Atrasti: 424
| Nosaukums ↓ | Valsts ⇅ | Novads ⇅ | Pagasts / pilsēta ⇅ | Kategorijas ⇅ | Vērtējums ⇅ | Īsumā |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Kapsēdes dižakmens | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Medzes pagasts | Akmeņi | 29.3 % | Viens no lielākajiem Latvijas akmeņiem, 4,2 metrus augsts. Sašķelts, trīs tagad redzamo daļu tilpums kopā - 60 m3. |
| Kalējiezis | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Klintis, Pārakmeņojumu atradnes | 28.5 % | Viens no Vaives lejteces iežiem, atrodas lejpus Cēsu-Raunas ceļam. Vertikālā, pārkarenā klints ir ap 70 m gara un ap 10 m augsta. |
| Kalējala (Kalēja ala) | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Alas | 28.5 % | Ap 45 metrus gara ala ar samērā plašu eju, atrodas Strīķupes krastā un veidojusies Gaujas svītas smilšakmens iezī. |
| Kalnavēnu avots | Latvija | Siguldas novads | Mālpils pagasts | Sēravoti | 24.6 % | Spēcīgs avots, no kura ik sekundi izplūst ap 50-100 litru ūdens. Ūdens satur nedaudz sērūdeņraža. |
| Kalnasmīdu avoti | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Avoti | 19.7 % | Avotu grupa, viens no spēcīgākajiem avotiem Latvijā. Ik sekundi izplūst ap 75 litri ūdens, kas drīz vien kā strauts ietek Amatā. |
| Kalnabeitu Staburags (Kalnabeitu ūdenskritums) | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Krāces, Staburagi | 30.6 % | Iespējams, krāšņākais staburags Latvijā, izveidojies uz dziļās Lorupes ielejas ziemeļu nogāzes. To izveidojis avota strauts, kas novadīts gar dzelzceļu. |
| Kallastes smilšakmens atsegumi | Igaunija | Tartu apriņķis | Peipsiēres pagasts | Klintis | 24.7 % | Sārta smilšakmens klintis Peipusa ezera krastā. Atsegumu garums ir ap 930 metri, augstums līdz 9 metri. |
| Kalamecu ūdenskritums (krāce) | Latvija | Smiltenes novads | Gaujienas pagasts | Krāces | 23.4 % | Ap 0,6 m augsta un līdz 4.6 m plata krāce uz Pļaviņu svītas dolomītiem nomaļā gravā. Lejpus krācei ir līdzīga augstuma kāples. |
| Kalamecu grava | Latvija | Smiltenes novads | Gaujienas pagasts | Kanjoni un aizas | 28.3 % | Ap 230 metrus garš dolomīta klinšu kanjons, līdz 10-12 metrus dziļš. Kalamecu upītē nelieli ūdenskritumi. |
| Kaives ozols | Latvija | Tukuma novads | Sēmes pagasts | Bioloģijas rekordi, Koki | 36.7 % | Kaives ozols ir koks ar lielāko apkārtmēru Latvijā. 1,3 m augstumā tā apkārtmērs ir 10,55 m. |
| Kabiles kapu Velna pēdas akmens | Latvija | Kuldīgas novads | Kabiles pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 18.3 % | 2,7 m garš, zems akmens, kurā ir izteiksmīgs, 49 cm garš pēdas nospiedums. Teiku vieta. |
| Jūlīša akmens | Latvija | Siguldas novads | Mālpils pagasts | Akmeņi | 16.7 % | 4 metrus garš un 1,5 m augsts dižakmens. Akmenī ir iekalumi - pēdas, kas apliecina, ka to agrāk bija ieplānots saskaldīt. |
| Jušulejas dižakmens | Latvija | Talsu novads | Dundagas pagasts | Akmeņi | 26.9 % | Viens no lielākajiem Latvijas akmeņiem, atrodas netālu no Šlīteres Zilo kalnu pakājes. Granīta bluķa tilpums ir ap 60 kubikmetri. |
| Jušu gravas ūdenskritums | Latvija | Talsu novads | Dundagas pagasts | Ūdenskritumi | 21 % | Skaists, neliels ūdenskritums smilšakmens gravā, 2,3 m augsts un līdz 0,6 m plats. |
| Jumpravmuižas parka ūdenskritums | Latvija | Bauskas novads | Mežotnes pagasts | Ūdenskritumi | 22.7 % | Ūdenskritums ar četriem-pieciem galvenajiem pakāpieniem, kopējais augstums aptuveni 1,5 m un platums līdz 2,8 m. Vienīgais ūdenskritums Zemgalē. |
| Jumpravas dolomīta atsegums | Latvija | Bauskas novads | Mežotnes pagasts | Klintis | 32.2 % | Ap 700 m garš un līdz 5 m augsts dolomīta klinšu atsegums Lielupes labajā krastā, lielākā klints Zemgalē. |
| Jodupītes Mazais ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 18.4 % | Ap 1,2 m augsts ūdenskritums. Tas atrodas ap 20-25 m pirms Jodupītes Lielā ūdenskrituma. |
| Jodupītes Lielais ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 26.4 % | Lielākais no diviem Jodupītes ūdenskritumiem. Tā augstums ir ap 2,6 m un platums līdz 2,2 m. |
| Joaveski ūdenskritumi | Igaunija | Harju apriņķis | Kūsalu pagasts | Ūdenskritumi | 32.7 % | Ainavisks ūdenskritums. Sešu ūdenskrituma kāpļu virkne 162 metrus garā posmā, kopējais augstums sasniedz gandrīz 6 metrus. |
| Jegalas ūdenskritums | Igaunija | Harju apriņķis | Jēlehtmes pagasts | Ūdenskritumi | 50.9 % | Lielākais ūdenskritums Igaunijā. Tas veido ap 8 m augstu un vairāk nekā 50 m platu krītoša ūdens aizkaru. |
| Jaunā Kalējala | Latvija | Cēsu novads | Raiskuma pagasts | Alas | 22.7 % | 5,7 metrus gara ala vai, visdrīzāk, smilšakmenī mākslīgi veidota eja Strīķupes krastā pie Kalējalas. |
| Jaunzemu staburags | Latvija | Aizkraukles novads | Aizkraukles pagasts | Staburagi | 7.3 % | Aizaudzis, neliels staburags, kura galvenajā daļā agrāk bija ap 1,15 m augsts ūdenskritums. |
| Jaunzemju Velna nags | Latvija | Aizkraukles novads | Zalves pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 18.7 % | Liels, ap 3,7 metrus garš akmens, kas atrodas Susējas līkumā. Nostāstu vieta. |
| Jaunvilku ūdenskritums (krāce) | Latvija | Talsu novads | Rojas pagasts | Krāces | 24.1 % | Neliels, gleznains ūdenskritums jeb krāce negaidītā vietā. Aptuveni 0,6 m augsts, ūdenskritumam vidū ir sala. |
| Jaunpils ozols | Latvija | Cēsu novads | Zaubes pagasts | Koki | 28.9 % | Skaists ozols, kura apkārtmērs ir 8,19 m (2021). Atrodas gleznainā vietā pie ezera. |
| Jaroņa kritene (Jaronio duobė) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Ezeri, Kritenes | 22.5 % | Kritene, kura izveidojās 1957. gada martā kā dziļš caurums. Laika gaitā paplašinājusies, veidojot tagad redzamo 30 m plato ezeru. |
| Iļāku alas | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Pazemes ejas | 17.8 % | Divas, visdrīzāk, mākslīgi veidotas alas, katra ap 3 m gara. Šie pagrabi ir veidoti Pļaviņu svītas dolomītos. |
| Imulas atsegums pie Rožkalniem | Latvija | Tukuma novads | Matkules pagasts | Klintis | 22.6 % | Ap 60 m garš atsegums, kurā atsedzas Bauskas jeb Stipinu svītas dolomīti. |
| Ilumetsas meteorītu krāteri | Igaunija | Veru apriņķis | Veru pagasts | Meteorītu krāteri, Nostāstu vietas | 30.2 % | Piecu krāteru grupa, divi ir pierādīti meteorītu krāteri. Lielākais - 12,5 m dziļš. Radušies pirms apmēram 7000 gadu. |
| Ievas kritene (Ievos duobė) un ala | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Klintis, Kritenes | 21.6 % | 5,8 metrus dziļa karsta kritene ar ģipšakmens atsegumu. Zem atseguma ir neliela niša, ieejas nelielās alās, kuru kopgarums pārsniedz 10 m. |
| Iecavas parka klintis | Latvija | Bauskas novads | Iecava | Klintis | 17.8 % | Līdz 2,5 metrus augstas un ap 60 metrus garas dolomīta klintis Iecavas labajā krastā. |
| Iecavas Dievdārziņa klintis | Latvija | Bauskas novads | Iecava | Klintis | 24.2 % | Ap 3-3,5 metrus augstas Bauskas svītas dolomīta klintis Iecavas kreisajā krastā. |
| Iecavas Dievdārziņa avots | Latvija | Bauskas novads | Iecava | Avoti | 17.8 % | Neliels avots, kas izplūst no Bauskas svītas dolomīta klints pamatnes Iecavas upes krastā, zem Dievdārziņa. |
| Iecavas avots | Latvija | Bauskas novads | Iecava | Avoti | 14.8 % | Avots, kas izplūst no Amulas svītas iežiem pašā Iecavas upes krastā, Iecavas parkā. Ūdeni nav ieteicams lietot pārtikā. |
| Hinni kanjons | Igaunija | Veru apriņķis | Reuges pagasts | Kanjoni un aizas | 30.1 % | Vienīgais smilšakmens klinšu kanjons Igaunijā. Tas ir ap 200 metrus garš, šaurākajā vietā ap 3 metrus plats, klintis ir līdz 6 metrus augstas. |
| Hinni kanjona avots | Igaunija | Veru apriņķis | Reuges pagasts | Alas, Avoti | 20.2 % | Avots vienīgajā Igaunijas smilšakmens kanjonā. Avotiņš iztek no nelielas alas. |
| Harku ūdenskritums | Igaunija | Harju apriņķis | Harku pagasts | Ūdenskritumi | 19.3 % | Ap 1,5 m augsts ūdenskritums Tallinas pievārtē. Kādus 5 m plato ūdenskritumu uz pusēm pārdala sala. |
| Gurovas atsegumi | Latvija | Balvu novads | Medņevas pagasts | Klintis | 23.7 % | Vismaz 13 Ogres svītas smilšakmeņu, aleirolītu un mālu atsegumi 1,3 km garā posmā. Līdz 4 m augstas klintis. |
| Gulbju iezis | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 26.3 % | Līdz 4 m augstas smilšakmens, māla, aleirolīta klintis Amatas labajā krastā lejpus Kārļu HES. Agrāk Amata šeit tecēja zem smilšakmens arkas. |
| Gulbju avots | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Avoti | 16.4 % | Samērā spēcīgs krītošais avots Amatas labajā krastā lejpus Kārļu HES aizsprostam. |
| Gudrības avotiņš | Latvija | Siguldas novads | Sigulda | Avoti, Kulta vietas | 21.9 % | Avots, kas iztek no Piķenes kraujas klinšu pamatnes. Ar avota ūdeni senatnē apmazgātas jaundzimušo galvas lai tie būtu gudri. |
| Grūbes dolomīta atsegums | Latvija | Smiltenes novads | Apes pagasts | Klintis | 24 % | Pļaviņu svītas dolomītu atsegums. Klintis ir ap 110 m garas un līdz 4,5 m augstas. |
| Grūbas pirmais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Ūdenskritumi | 17.4 % | Apmūrēts un mākslīgi pārveidots ūdenskritums - pirmais no četru ūdenskritumu kaskādes. 2,3 m augsts un līdz 7,5 m plats. |
| Grūbas otrais ūdenskritums (krāce) | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Krāces | 11.5 % | Otrais Grūbas ūdenskritums faktiski ir krāce. Ap 0,5 m augsts un 4-5,5 m plats. |
| Grūbas Lielais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Ūdenskritumi | 29.8 % | Trešais ūdenskritums četru ūdenskritumu kaskādē, 1,7 m augsts un 7 m plats. Viens no izteiksmīgākajiem Latvijas ūdenskritumiem. |
| Grūbas ceturtais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Krāces | 19 % | Beidzamais ūdenskritums jeb krāce Grūbas ūdenskritumu kaskādē, 0,9 m augsts un 7 m plats. |
| Grīļu dižakmens | Latvija | Talsu novads | Rojas pagasts | Akmeņi | 22.6 % | Trešais lielākais jūrakmens Latvijā, 2,4 m augsts. |
| Grīvnieku ūdenskritums Līgatnē | Latvija | Cēsu novads | Līgatne | Ūdenskritumi | 24.5 % | Ūdenskritums, kas krīt pāri smilšakmens iezim. Trīs pakāpes, 0,4, 1,2 un 2 m augstas. |
| Grīdnieku ozols | Latvija | Kuldīgas novads | Rumbas pagasts | Koki | 27.2 % | Viens no diženākajiem ozoliem Latvijā, tā apkārtmērs ir 8,35 m (2018). Koka apkārtmērs turpina pieaugt. |
| Griķu ozols | Latvija | Cēsu novads | Zaubes pagasts | Koki | 24.7 % | Liels ozols, kura apkārtmērs ir 8,4 m (2021), koks ir sliktā stāvoklī. |
