Aprakstīto brīnumu saraksts

Atrasti: 424

Nosaukums ⇅	Valsts ↓	Novads ⇅	Pagasts / pilsēta ⇅	Kategorijas ⇅	Vērtējums ⇅	Īsumā
Apakšējais Vilsas ūdenskritums	Lietuva	Viļņas apriņķis	Traķu rajons	Ūdenskritumi	25.5 %	Otrais ūdenskritums uz Vilsas upes, ap 1,1 m augsts un ap 4,5 m plats. Veidojies uz avotkaļķiem.
Āpša ala (Barsuko ola)	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Kritenes	21.6 %	Divu karsta kriteņu sistēma. Kritene ir līdz 3,5 metrus dziļa, atsedzas devona perioda ģipšakmens klintis.
Ausjutišķu konglomerāts	Lietuva	Viļņas apriņķis	Elektrēnu rajons	Akmeņi, Klintis	25.4 %	Divi lieli dabiska betona - konglomerāta bluķi Neres stāvajā krastā.
Barstīču akmens (Poķes akmens)	Lietuva	Klaipēdas apriņķis	Skodas rajons	Akmeņi, Nostāstu vietas	31.6 %	Lielākais akmens Lietuvā, augstums - 3,6 m, garums 13,25 m un platums - 7,5 m. Agrāk bija redzama tikai neliela daļa, atrakts 1957. gadā un pēc tam.
Ģeologu kritene (Geologų duobė)	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Klintis, Kritenes	19.9 %	Līdz 5 m dziļa karsta kritene, kura sāka veidoties 2003. gada 22. aprīlī, dažas dienas pirms Ģeologu dienas.
Ievas kritene (Ievos duobė) un ala	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Klintis, Kritenes	21.6 %	5,8 metrus dziļa karsta kritene ar ģipšakmens atsegumu. Zem atseguma ir neliela niša, ieejas nelielās alās, kuru kopgarums pārsniedz 10 m.
Jaroņa kritene (Jaronio duobė)	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Ezeri, Kritenes	22.5 %	Kritene, kura izveidojās 1957. gada martā kā dziļš caurums. Laika gaitā paplašinājusies, veidojot tagad redzamo 30 m plato ezeru.
Karves ala (Govs ala)	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Klintis, Kritenes	29.6 %	12,6 metrus dziļa karsta kritene, kuras dziļākajā vietā ir ieeja 46 metrus garā alā. Viens no izcilākajiem ģeoloģiskajiem pieminekļiem Lietuvā.
Kirkilu karsta ezeri	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Ezeri, Kritenes	31.1 %	Neparasts dabas piemineklis - daudzu karsta kriteņu veidota ezeru sistēma. Lielākais - Kirkilu ezers - ir vairāk, kā 1 km garš.
Kļavu kritene (Klevų duobė)	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Klintis, Kritenes	19.7 %	6,7 metrus dziļa karsta kritene, kura veidojusies pirms vairāk kā 100 gadiem. Nosaukumu devušas kritenē augošās kļavas.
Kropja kritene (Kruopio duobė)	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Kritenes	15 %	Salīdzinoši nesen lauka vidū izveidojusies karsta kritene, kura turpina veidoties.
Lapsas ala (Lapės Ola)	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Klintis, Kritenes	20.6 %	Izteiksmīga 7,4 metrus dziļa karsta kritene, kuras diametrs ir ap 17 metri. Atsedzas haotiski sagāzušies dolomīta un ģipšakmens bluķi.
Lielais Vilsas ūdenskritums	Lietuva	Viļņas apriņķis	Traķu rajons	Ūdenskritumi	24.5 %	Uz Vilsas upītes atrodas vienīgie dabiskie Lietuvas ūdenskritumi. Pirmais - lielākais no tiem - ir ap 1,5 m augsts un 3 m plats.
Lieldienu kritene (Velykų duobė)	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Kritenes	19.4 %	6 metrus dziļa un ap 20 metrus plata karsta kritene, izveidojusies 1981. gada Lieldienās.
Morišķu atsegums (Muoriškių atodanga)	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Klintis	25.1 %	Līdz 7,4 metrus augsts un ap 80 metrus garš Tatulas svītas dolomīta atsegums Mēmeles krastā.
Puntuks (Puntuka akmens)	Lietuva	Utenas apriņķis	Anīkšču rajons	Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Nostāstu vietas	33 %	Populārākais dižakmens Lietuvā, augstums - 5,7 m, garums 7,54 m un platums - 7,34 m. Otrs lielākais Lietuvas akmens, arheoloģiskais un kultūras piemineklis.
Smardones avots	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Sēravoti	27.2 %	Atpazīstamākais sēravots Lietuvā, pie kura 1938. gadā uzcelta ārstniecības iestāde.
Stelmužes ozols	Lietuva	Utenas apriņķis	Zarasu rajons	Koki	35.5 %	Stelmužes ozols ir lielākais Lietuvas koks. Tā apkārtmērs 1,3 m augstumā ir 9,7 m (2014).
Tabokines atsegums (Tabokinės atodanga)	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Klintis	22.1 %	Devona perioda iežu atsegums Mēmeles kreisajā krastā. Kopējais augstums sasniedz ap 10-11 metrus, garums - ap 130 m.
Truikinu avots (Šmita avots)	Lietuva	Klaipēdas apriņķis	Skodas rajons	Avoti, Nostāstu vietas	22.1 %	Spēcīgs kāpjošais avots, kas izveidojis ezeriņu ar mutuļojošām smiltīm, debits - 11,81 litri sekundē.
Velnapils ala (Velniapilio olą)	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Alas, Nostāstu vietas	22.3 %	Ap 4,3 m gara ala, platums ir tikai 1 m. Izveidojusies Tatulas svītas merģeļos un ģipšos Mēmeles krastā.
Velnapils klints (Velniapilio uola)	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Klintis, Kulta vietas	21.4 %	Līdz 5 metrus augsts Tatulas svītas dolomīta atsegums, klintis atsedzas divos nelielos posmos.
Viļņas Svētās Annas baznīca	Lietuva	Viļņas apriņķis	Viļņa	Baznīcas	57.8 %	Gandrīz unikāla gotikas stilā 1495. - 1500. gadā celta baznīca. Baznīcai ir grezna ķieģeļu fasāde.
Žagares oss	Lietuva	Šauļu apriņķis	Jonišķu rajons	Ledāja veidojumi	31.4 %	Kādreizējā Baltijas garākā osa atlikusī centrālā daļa, kura paceļas līdz 20 metrus augstu pāri apkaimei.
Abavas rumba	Latvija	Talsu novads	Abavas pagasts	Ūdenskritumi	30 %	Otrs platākais ūdenskritums Latvijā: 30-35 m plats un apmēram 1 m augsts.
Aglonas bazilika un klosteris	Latvija	Preiļu novads	Aglonas pagasts	Baznīcas, Klosteri, Nostāstu vietas	52.1 %	Nozīmīgākā svētceļojumu baznīca Latvijā. Liela baroka stila baznīca, kas celta 1768. - 1780. gadā, vēsturiski nozīmīga būve.
Akmeņupītes krāces (Velna dzirnavas)	Latvija	Madonas novads	Ērgļu pagasts	Krāces	27 %	Ap 80 metrus garas un ap 12 metrus augstas krāces pāri laukakmeņu krāvumam.
Aknīstes Velnala (Radžupes ala)	Latvija	Jēkabpils novads	Aknīstes pagasts	Alas, Pazemes ejas	20.2 %	Mākslīgi veidota 5 m gara ala dolomīta klintīs. Garākā zināmā ala Sēlijā.
Alekšupītes ūdenskritums	Latvija	Kuldīgas novads	Kuldīga	Ūdenskritumi	22.8 %	Augstākais ūdenskritums Kurzemē, 3,6-4 m augsts un 8-11 m plats. Kopš 17. gadsimta pārveidots ar betonu un javu, pielāgojot to ūdensdzirnavām.
Amatas krāces pie Kalna Smīdēm	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Krāces	19.6 %	Trīs sliekšņu-krāču grupa ap 250 metrus garā Amatas posmā, krāces izveidojušās Pļaviņu svītas dolomītos.
Amerikas avoti	Latvija	Cēsu novads	Raiskuma pagasts	Alas, Avoti, Klintis, Krāces	27.4 %	Krāšņu avotu grupa, kas izplūst no pašu veidotām alām smilšakmens iezī. Piekļūt ir sarežģīti.
Ančiņu Velna akmens	Latvija	Ogres novads	Lauberes pagasts	Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi	24.5 %	Liels, līdz 1,9 metrus augsts laukakmens. Akmens virsmā ir iedobums, kurā uzkrājas ūdens. Kulta vieta, kur tiek ziedots līdz mūsdienām.
Anfabrikas klintis	Latvija	Cēsu novads	Līgatne	Klintis	35.8 %	Līdz 17 metrus augstas Gaujas svītas smilšakmens klintis Līgatnes centrā. Klintīs ir iekalti ap 20 pagrabi.
Aņītes Augstais iezis	Latvija	Cēsu novads	Straupes pagasts	Klintis	29 %	Interesanta, ap 130 m gara un 13-15 m augsta smilšakmens klints. Uz klints interesanti senāki uzraksti un bagātīga flora.
Aņītes Garais iezis	Latvija	Cēsu novads	Straupes pagasts	Klintis	29 %	Ap 400 m gara smilšakmens klints Braslas ūdenskrātuves krastā. Augstums virs ūdens līmeņa sasniedz 7 m.
Aņītes Vidējais iezis	Latvija	Cēsu novads	Straupes pagasts	Klintis	23.3 %	Izteiksmīga Gaujas svītas smilšakmens klints. Šī klints ir līdz 9 metrus augsta un ap 95 metrus gara.
Ankšu vītols	Latvija	Valmieras novads	Vilpulkas pagasts	Koki	21.6 %	Milzu vītols, kura apkārtmērs ir 8,6 m.
Ātrais kalns	Latvija	Kuldīgas novads	Nīkrāces pagasts	Klintis	30 %	Skaista, ap 300 metrus gara klints Ventas krastā, atseguma augstums sasniedz 7,1 m. Atsedzas Šķerveļa svītas cementētais smilšakmens un dolomīts.
Atsegums pie Mazplūčiem	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Klintis	25.9 %	Izteiksmīgs Pļaviņu un Amatas svītas iežu atsegums starp Varavīksnes un Vizuļu iežiem, Amatas kreisajā krastā.
Atsegums pie Terēniem	Latvija	Jelgavas novads	Vilces pagasts	Klintis	16.1 %	Neliels, līdz 1 metru augsts Mūru svītas dolomītsmilšakmens atsegums Svētes labajā krastā.
Aunapieres ala	Latvija	Siguldas novads	Sigulda	Alas	19.3 %	Ap 4,8 metrus gara ala Gaujas svītas smilšakmens iezī.
Avots pie Melturiem	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Avoti	6.4 %	Neliels, labiekārtots avotiņš Amatas kreisajā krastā pie A2 šosejas.
Avots pie Sakaiņu pilskalna (Naudas avotiņš)	Latvija	Ķekavas novads	Daugmales pagasts	Avoti, Nostāstu vietas	19.8 %	Salīdzinoši spēcīgs, ainavisks avotiņš pie Bērzenes upes, avota ūdens ir vāji mineralizēts.
Avots Ramātu klinšu sākumā	Latvija	Cēsu novads	Priekuļu pagasts	Avoti	13.3 %	Spēcīgs avots Ramātu klinšu sākumā - austrumu daļā, klints pakājē.
Avots starp Vidējo un Lielo Jaunapsīšu alām	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Avoti, Klintis	15 %	Avots, kas izveidojis nelielu Gaujas svītas smilšakmens atsegumu un ap 1 metru dziļu alu. Atrodas starp Vidējo un Lielo Jaunapsīšu alām.
Āžu stāvakmens	Latvija	Talsu novads	Dundagas pagasts	Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Megalīti	26.6 %	1,9 m augsts akmens, kurā iekaltas 5 bedrītes. Varbūtējs menhīrs - senatnē stāvus novietots akmens.
Bānūžu Svētavots	Latvija	Cēsu novads	Taurenes pagasts	Avoti, Kulta vietas	19.1 %	Kāpjošs avots, kura ūdenim senāk piedēvēja dziednieciskas spējas. Tagad te ir populāra ūdens ņemšanas vieta.
Bānūžu Velnakmens	Latvija	Cēsu novads	Taurenes pagasts	Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi	22.1 %	Milzu akmens - nostāstu vieta - Bānūžu ezera stāvajā ziemeļaustrumu krastā.
Bārbeles sērūdeņraža avots	Latvija	Bauskas novads	Bārbeles pagasts	Sēravoti	27.5 %	Kopš seniem laikiem zināms dziednieciskais avots, pie kura jau 17-18. gadsimtos tika veidots kūrorts.
Beites kraujas ūdenskritums	Latvija	Siguldas novads	Sigulda	Ūdenskritumi	13 %	Nelielu ūdenskritumu kaskāde pāri avotkaļķu iegulai. Divas galvenās kaskādes ir 0.8 un 1.1 m augstas.

1 2 3 4 5 6 7 8 9