Wondermondo 🢖 Aprakstīto brīnumu saraksts

Ievadraksts

Aprakstīto brīnumu saraksts


Notīrīt

Atrasti: 424

Nosaukums Valsts Novads Pagasts / pilsēta Kategorijas Vērtējums Īsumā
Apakšējais Vilsas ūdenskritums Lietuva Viļņas apriņķis Traķu rajons Ūdenskritumi 25.5 % Otrais ūdenskritums uz Vilsas upes, ap 1,1 m augsts un ap 4,5 m plats. Veidojies uz avotkaļķiem.
Āpša ala (Barsuko ola) Lietuva Panevēžas apriņķis Biržu rajons Kritenes 21.6 % Divu karsta kriteņu sistēma. Kritene ir līdz 3,5 metrus dziļa, atsedzas devona perioda ģipšakmens klintis.
Ausjutišķu konglomerāts Lietuva Viļņas apriņķis Elektrēnu rajons Akmeņi, Klintis 25.4 % Divi lieli dabiska betona - konglomerāta bluķi Neres stāvajā krastā.
Barstīču akmens (Poķes akmens) Lietuva Klaipēdas apriņķis Skodas rajons Akmeņi, Nostāstu vietas 31.6 % Lielākais akmens Lietuvā, augstums - 3,6 m, garums 13,25 m un platums - 7,5 m. Agrāk bija redzama tikai neliela daļa, atrakts 1957. gadā un pēc tam.
Ģeologu kritene (Geologų duobė) Lietuva Panevēžas apriņķis Biržu rajons Klintis, Kritenes 19.9 % Līdz 5 m dziļa karsta kritene, kura sāka veidoties 2003. gada 22. aprīlī, dažas dienas pirms Ģeologu dienas.
Ievas kritene (Ievos duobė) un ala Lietuva Panevēžas apriņķis Biržu rajons Klintis, Kritenes 21.6 % 5,8 metrus dziļa karsta kritene ar ģipšakmens atsegumu. Zem atseguma ir neliela niša, ieejas nelielās alās, kuru kopgarums pārsniedz 10 m.
Jaroņa kritene (Jaronio duobė) Lietuva Panevēžas apriņķis Biržu rajons Ezeri, Kritenes 22.5 % Kritene, kura izveidojās 1957. gada martā kā dziļš caurums. Laika gaitā paplašinājusies, veidojot tagad redzamo 30 m plato ezeru.
Karves ala (Govs ala) Lietuva Panevēžas apriņķis Biržu rajons Klintis, Kritenes 29.6 % 12,6 metrus dziļa karsta kritene, kuras dziļākajā vietā ir ieeja 46 metrus garā alā. Viens no izcilākajiem ģeoloģiskajiem pieminekļiem Lietuvā.
Kirkilu karsta ezeri Lietuva Panevēžas apriņķis Biržu rajons Ezeri, Kritenes 31.1 % Neparasts dabas piemineklis - daudzu karsta kriteņu veidota ezeru sistēma. Lielākais - Kirkilu ezers - ir vairāk, kā 1 km garš.
Kļavu kritene (Klevų duobė) Lietuva Panevēžas apriņķis Biržu rajons Klintis, Kritenes 19.7 % 6,7 metrus dziļa karsta kritene, kura veidojusies pirms vairāk kā 100 gadiem. Nosaukumu devušas kritenē augošās kļavas.
Kropja kritene (Kruopio duobė) Lietuva Panevēžas apriņķis Biržu rajons Kritenes 15 % Salīdzinoši nesen lauka vidū izveidojusies karsta kritene, kura turpina veidoties.
Lapsas ala (Lapės Ola) Lietuva Panevēžas apriņķis Biržu rajons Klintis, Kritenes 20.6 % Izteiksmīga 7,4 metrus dziļa karsta kritene, kuras diametrs ir ap 17 metri. Atsedzas haotiski sagāzušies dolomīta un ģipšakmens bluķi.
Lielais Vilsas ūdenskritums Lietuva Viļņas apriņķis Traķu rajons Ūdenskritumi 24.5 % Uz Vilsas upītes atrodas vienīgie dabiskie Lietuvas ūdenskritumi. Pirmais - lielākais no tiem - ir ap 1,5 m augsts un 3 m plats.
Lieldienu kritene (Velykų duobė) Lietuva Panevēžas apriņķis Biržu rajons Kritenes 19.4 % 6 metrus dziļa un ap 20 metrus plata karsta kritene, izveidojusies 1981. gada Lieldienās.
Morišķu atsegums (Muoriškių atodanga) Lietuva Panevēžas apriņķis Biržu rajons Klintis 25.1 % Līdz 7,4 metrus augsts un ap 80 metrus garš Tatulas svītas dolomīta atsegums Mēmeles krastā.
Puntuks (Puntuka akmens) Lietuva Utenas apriņķis Anīkšču rajons Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Nostāstu vietas 33 % Populārākais dižakmens Lietuvā, augstums - 5,7 m, garums 7,54 m un platums - 7,34 m. Otrs lielākais Lietuvas akmens, arheoloģiskais un kultūras piemineklis.
Smardones avots Lietuva Panevēžas apriņķis Biržu rajons Sēravoti 27.2 % Atpazīstamākais sēravots Lietuvā, pie kura 1938. gadā uzcelta ārstniecības iestāde.
Stelmužes ozols Lietuva Utenas apriņķis Zarasu rajons Koki 35.5 % Stelmužes ozols ir lielākais Lietuvas koks. Tā apkārtmērs 1,3 m augstumā ir 9,7 m (2014).
Tabokines atsegums (Tabokinės atodanga) Lietuva Panevēžas apriņķis Biržu rajons Klintis 22.1 % Devona perioda iežu atsegums Mēmeles kreisajā krastā. Kopējais augstums sasniedz ap 10-11 metrus, garums - ap 130 m.
Truikinu avots (Šmita avots) Lietuva Klaipēdas apriņķis Skodas rajons Avoti, Nostāstu vietas 22.1 % Spēcīgs kāpjošais avots, kas izveidojis ezeriņu ar mutuļojošām smiltīm, debits - 11,81 litri sekundē.
Velnapils ala (Velniapilio olą) Lietuva Panevēžas apriņķis Biržu rajons Alas, Nostāstu vietas 22.3 % Ap 4,3 m gara ala, platums ir tikai 1 m. Izveidojusies Tatulas svītas merģeļos un ģipšos Mēmeles krastā.
Velnapils klints (Velniapilio uola) Lietuva Panevēžas apriņķis Biržu rajons Klintis, Kulta vietas 21.4 % Līdz 5 metrus augsts Tatulas svītas dolomīta atsegums, klintis atsedzas divos nelielos posmos.
Viļņas Svētās Annas baznīca Lietuva Viļņas apriņķis Viļņa Baznīcas 57.8 % Gandrīz unikāla gotikas stilā 1495. - 1500. gadā celta baznīca. Baznīcai ir grezna ķieģeļu fasāde.
Žagares oss Lietuva Šauļu apriņķis Jonišķu rajons Ledāja veidojumi 31.4 % Kādreizējā Baltijas garākā osa atlikusī centrālā daļa, kura paceļas līdz 20 metrus augstu pāri apkaimei.
Abavas rumba Latvija Talsu novads Abavas pagasts Ūdenskritumi 30 % Otrs platākais ūdenskritums Latvijā: 30-35 m plats un apmēram 1 m augsts.
Aglonas bazilika un klosteris Latvija Preiļu novads Aglonas pagasts Baznīcas, Klosteri, Nostāstu vietas 52.1 % Nozīmīgākā svētceļojumu baznīca Latvijā. Liela baroka stila baznīca, kas celta 1768. - 1780. gadā, vēsturiski nozīmīga būve.
Akmeņupītes krāces (Velna dzirnavas) Latvija Madonas novads Ērgļu pagasts Krāces 27 % Ap 80 metrus garas un ap 12 metrus augstas krāces pāri laukakmeņu krāvumam.
Aknīstes Velnala (Radžupes ala) Latvija Jēkabpils novads Aknīstes pagasts Alas, Pazemes ejas 20.2 % Mākslīgi veidota 5 m gara ala dolomīta klintīs. Garākā zināmā ala Sēlijā.
Alekšupītes ūdenskritums Latvija Kuldīgas novads Kuldīga Ūdenskritumi 22.8 % Augstākais ūdenskritums Kurzemē, 3,6-4 m augsts un 8-11 m plats. Kopš 17. gadsimta pārveidots ar betonu un javu, pielāgojot to ūdensdzirnavām.
Amatas krāces pie Kalna Smīdēm Latvija Cēsu novads Drabešu pagasts Krāces 19.6 % Trīs sliekšņu-krāču grupa ap 250 metrus garā Amatas posmā, krāces izveidojušās Pļaviņu svītas dolomītos.
Amerikas avoti Latvija Cēsu novads Raiskuma pagasts Alas, Avoti, Klintis, Krāces 27.4 % Krāšņu avotu grupa, kas izplūst no pašu veidotām alām smilšakmens iezī. Piekļūt ir sarežģīti.
Ančiņu Velna akmens Latvija Ogres novads Lauberes pagasts Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi 24.5 % Liels, līdz 1,9 metrus augsts laukakmens. Akmens virsmā ir iedobums, kurā uzkrājas ūdens. Kulta vieta, kur tiek ziedots līdz mūsdienām.
Anfabrikas klintis Latvija Cēsu novads Līgatne Klintis 35.8 % Līdz 17 metrus augstas Gaujas svītas smilšakmens klintis Līgatnes centrā. Klintīs ir iekalti ap 20 pagrabi.
Aņītes Augstais iezis Latvija Cēsu novads Straupes pagasts Klintis 29 % Interesanta, ap 130 m gara un 13-15 m augsta smilšakmens klints. Uz klints interesanti senāki uzraksti un bagātīga flora.
Aņītes Garais iezis Latvija Cēsu novads Straupes pagasts Klintis 29 % Ap 400 m gara smilšakmens klints Braslas ūdenskrātuves krastā. Augstums virs ūdens līmeņa sasniedz 7 m.
Aņītes Vidējais iezis Latvija Cēsu novads Straupes pagasts Klintis 23.3 % Izteiksmīga Gaujas svītas smilšakmens klints. Šī klints ir līdz 9 metrus augsta un ap 95 metrus gara.
Ankšu vītols Latvija Valmieras novads Vilpulkas pagasts Koki 21.6 % Milzu vītols, kura apkārtmērs ir 8,6 m.
Ātrais kalns Latvija Kuldīgas novads Nīkrāces pagasts Klintis 30 % Skaista, ap 300 metrus gara klints Ventas krastā, atseguma augstums sasniedz 7,1 m. Atsedzas Šķerveļa svītas cementētais smilšakmens un dolomīts.
Atsegums pie Mazplūčiem Latvija Cēsu novads Drabešu pagasts Klintis 25.9 % Izteiksmīgs Pļaviņu un Amatas svītas iežu atsegums starp Varavīksnes un Vizuļu iežiem, Amatas kreisajā krastā.
Atsegums pie Terēniem Latvija Jelgavas novads Vilces pagasts Klintis 16.1 % Neliels, līdz 1 metru augsts Mūru svītas dolomītsmilšakmens atsegums Svētes labajā krastā.
Aunapieres ala Latvija Siguldas novads Sigulda Alas 19.3 % Ap 4,8 metrus gara ala Gaujas svītas smilšakmens iezī.
Avots pie Melturiem Latvija Cēsu novads Drabešu pagasts Avoti 6.4 % Neliels, labiekārtots avotiņš Amatas kreisajā krastā pie A2 šosejas.
Avots pie Sakaiņu pilskalna (Naudas avotiņš) Latvija Ķekavas novads Daugmales pagasts Avoti, Nostāstu vietas 19.8 % Salīdzinoši spēcīgs, ainavisks avotiņš pie Bērzenes upes, avota ūdens ir vāji mineralizēts.
Avots Ramātu klinšu sākumā Latvija Cēsu novads Priekuļu pagasts Avoti 13.3 % Spēcīgs avots Ramātu klinšu sākumā - austrumu daļā, klints pakājē.
Avots starp Vidējo un Lielo Jaunapsīšu alām Latvija Cēsu novads Drabešu pagasts Avoti, Klintis 15 % Avots, kas izveidojis nelielu Gaujas svītas smilšakmens atsegumu un ap 1 metru dziļu alu. Atrodas starp Vidējo un Lielo Jaunapsīšu alām.
Āžu stāvakmens Latvija Talsu novads Dundagas pagasts Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Megalīti 26.6 % 1,9 m augsts akmens, kurā iekaltas 5 bedrītes. Varbūtējs menhīrs - senatnē stāvus novietots akmens.
Bānūžu Svētavots Latvija Cēsu novads Taurenes pagasts Avoti, Kulta vietas 19.1 % Kāpjošs avots, kura ūdenim senāk piedēvēja dziednieciskas spējas. Tagad te ir populāra ūdens ņemšanas vieta.
Bānūžu Velnakmens Latvija Cēsu novads Taurenes pagasts Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi 22.1 % Milzu akmens - nostāstu vieta - Bānūžu ezera stāvajā ziemeļaustrumu krastā.
Bārbeles sērūdeņraža avots Latvija Bauskas novads Bārbeles pagasts Sēravoti 27.5 % Kopš seniem laikiem zināms dziednieciskais avots, pie kura jau 17-18. gadsimtos tika veidots kūrorts.
Beites kraujas ūdenskritums Latvija Siguldas novads Sigulda Ūdenskritumi 13 % Nelielu ūdenskritumu kaskāde pāri avotkaļķu iegulai. Divas galvenās kaskādes ir 0.8 un 1.1 m augstas.
1 2 3 4 5 6 7 8 9