Aprakstīto brīnumu saraksts

Atrasti: 424

Nosaukums ⇅	Valsts ⇅	Novads ↓	Pagasts / pilsēta ⇅	Kategorijas ⇅	Vērtējums ⇅	Īsumā
Vējupītes augšējais ūdenskritums	Latvija	Siguldas novads	Sigulda	Krāces	19.2 %	0,7 metrus augsta un 3-10 metrus plata kāple. Vējupīte šeit krīt pāri Amatas svītas lodīšu smilšakmenim.
Ziedleju klintis	Latvija	Siguldas novads	Inčukalna pagasts	Klintis	27.5 %	Gaujas svītas smilšakmens atsegumu virkne apmēram 860 metru garumā. Klints sienas ir līdz 10 metrus augstas.
Ziedleju ūdenskritums	Latvija	Siguldas novads	Inčukalna pagasts	Ūdenskritumi	25.1 %	Gleznains ūdenskritums, kas krīt pāri sārtām smilšakmens klintīm 3,7 m augstu un 0,3-0,5 m platumā.
Sējas ozols	Latvija	Saulkrastu novads	Sējas pagasts	Koki	33.4 %	Milzīgs, masīvs ozols, kura apkārtmērs ir 9,15 m.
Bukupes ūdenskritums (krāces)	Latvija	Saldus novads	Zirņu pagasts	Krāces	19.1 %	Aptuveni 4-5 m platas krāces (jeb ūdenskritums) ar trim zemiem pakāpieniem, kuri ir ap 0,2, 0,2 un 0,5 m augsti.
Cērpenes dižakmens	Latvija	Saldus novads	Nīgrandes pagasts	Akmeņi	22.6 %	Milzu akmens kuram redzama tikai augšdaļa - šī virsma ir 7,1 m gara un 4 m plata.
Loša atsegumi	Latvija	Saldus novads	Nīgrandes pagasts	Klintis	23.5 %	Vairāki nelieli pamatiežu atsegumi Loša kreisajā krastā pirms ietekas Ventā. Vieni no retajiem juras perioda iežu atsegumiem Latvijā.
Meldzeres dobumakmens	Latvija	Saldus novads	Nīgrandes pagasts	Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi	23.1 %	Mākslīgi apstrādāts akmens ar cilindra veida dobumu un apkaltām malām. Apstrādes mērķis un iemesls nav zināmi.
Ošenieku ozols	Latvija	Saldus novads	Jaunlutriņu pagasts	Koki	27 %	Milzīgs, augsts ozols ar 8,38 m apkārtmēru.
Rozentāla akmens	Latvija	Saldus novads	Saldus	Akmeņi	19.4 %	Liels akmens Cieceres krastā pie Jelgavas ielas tilta. Pie tā bieži ir sēdējis Janis Rozentāls, tas ir attēlots vairākās viņa gleznās.
Vadakstes valdnieks	Latvija	Saldus novads	Ezeres pagasts	Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Pieminekļi	24.8 %	Liels, 4,2 m augsts akmens, kurš uzstādīts 19. gadsimta vidū kā piemiņa Ezeres parka izveidei.
Dolesmuižas atsegums	Latvija	Salaspils novads	Salaspils pagasts	Klintis	22.1 %	Ap 40 metrus garš Daugavas svītas dolomītu atsegums, viens no Rīgai tuvākajiem klinšu atsegumiem.
Lucavsalas liepa	Latvija	Rīga		Koki	27.2 %	Skaista liepa - trešais vai otrs lielākais koks Rīgā, apkārtmērs 6,82 m.
Rīgas Doms	Latvija	Rīga		Baznīcas	59.5 %	Lielākā viduslaiku baznīca Baltijas valstīs. Celta 1211. gadā, vēlāk paplašināta. Pašreizējais baroka tornis uzcelts 1775. gadā.
Rīgas Svētā Pētera baznīca	Latvija	Rīga		Baznīcas, Nostāstu vietas	61.1 %	Viens no Rīgas simboliem, liela ķieģeļu gotikas baznīca ar neparasti augstu baroka stila smaili, celta 1209. - 1746. gadā.
Ciskādu apse	Latvija	Rēzeknes novads	Sakstagala pagasts	Koki	25.7 %	Otrs lielākais koks Latvijā: apses apkārtmērs ir 10,1 m.
Ehalkivi akmens	Igaunija	Rietumviru apriņķis	Viru-Nigulas pagasts	Akmeņi	42.5 %	Lielākais apskatāmais laukakmens Igaunijā un Baltijā. Granīta milzis atgādina milzu oli, augstums - 7,6 m, tas atrodas jūrā pie krasta.
Saleveres Silmaallikas avots un ūdenskritums	Igaunija	Pērnavas apriņķis	Lēnerannas pagasts	Avoti, Kulta vietas, Ūdenskritumi	23.8 %	Avots Salumegi kaļķakmens klints pakājē, veido ap 2 metrus augstu ūdenskritumu. Avota ūdenim agrāk piedēvēja ārstnieciskas spējas.
Aglonas bazilika un klosteris	Latvija	Preiļu novads	Aglonas pagasts	Baznīcas, Klosteri, Nostāstu vietas	52.1 %	Nozīmīgākā svētceļojumu baznīca Latvijā. Liela baroka stila baznīca, kas celta 1768. - 1780. gadā, vēsturiski nozīmīga būve.
Lielā Taevaskoda	Igaunija	Pelvas apriņķis	Pelvas pagasts	Klintis, Kulta vietas	43.9 %	Viens no skaistākajiem dabas pieminekļiem Igaunijā - līdz 20 metrus augsta smilšakmens klints siena. Sena kulta vieta.
Meriones avots un klints	Igaunija	Pelvas apriņķis	Kanepi pagasts	Avoti, Klintis, Nostāstu vietas	23.7 %	Spēcīgs avots, kas izplūst no plaisas smilšakmens klintī, nostāstu vieta.
Āpša ala (Barsuko ola)	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Kritenes	21.6 %	Divu karsta kriteņu sistēma. Kritene ir līdz 3,5 metrus dziļa, atsedzas devona perioda ģipšakmens klintis.
Ģeologu kritene (Geologų duobė)	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Klintis, Kritenes	19.9 %	Līdz 5 m dziļa karsta kritene, kura sāka veidoties 2003. gada 22. aprīlī, dažas dienas pirms Ģeologu dienas.
Ievas kritene (Ievos duobė) un ala	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Klintis, Kritenes	21.6 %	5,8 metrus dziļa karsta kritene ar ģipšakmens atsegumu. Zem atseguma ir neliela niša, ieejas nelielās alās, kuru kopgarums pārsniedz 10 m.
Jaroņa kritene (Jaronio duobė)	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Ezeri, Kritenes	22.5 %	Kritene, kura izveidojās 1957. gada martā kā dziļš caurums. Laika gaitā paplašinājusies, veidojot tagad redzamo 30 m plato ezeru.
Karves ala (Govs ala)	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Klintis, Kritenes	29.6 %	12,6 metrus dziļa karsta kritene, kuras dziļākajā vietā ir ieeja 46 metrus garā alā. Viens no izcilākajiem ģeoloģiskajiem pieminekļiem Lietuvā.
Kirkilu karsta ezeri	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Ezeri, Kritenes	31.1 %	Neparasts dabas piemineklis - daudzu karsta kriteņu veidota ezeru sistēma. Lielākais - Kirkilu ezers - ir vairāk, kā 1 km garš.
Kļavu kritene (Klevų duobė)	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Klintis, Kritenes	19.7 %	6,7 metrus dziļa karsta kritene, kura veidojusies pirms vairāk kā 100 gadiem. Nosaukumu devušas kritenē augošās kļavas.
Kropja kritene (Kruopio duobė)	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Kritenes	15 %	Salīdzinoši nesen lauka vidū izveidojusies karsta kritene, kura turpina veidoties.
Lapsas ala (Lapės Ola)	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Klintis, Kritenes	20.6 %	Izteiksmīga 7,4 metrus dziļa karsta kritene, kuras diametrs ir ap 17 metri. Atsedzas haotiski sagāzušies dolomīta un ģipšakmens bluķi.
Lieldienu kritene (Velykų duobė)	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Kritenes	19.4 %	6 metrus dziļa un ap 20 metrus plata karsta kritene, izveidojusies 1981. gada Lieldienās.
Morišķu atsegums (Muoriškių atodanga)	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Klintis	25.1 %	Līdz 7,4 metrus augsts un ap 80 metrus garš Tatulas svītas dolomīta atsegums Mēmeles krastā.
Smardones avots	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Sēravoti	27.2 %	Atpazīstamākais sēravots Lietuvā, pie kura 1938. gadā uzcelta ārstniecības iestāde.
Tabokines atsegums (Tabokinės atodanga)	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Klintis	22.1 %	Devona perioda iežu atsegums Mēmeles kreisajā krastā. Kopējais augstums sasniedz ap 10-11 metrus, garums - ap 130 m.
Velnapils ala (Velniapilio olą)	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Alas, Nostāstu vietas	22.3 %	Ap 4,3 m gara ala, platums ir tikai 1 m. Izveidojusies Tatulas svītas merģeļos un ģipšos Mēmeles krastā.
Velnapils klints (Velniapilio uola)	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Klintis, Kulta vietas	21.4 %	Līdz 5 metrus augsts Tatulas svītas dolomīta atsegums, klintis atsedzas divos nelielos posmos.
Ančiņu Velna akmens	Latvija	Ogres novads	Lauberes pagasts	Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi	24.5 %	Liels, līdz 1,9 metrus augsts laukakmens. Akmens virsmā ir iedobums, kurā uzkrājas ūdens. Kulta vieta, kur tiek ziedots līdz mūsdienām.
Glāžšķūņa Garais ūdenskritums	Latvija	Ogres novads	Ogresgala pagasts	Ūdenskritumi	21 %	Ap 1,3 m augsts ūdenskritums ar trīs pakāpēm, no kurām izteiksmīgākā ir pirmā, kura ir ap 0,7 m augsta.
Lielvārdes Rumbiņas ūdenskritums	Latvija	Ogres novads	Lielvārde	Ūdenskritumi	24.6 %	Gleznains, līdz 1,8 m augsts un līdz 10,5 m plats ūdenskritums.
Skujenieku ūdenskritums	Latvija	Ogres novads	Rembates pagasts	Ūdenskritumi	18.4 %	Aptuveni 1,1 m augsts ūdenskritums pašā Ogres krastā.
Ķemeru Lielais akmens (Ķemeru Robežakmens)	Latvija	Mārupes novads	Salas pagasts (Mārupe)	Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi	21.1 %	Ap 4 metrus garš un 1,4 m augsts dižakmens, kurā ir iekalta zīme - robežu shēma. Akmens 18. gs. kalpojis par robežas zīmi starp Kurzemes hercogisti un Krievijas impēriju.
Akmeņupītes krāces (Velna dzirnavas)	Latvija	Madonas novads	Ērgļu pagasts	Krāces	27 %	Ap 80 metrus garas un ap 12 metrus augstas krāces pāri laukakmeņu krāvumam.
Brāžu krāces	Latvija	Madonas novads	Ērgļu pagasts	Krāces	30.2 %	Iespējams, iespaidīgākās krāces Latvijā. Ap 4 km garā posmā Ogre krīt aptuveni 20 metrus pāri akmeņu krāču virknei.
Nāružas Velna grāvis	Latvija	Madonas novads	Ērgļu pagasts	Krāces	26.3 %	Kādus 60 metrus garas krāces pāri laukakmeņu krāvumam. Upe šeit krīt par 4-5 metriem.
Ežurgas ūdenskritums (krāce)	Latvija	Limbažu novads	Liepupes pagasts	Krāces	17 %	Ap 0,5 metrus augsta krācīte - smilšakmens virsma, pār kuru pludmalē ieplūst Ežurga. Agrāk šeit bija ap 1,5 m augsts ūdenskritums.
Īģes avota ūdenskritums pie Ārgaļiem	Latvija	Limbažu novads	Staiceles pagasts	Ūdenskritumi	16.9 %	Avota veidots, ap 1,5 m augsts ūdenskritums pār smilšakmens klinti Īģes kreisajā krastā.
Kuiķules skolas ūdenskritums	Latvija	Limbažu novads	Salacgrīvas pagasts	Ūdenskritumi	22.5 %	2 m augsts ūdenskritums kas krīt pāri Burtnieku svītas smilšakmenim tieši Svētupē. Ūdens plūst diezgan reti.
Leišu ūdenskritums (ūdenskritums pie bijušajām Leišu mājām)	Latvija	Limbažu novads	Staiceles pagasts	Ūdenskritumi	22.4 %	Sezonāls ūdenskritums ar 2 pakāpēm, kopējais augstums ap 1,6 metri. Atsegti koši, krāsaini ieži.
Lielais Lauču akmens	Latvija	Limbažu novads	Skultes pagasts	Akmeņi	28 %	Liels akmens pludmalē, 2,15 m augsts, tilpums - 24 kubikmetri. 1853. gada pavasarī akmeni no jūras izstūma ledus.
Maija birzs akmens (Salacgrīvas dižakmens)	Latvija	Limbažu novads	Salacgrīva	Akmeņi	18.6 %	Salacgrīvas lielākais akmens, kura virszemes tilpums ir 11,8 kubikmetri un augstums - 1,96 m.

1 2 3 4 5 6 7 8 9