnes | 27.8 % | Interesanta, 21 metru gara ala Gaujas svītas smilšakmens iežos. No alas izplūst avots. |
| Miglas iezis | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 24.8 % | Ap 90-100 metrus garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums iepretī Zvārtes iezim. Klinšu augstums sasniedz apmēram 8-12 metrus. |
| Otrais Vecupes iezis | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 18.3 % | Līdz 4 metrus augsts un ap 25 metrus garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums Gaujas vecupes krastā pie Amatas ietekas. |
