Atrasti: 424
| Nosaukums ↑ | Valsts ⇅ | Novads ⇅ | Pagasts / pilsēta ⇅ | Kategorijas ⇅ | Vērtējums ⇅ | Īsumā |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Diždobeļu avots | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Bārtas pagasts | Avoti | 17 % | Viens no populārākajiem avotiem Liepājas apkārtnē. Labiekārtots, ar grodiem, atrodas privātā teritorijā. |
| Dolesmuižas atsegums | Latvija | Salaspils novads | Salaspils pagasts | Klintis | 22.1 % | Ap 40 metrus garš Daugavas svītas dolomītu atsegums, viens no Rīgai tuvākajiem klinšu atsegumiem. |
| Dolomītu krauja | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 30.9 % | Ap 500 metrus garš un līdz 4-5 metrus augsts Pļaviņu svītas dolomītu atsegums Amatas krasta kraujas augšmalā. |
| Dukuļu avoti | Latvija | Valmieras novads | Kocēnu pagasts | Avoti | 23.1 % | Avots ar vairākām iztekām, izplūst no Sietiņu svītas smilšakmens, ap 3 - 5 litri ūdens sekundē. Vienā no avotu iztekām ir izveidojusies neliela aliņa. |
| Dzenīšu vītols | Latvija | Smiltenes novads | Ape | Bioloģijas rekordi, Koki | 34.5 % | Lielākais baltais vītols Latvijā un, iespējams, arī pasaulē. Tā apkārtmērs ir 9,06 m. |
| Dzilnas ieža otrais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Ūdenskritumi | 14.2 % | Sezonāls ūdenskritums Dzilnas ieža vidusdaļā, augstāk virs Amatas. Augstums - ap 2,2 m. |
| Dzilnas ieža pirmais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Ūdenskritumi | 15.2 % | Sezonāls ūdenskritums Dzilnas ieža vidusdaļā, augstāk virs Amatas. Augstums - ap 2,3 m. |
| Dzirnupes avotkaļķu krāce (Dzirnavupes ūdenskritums) | Latvija | Siguldas novads | Allažu pagasts | Krāces | 17.3 % | Nesen izveidojusies avotkaļķu kāple avotu veidotajā Dzirnupē. 0,35 m augsta un 1,5 m plata. |
| Dāvida dzirnavu Augstais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Vaives pagasts | Ūdenskritumi | 29.6 % | Neparasts, ap 3 m augsts un 2-3 metrus plats ūdenskritums, kuru dzelzs avoti vietām iekrāsojuši rūsgani orandžā krāsā. |
| Dāvida dzirnavu Sarkanais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Vaives pagasts | Ūdenskritumi | 28.7 % | Latvijai unikāls, ar orandži sārtas krāsas avotkaļķiem klāts ūdenskritums, kura augstums ir ap 1,2 m un platums 1,4 līdz 2,4 metri. |
| Dūkupju ūdenskritums (krāce) | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Otaņķu pagasts | Krāces | 20.5 % | Apmēram 0,9 m augsta un līdz 3 m plata krāce, agrākais ūdenskritums, kas izveidojies uz morēnas. |
| Ehalkivi akmens | Igaunija | Rietumviru apriņķis | Viru-Nigulas pagasts | Akmeņi | 42.5 % | Lielākais apskatāmais laukakmens Igaunijā un Baltijā. Granīta milzis atgādina milzu oli, augstums - 7,6 m, tas atrodas jūrā pie krasta. |
| Elciņu valka ūdenskritums | Latvija | Talsu novads | Abavas pagasts | Ūdenskritumi | 21.2 % | Mazs, skaists ūdenskritums, kura augstums ir ap 1,1 m. |
| Elekšu bedrīšakmens | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Priekules pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 31.2 % | Viens no izcilākajiem bedrīšakmeņiem Latvijā - šeit aizvēsturiskos laikos ir iekaltas 263 bedrītes. |
| Elkuzemes Zaļā Acs | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Vaiņodes pagasts | Avoti | 24.3 % | Meliorācijas darbu laikā tapis kāpjošs avots, kurš ir izveidojis dīķīti ar dzidru ūdeni. |
| Elkuzemes Zilā Acs | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Vaiņodes pagasts | Avoti | 31.2 % | Izcili skaists, kāpjošs avots, kura ūdens agrāk tika izmantots dziedniecībā. Avots ir vismaz 3,5 metrus dziļš, tas izskatās pēc zilpelēkas acs. |
| Ezerskolas Upurakmens | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Nīcas pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 19.9 % | Mūsdienu kulta vieta - plakanīgs, 3 m garš un 2,4 m plats rapakivi granīts. Akmens atrodas bijušajā Papes muižas parkā. |
| Ežurgas ūdenskritums (krāce) | Latvija | Limbažu novads | Liepupes pagasts | Krāces | 17 % | Ap 0,5 metrus augsta krācīte - smilšakmens virsma, pār kuru pludmalē ieplūst Ežurga. Agrāk šeit bija ap 1,5 m augsts ūdenskritums. |
| Galmicu klintis | Latvija | Kuldīgas novads | Rumbas pagasts | Klintis | 28.1 % | Kopumā ap 20 metrus augstas smilšakmens klintis, kuras atsedzas apmēram 580 metrus garā posmā. Lielākās klintis Abavas krastos. |
| Glāžšķūņa Garais ūdenskritums | Latvija | Ogres novads | Ogresgala pagasts | Ūdenskritumi | 21 % | Ap 1,3 m augsts ūdenskritums ar trīs pakāpēm, no kurām izteiksmīgākā ir pirmā, kura ir ap 0,7 m augsta. |
| Gobdziņu ala | Latvija | Kuldīgas novads | Skrundas pagasts | Alas | 22.3 % | Apmēram 26 metrus gara ala Gobdziņu klints pakājē, izveidojusies cementētā smilšakmenī. No alas izplūst avots. |
| Gobdziņu gravas ūdenskritums | Latvija | Kuldīgas novads | Skrundas pagasts | Ūdenskritumi | 21.2 % | Ap 2,3 m augsts ūdenskritums nomaļā gravā. Parasti sauss, ūdens tajā biežāk plūst agrā pavasarī. |
| Gobdziņu klintis | Latvija | Kuldīgas novads | Skrundas pagasts | Klintis | 32.6 % | Ap 400 m garš un līdz 11 m augsts cementēta smilšakmens un dolomīta klinšu atsegums Ventas labajā krastā. |
| Govs ala un avots | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Alas, Avoti, Klintis | 35.9 % | Salīdzinoši nesen lauka vidū izveidojusies karsta kritene, kura turpina veidoties. |
| Griķu ozols | Latvija | Cēsu novads | Zaubes pagasts | Koki | 24.7 % | Liels ozols, kura apkārtmērs ir 8,4 m (2021), koks ir sliktā stāvoklī. |
| Grīdnieku ozols | Latvija | Kuldīgas novads | Rumbas pagasts | Koki | 27.2 % | Viens no diženākajiem ozoliem Latvijā, tā apkārtmērs ir 8,35 m (2018). Koka apkārtmērs turpina pieaugt. |
| Grīvnieku ūdenskritums Līgatnē | Latvija | Cēsu novads | Līgatne | Ūdenskritumi | 24.5 % | Ūdenskritums, kas krīt pāri smilšakmens iezim. Trīs pakāpes, 0,4, 1,2 un 2 m augstas. |
| Grīļu dižakmens | Latvija | Talsu novads | Rojas pagasts | Akmeņi | 22.6 % | Trešais lielākais jūrakmens Latvijā, 2,4 m augsts. |
| Grūbas ceturtais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Krāces | 19 % | Beidzamais ūdenskritums jeb krāce Grūbas ūdenskritumu kaskādē, 0,9 m augsts un 7 m plats. |
| Grūbas Lielais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Ūdenskritumi | 29.8 % | Trešais ūdenskritums četru ūdenskritumu kaskādē, 1,7 m augsts un 7 m plats. Viens no izteiksmīgākajiem Latvijas ūdenskritumiem. |
| Grūbas otrais ūdenskritums (krāce) | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Krāces | 11.5 % | Otrais Grūbas ūdenskritums faktiski ir krāce. Ap 0,5 m augsts un 4-5,5 m plats. |
| Grūbas pirmais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Ūdenskritumi | 17.4 % | Apmūrēts un mākslīgi pārveidots ūdenskritums - pirmais no četru ūdenskritumu kaskādes. 2,3 m augsts un līdz 7,5 m plats. |
| Grūbes dolomīta atsegums | Latvija | Smiltenes novads | Apes pagasts | Klintis | 24 % | Pļaviņu svītas dolomītu atsegums. Klintis ir ap 110 m garas un līdz 4,5 m augstas. |
| Gudrības avotiņš | Latvija | Siguldas novads | Sigulda | Avoti, Kulta vietas | 21.9 % | Avots, kas iztek no Piķenes kraujas klinšu pamatnes. Ar avota ūdeni senatnē apmazgātas jaundzimušo galvas lai tie būtu gudri. |
| Gulbju avots | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Avoti | 16.4 % | Samērā spēcīgs krītošais avots Amatas labajā krastā lejpus Kārļu HES aizsprostam. |
| Gulbju iezis | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 26.3 % | Līdz 4 m augstas smilšakmens, māla, aleirolīta klintis Amatas labajā krastā lejpus Kārļu HES. Agrāk Amata šeit tecēja zem smilšakmens arkas. |
| Gurovas atsegumi | Latvija | Balvu novads | Medņevas pagasts | Klintis | 23.7 % | Vismaz 13 Ogres svītas smilšakmeņu, aleirolītu un mālu atsegumi 1,3 km garā posmā. Līdz 4 m augstas klintis. |
| Harku ūdenskritums | Igaunija | Harju apriņķis | Harku pagasts | Ūdenskritumi | 19.3 % | Ap 1,5 m augsts ūdenskritums Tallinas pievārtē. Kādus 5 m plato ūdenskritumu uz pusēm pārdala sala. |
| Hinni kanjona avots | Igaunija | Veru apriņķis | Reuges pagasts | Alas, Avoti | 20.2 % | Avots vienīgajā Igaunijas smilšakmens kanjonā. Avotiņš iztek no nelielas alas. |
| Hinni kanjons | Igaunija | Veru apriņķis | Reuges pagasts | Kanjoni un aizas | 30.1 % | Vienīgais smilšakmens klinšu kanjons Igaunijā. Tas ir ap 200 metrus garš, šaurākajā vietā ap 3 metrus plats, klintis ir līdz 6 metrus augstas. |
| Iecavas avots | Latvija | Bauskas novads | Iecava | Avoti | 14.8 % | Avots, kas izplūst no Amulas svītas iežiem pašā Iecavas upes krastā, Iecavas parkā. Ūdeni nav ieteicams lietot pārtikā. |
| Iecavas Dievdārziņa avots | Latvija | Bauskas novads | Iecava | Avoti | 17.8 % | Neliels avots, kas izplūst no Bauskas svītas dolomīta klints pamatnes Iecavas upes krastā, zem Dievdārziņa. |
| Iecavas Dievdārziņa klintis | Latvija | Bauskas novads | Iecava | Klintis | 24.2 % | Ap 3-3,5 metrus augstas Bauskas svītas dolomīta klintis Iecavas kreisajā krastā. |
| Iecavas parka klintis | Latvija | Bauskas novads | Iecava | Klintis | 17.8 % | Līdz 2,5 metrus augstas un ap 60 metrus garas dolomīta klintis Iecavas labajā krastā. |
| Ievas kritene (Ievos duobė) un ala | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Klintis, Kritenes | 21.6 % | 5,8 metrus dziļa karsta kritene ar ģipšakmens atsegumu. Zem atseguma ir neliela niša, ieejas nelielās alās, kuru kopgarums pārsniedz 10 m. |
| Ilumetsas meteorītu krāteri | Igaunija | Veru apriņķis | Veru pagasts | Meteorītu krāteri, Nostāstu vietas | 30.2 % | Piecu krāteru grupa, divi ir pierādīti meteorītu krāteri. Lielākais - 12,5 m dziļš. Radušies pirms apmēram 7000 gadu. |
| Imulas atsegums pie Rožkalniem | Latvija | Tukuma novads | Matkules pagasts | Klintis | 22.6 % | Ap 60 m garš atsegums, kurā atsedzas Bauskas jeb Stipinu svītas dolomīti. |
| Iļāku alas | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Pazemes ejas | 17.8 % | Divas, visdrīzāk, mākslīgi veidotas alas, katra ap 3 m gara. Šie pagrabi ir veidoti Pļaviņu svītas dolomītos. |
| Jaroņa kritene (Jaronio duobė) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Ezeri, Kritenes | 22.5 % | Kritene, kura izveidojās 1957. gada martā kā dziļš caurums. Laika gaitā paplašinājusies, veidojot tagad redzamo 30 m plato ezeru. |
| Jaunpils ozols | Latvija | Cēsu novads | Zaubes pagasts | Koki | 28.9 % | Skaists ozols, kura apkārtmērs ir 8,19 m (2021). Atrodas gleznainā vietā pie ezera. |
