Latvijas ūdenskritumi un krāces

Tas šķiet pat nedaudz savādi – bet Latvijā ūdenskritumu tiešām ir vairāk nekā Igaunijā. Nav šaubu: Igaunijas dižākie ūdenskritumi pārspēj Latvijas ūdenskritumus gan augstumā (26-28 metrus augstais Valastes ūdenskritums), gan ūdens daudzumā (Narvas ūdenskritumi pēc ūdens daudzuma būtu vieni no lielākajiem Eiropā…, ja vien tas tur tecētu). Daudzi Igaunijas ūdenskritumi ir ļoti skaisti un iespaidīgi, pārspējot bezmaz visus Latvijas ūdenskritumus jebkuros parametros. Ja ir iespēja – noteikti apskatiet!

Kopumā Igaunijā autors apzinājis 54 ūdenskritumus, kuru augstums pārsniedz 1 metru (jau kopš senākiem laikiem Igaunijā piemērots standarts). Toties Latvijā 1 metra augstumu pārsniedz vismaz 83 ūdenskritumi, taču, visdrīzāk, tādu ir vairāk.

Un kā ir Lietuvā? Līdz nesenam laikam šķita, ka Lietuvā vispār nav neviena īsta ūdenskrituma. Tagad Lietuvā ir apzināti divi ūdenskritumi: 1,5 m augstais Lielais Vilsas ūdenskritums un 1,1 m augstais Apakšējais Vilsas ūdenskritums.

Kas ir un kas NAV ūdenskritumi?

Vispārpieņemti ūdenskritumu standarti neeksistē. Ūdenskrituma definīcija ir apmēram šāda: tas ir spējš upes vai strauta kritums pāri kraujai vai slīpumam. Taču nav stingri noteikts, cik augstam un platam ir jābūt vismazākajam ūdenskritumam, cik lielam ūdens daudzumam tajā būtu jāplūst, cik dienas gadā tam “jādarbojas” un pār ko tieši būtu jākrīt pāri.

Tomēr, nebūtu interesanti par ūdenskritumu uzskatīt katru upes kritienu pāri straumē iekritušam kokam vai mākslīgam aizsprostam. Paskatoties uz krāšņajiem Islandes vai Norvēģijas ūdenskritumiem, vairs negribas lielīties arī ar 20 cm augstiem slieksnīšiem Latvijas meliorācijas grāvjos.

Autors piedāvā šādus Latvijas ūdenskritumu kritērijus:

• Augstums ir vismaz 1 metrs, kuru var veidot arī mazāku pakāpju summa līdz 20 metrus garā upes vai strauta posmā.
• Ūdenim ir jākrīt pāri pamatiežu slāņiem. Latvijā tādi ir pirmskvartāra ieži – dolomīts, smilšakmens, kā arī morēna, kūdra vai sapropelis. Neskaitās tādi kritumi, kuri ir izveidojušies pāri laukakmeņu krāvumiem, koku sanesumiem vai mākslīgi veidotiem šķēršļiem.
• Kritumam ir jābūt vertikālam vai ļoti stāvam (vairāk par 35 grādiem).
• Ūdenskritums var būt arī sezonāls, t.i. tas var plūst pat tikai dažas nedēļas gadā. Taču tad tajā ir jābūt saskatāmai ūdens straumei. Nederēs iedobe smilšakmens klintī, kurā ne reizi nav redzēta ūdens plūsma.

Liela daļa Baltijas, tajā skaitā Latvijas, ūdenskritumu nav pilnīgi dabiski. Baltijā augstāko – Valastes ūdenskritumu – izveidojis 19. gadsimta meliorācijas grāvis, krāšņais Septiņavotu Lielais ūdenskritums krīt pāri šūnakmens karjera kraujai un neparastais Staldzenes ūdenskritums ir izveidojies Ventspils ostas molu dēļ. Tomēr autors šos pieskaita īstiem ūdenskritumiem, jo tie atbilst kritērijiem.

Latvijā ir arī divi līdz nepazīšanai pārveidoti dabiskie ūdenskritumi: Alekšupītes ūdenskritums un Vaidavas Grūbe. Šos ūdenskritumus klāj cilvēka būves – dzirnavu (HES) dambji, taču, pēc tradīcijas, pieskaitām arī šos ūdenskritumus.

Īpašu vietu šajā uzskaitījumā ieņem staburagi – vietas, kur ūdens krīt pāri avotkaļķu veidojumiem. Latvijā ir samērā daudz staburagu, taču vairumā no tiem neveidojas īsti ūdenskritumi – avotu ūdens tajos nolīst pāri lēzenām pakāpēm. Tā drīzāk ir ūdens notecēšana pāri stāvai nogāzei nevis īsts ūdenskritums. Tomēr Raunas Staburags un vēl daži staburagi veido arī īstus ūdenskritumus.

Par sarakstu

Saraksts ir sadalīts šādās daļās:

• Pastāvīgie ūdenskritumi – ūdens tajos krīt gandrīz visu gadu. Tas var izsīkt sausākajās vasaras nedēļās.
• Sezonālie ūdenskritumi – ūdens straume tajos tek tikai brīžiem, dažos gadījumos – tikai dažas nedēļas gadā.
• Krāces – upes vai strauta kritumi, kuri ir zemāki par 1 metru, kritumi pāri laukakmens krāvumiem. Krāču saraksts vēl ne tuvu nav pilnīgs.

R3 | 14-11-2024