Atrasti: 424
| Nosaukums ⇅ | Valsts ⇅ | Novads ⇅ | Pagasts / pilsēta ⇅ | Kategorijas ⇅ | Vērtējums ↓ | Īsumā |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Līņu klinšu avots | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Avoti | 18.1 % | Izteiksmīgs mutuļavots Līņu klinšu pakājē, Gaujas krastā. |
| Skaņākalna Sausā ala | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Alas | 18.1 % | 5 metrus dziļa ala Skaņākalna klints ziemeļu daļā. Ala ir sausa, tās grīdu klāj smiltis. |
| Iecavas Dievdārziņa avots | Latvija | Bauskas novads | Iecava | Avoti | 17.8 % | Neliels avots, kas izplūst no Bauskas svītas dolomīta klints pamatnes Iecavas upes krastā, zem Dievdārziņa. |
| Iecavas parka klintis | Latvija | Bauskas novads | Iecava | Klintis | 17.8 % | Līdz 2,5 metrus augstas un ap 60 metrus garas dolomīta klintis Iecavas labajā krastā. |
| Iļāku alas | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Pazemes ejas | 17.8 % | Divas, visdrīzāk, mākslīgi veidotas alas, katra ap 3 m gara. Šie pagrabi ir veidoti Pļaviņu svītas dolomītos. |
| Kraukļakmens avots | Latvija | Aizkraukles novads | Skrīveru pagasts | Avoti | 17.8 % | Avots līdzās varbūtējai senai kulta vietai - Kraukļu akmenim. Neliels avotiņš, kuru var uzskatīt par Kraukļupītes izteku. |
| Mazsalacas bedrīšakmens | Latvija | Valmieras novads | Mazsalaca | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 17.8 % | Salīdzinoši neliels bedrīšakmens - 2,1 metru garš un plats. Akmenī ir 32 aizvēsturiskos laikos iekaltas bedrītes. |
| Sūnu avots | Latvija | Siguldas novads | Allažu pagasts | Avoti | 17.8 % | Avots, kas ir izveidojis dziļu gravu ar avota veidotajiem šūnakmens atsegumiem. Atrodas ap 300 m no populārajiem Mežmuižas avotiem. |
| Kazu ieža ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Ūdenskritumi | 17.6 % | Neliela tērcīte, kura pašā Gaujas krastā krīt pāri Kazu iezim. Divas pakāpes - 2,1 m un 0,55 m augstas. |
| Pietraga Sarkano klinšu staburags | Latvija | Limbažu novads | Ainažu pagasts | Staburagi | 17.6 % | Staburags, kuru veido gruntsūdens, kas sūcas cauri Burtnieku svītas dolomītsmilšakmenim pie Sarkanajām klintīm. Kaļķiežu pārkare pār klinšu malu. |
| Vidējā Jaunapsīšu ala un avots | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Alas, Avoti, Klintis | 17.6 % | Šaura plaisa smilšakmens iezī, no kuras izplūst spēcīgs avots. Ala ir 5,5 m gara vai garāka. |
| Grūbas pirmais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Ūdenskritumi | 17.4 % | Apmūrēts un mākslīgi pārveidots ūdenskritums - pirmais no četru ūdenskritumu kaskādes. 2,3 m augsts un līdz 7,5 m plats. |
| Krauļukalna ala | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Alas | 17.4 % | Ap 10 metrus gara, plaisai līdzīga ala smilšakmens iezī. Tās augstums sasniedz ap 6 metrus. |
| Skaņkalnes Lībiešu pilskalna atsegums | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Klintis | 17.4 % | Viens no pirmajiem klinšu atsegumiem Salacas krastkrastos. Ap 32 m garš un ap 3,5 m augsts. |
| Dzirnupes avotkaļķu krāce (Dzirnavupes ūdenskritums) | Latvija | Siguldas novads | Allažu pagasts | Krāces | 17.3 % | Nesen izveidojusies avotkaļķu kāple avotu veidotajā Dzirnupē. 0,35 m augsta un 1,5 m plata. |
| Zarvalka augšējais ūdenskritums | Latvija | Talsu novads | Abavas pagasts | Ūdenskritumi | 17.1 % | Augšējais no četriem Zarvalka ūdenskritumiem, 1,4 m augsts un līdz 1,8 m plats. |
| Diždobeļu avots | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Bārtas pagasts | Avoti | 17 % | Viens no populārākajiem avotiem Liepājas apkārtnē. Labiekārtots, ar grodiem, atrodas privātā teritorijā. |
| Ežurgas ūdenskritums (krāce) | Latvija | Limbažu novads | Liepupes pagasts | Krāces | 17 % | Ap 0,5 metrus augsta krācīte - smilšakmens virsma, pār kuru pludmalē ieplūst Ežurga. Agrāk šeit bija ap 1,5 m augsts ūdenskritums. |
| Īģes avota ūdenskritums pie Ārgaļiem | Latvija | Limbažu novads | Staiceles pagasts | Ūdenskritumi | 16.9 % | Avota veidots, ap 1,5 m augsts ūdenskritums pār smilšakmens klinti Īģes kreisajā krastā. |
| Līņu klinšu apakšējais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Ūdenskritumi | 16.9 % | 3,8 metrus augsts, sezonāls ūdenskritums Līņu klinšu lejasdaļā. Ūdens krīt pāri Gaujas svītas smilšakmenim gandrīz tieši Gaujā. |
| Līņu klinšu augšējais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Ūdenskritumi | 16.9 % | 3,8 metrus augsts, sezonāls ūdenskritums Līņu klinšu vidusdaļā. Ūdens krīt pāri Gaujas svītas smilšakmenim gandrīz tieši Gaujā. |
| Muižarāju klinšu otrais ūdenskritums | Latvija | Kuldīgas novads | Rumbas pagasts | Ūdenskritumi | 16.9 % | Sezonāls ūdenskritums Muižarāju klinšu lejasdaļā, Abavas sāngravā. Divas pakāpes smilšakmens iezī, kopējais augstums ir ap 1,5 m. |
| Ramātu trešā ala | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Alas | 16.9 % | 3,3 m gara, sausa ala Ramātu klinšu vidusdaļā. |
| Ūdenskritums pie Māras kambariem | Latvija | Kuldīgas novads | Rendas pagasts | Ūdenskritumi | 16.9 % | Sezonāls ūdenskritums, ar kuru sākas Māras kambaru kanjons. Agrāk bija augstāks, tagad 1,2 m augsts un līdz 1 m plats. |
| Sēravotu Veselības avots | Latvija | Tukuma novads | Smārdes pagasts | Kulta vietas, Nostāstu vietas, Sēravoti | 16.8 % | Samērā spēcīgs avots, no kura tek vāji mineralizēts sērūdens. Agrāk ar avotu esot bijis saistīts dziedniecības kults. |
| Vaidavas muižas Veselības avots | Latvija | Valmieras novads | Vaidavas pagasts | Avoti, Kulta vietas | 16.8 % | Neliels avotiņš, kas iztek no Sietiņu ieža smilšakmens. Avots tek uz austrumiem, tādēļ tas ir ticis uzskatīts par īpašu. |
| Jūlīša akmens | Latvija | Siguldas novads | Mālpils pagasts | Akmeņi | 16.7 % | 4 metrus garš un 1,5 m augsts dižakmens. Akmenī ir iekalumi - pēdas, kas apliecina, ka to agrāk bija ieplānots saskaldīt. |
| Lielmātes avotiņš | Latvija | Jelgavas novads | Vilces pagasts | Avoti | 16.6 % | Mazs avots Vilces krastā. Avotā izveidota kaptāža, virs tā uzcelts jumtiņš. |
| Gulbju avots | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Avoti | 16.4 % | Samērā spēcīgs krītošais avots Amatas labajā krastā lejpus Kārļu HES aizsprostam. |
| Bertrāma sēravots (Bertrama avots) | Latvija | Jūrmala | Ekosistēmas, Sēravoti | 16.3 % | Kādreiz populārs sēravots, kurš tagad ir gandrīz izsīcis un ieaudzis krūmos. | |
| Atsegums pie Terēniem | Latvija | Jelgavas novads | Vilces pagasts | Klintis | 16.1 % | Neliels, līdz 1 metru augsts Mūru svītas dolomītsmilšakmens atsegums Svētes labajā krastā. |
| Septiņavotu Malējais kritums | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Krāces, Staburagi | 16 % | Avota ūdens veidota šūnakmens pakāpe - neliels, ap 0,8 m augsts un 3 m plats ūdenskritumiņš - krācīte. |
| Vagaru avots | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Vaiņodes pagasts | Avoti, Nostāstu vietas | 15.9 % | Neliels avots, kas izveidojis dzidru avota dīķi. |
| Kuprainīša avotiņš | Latvija | Aizkraukles novads | Aizkraukles pagasts | Avoti | 15.7 % | Neliels avots, kas izplūst no dolomīta klints pamatnes Cepļu dolomīta atsegumā, pie Daugavas. |
| Sautas kalna ziemeļu ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 15.7 % | Ap 2,4 m augsts ūdenskritums ar nelielu ūdens daudzumu. Krīt pāri Gaujas svītas smilšakmens klintij. |
| Slaktūža upītes klints | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Klintis | 15.5 % | Mazs, ap 3 m augsts un 10 m garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums lejpus Aņītes Augstajam iezim. |
| Dzilnas ieža pirmais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Ūdenskritumi | 15.2 % | Sezonāls ūdenskritums Dzilnas ieža vidusdaļā, augstāk virs Amatas. Augstums - ap 2,3 m. |
| Vecupes ieža dzelzsavots un klints | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Dzelzsavoti | 15.2 % | Dzelzsavots, kas iztek no apmēram 2 m augstas un 10 m platas smilšakmens klints pamatnes. Avots ir izveidojis ap 1 m dziļu nišu. |
| Avots starp Vidējo un Lielo Jaunapsīšu alām | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Avoti, Klintis | 15 % | Avots, kas izveidojis nelielu Gaujas svītas smilšakmens atsegumu un ap 1 metru dziļu alu. Atrodas starp Vidējo un Lielo Jaunapsīšu alām. |
| Kropja kritene (Kruopio duobė) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Kritenes | 15 % | Salīdzinoši nesen lauka vidū izveidojusies karsta kritene, kura turpina veidoties. |
| Ramātu ceturtā ala | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Alas, Avoti | 15 % | 8,5 m gara ala, no kuras izplūst avots. Ala atrodas vecupes krastā, Ramātu klinšu pamatnē. |
| Rendas avota ūdenskritums | Latvija | Kuldīgas novads | Rendas pagasts | Ūdenskritumi | 15 % | Neliels, aptuveni 1 m augsts ūdenskritums, ko veido avots Īvandes upes krastā. |
| Iecavas avots | Latvija | Bauskas novads | Iecava | Avoti | 14.8 % | Avots, kas izplūst no Amulas svītas iežiem pašā Iecavas upes krastā, Iecavas parkā. Ūdeni nav ieteicams lietot pārtikā. |
| Vilces dzirnavu atsegums | Latvija | Jelgavas novads | Vilces pagasts | Klintis | 14.8 % | Necils dolomītu atsegums lejpus ūdensdzirnavu dambim. Klintis ir līdz 1 m augstas, atsedzas ap 15 m garā posmā. |
| Sautas kalna vidējais ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 14.7 % | Ap 5 m augsts ūdenskritums ar nelielu daudzumu ūdens. Krīt pāri Gaujas svītas smilšakmens klintij. |
| Sautas kalna Garās alas ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 14.5 % | Ap 3,1 m augsts ūdenskritums, kas krīt pāri smilšakmens klintij līdzās avotam, lejpus alai. |
| Ramātu otrā ala | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Alas | 14.3 % | 4,2 m gara ala Ramātu klinšu austrumu daļā. |
| Sautas kalna augšējais ūdenskritums pāri nišai | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 14.3 % | Vājš, ap 4,5 m augsts ūdenskritums pāri nelielai nišai. |
| Dzilnas ieža otrais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Ūdenskritumi | 14.2 % | Sezonāls ūdenskritums Dzilnas ieža vidusdaļā, augstāk virs Amatas. Augstums - ap 2,2 m. |
| Runtiņa avots | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Avoti | 14.1 % | Spēcīgs avots, kurš izplūst no Gaujas svītas smilšakmens tieši pie Runtiņupes Lielā akmens. |
