Atrasti: 424
| Nosaukums ⇅ | Valsts ↓ | Novads ⇅ | Pagasts / pilsēta ⇅ | Kategorijas ⇅ | Vērtējums ⇅ | Īsumā |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Bertrāma sēravots (Bertrama avots) | Latvija | Jūrmala | Ekosistēmas, Sēravoti | 16.3 % | Kādreiz populārs sēravots, kurš tagad ir gandrīz izsīcis un ieaudzis krūmos. | |
| Bērzu bļodakmens | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Priekules pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 22.3 % | Bļodakmens, kurā agrākos laikos uzsākta dobuma iekalšana - saglabājies gredzena veida iekalums. |
| Bezdelīgu klinšu ūdenskritums | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Ūdenskritumi | 18.8 % | Sezonāls, 2,6 m augsts ūdenskritums Bezdelīgu klintīs, krīt vertikāli pāri Burtnieku svītas smilšakmenim. |
| Bezdibeņa avota ala | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Alas, Avoti | 26.1 % | Ap 5 metrus gara ala, kuras grīdu veido avotiņa ezers. Agrāk avots bija vismaz 4 metrus dziļš. |
| Billes krāce | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Krāces | 20.9 % | Pēc HES celtniecības atlikusī Amatas ūdenskritumiņa - krācītes daļa, 0,4 m augsts un ap 10 m plats dolomīta slieksnis. |
| Bornsmindes dolomīta atsegums | Latvija | Bauskas novads | Rundāles pagasts | Klintis | 24 % | Ap 360 m garš un līdz 4-5 m augsts dolomīta klinšu atsegums Lielupes kreisajā krastā. |
| Braslas Baltais iezis | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Klintis | 20.9 % | Ap 3 metrus augsts un ap 40 m garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums iepretīm Melnajam iezim. |
| Brāžu krāces | Latvija | Madonas novads | Ērgļu pagasts | Krāces | 30.2 % | Iespējams, iespaidīgākās krāces Latvijā. Ap 4 km garā posmā Ogre krīt aptuveni 20 metrus pāri akmeņu krāču virknei. |
| Briedīšu iezis | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 27.3 % | Gaujas svītas smilšakmens atsegums Gaujas krastā. Klints ir ap 140 metrus gara un ap 4-5 metrus augsta. |
| Bruņa ala | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Alas, Ģeogrāfiskie rekordi | 26.3 % | Viena no nedaudzajām dabiskajām dolomīta alām Latvijā. Tā ir 21 m gara un, visdrīzāk, radusies tektonisku procesu rezultātā. |
| Bukupes ūdenskritums (krāces) | Latvija | Saldus novads | Zirņu pagasts | Krāces | 19.1 % | Aptuveni 4-5 m platas krāces (jeb ūdenskritums) ar trim zemiem pakāpieniem, kuri ir ap 0,2, 0,2 un 0,5 m augsti. |
| Cālīšu jūrakmens (Ķirķraga dižakmens) | Latvija | Talsu novads | Rojas pagasts | Akmeņi | 18.3 % | Viens no Latvijas jūrakmeņiem - jūrā esošiem dižakmeņiem. Akmens tilpums - 11 kubikmetri, augstums - 1,8 m. |
| Cepļa dolomīta atsegums | Latvija | Aizkraukles novads | Aizkraukles pagasts | Klintis | 25 % | Vairāku nelielu Daugavas svītas dolomīta klinšu virtene Daugavas krastā lejpus Pļaviņu HES aizsprostam. |
| Černausku akmens | Latvija | Siguldas novads | Allažu pagasts | Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 24.7 % | Dižakmens, kura virszemes tilpums ir 21,5 m3. Sena kulta vieta, par ko liecina gan nostāsti, gan ugunskuru pēdas uz akmens un pie tā. |
| Cērpenes dižakmens | Latvija | Saldus novads | Nīgrandes pagasts | Akmeņi | 22.6 % | Milzu akmens kuram redzama tikai augšdaļa - šī virsma ir 7,1 m gara un 4 m plata. |
| Cēsu Svētavots un Svētavota ala | Latvija | Cēsu novads | Cēsis | Alas, Avoti, Kulta vietas | 31.8 % | Spēcīgs avots, kas iztek no 13 m garas alas Amatas svītas smilšakmenī. Sena dziedniecības kulta vieta, tagad ap avotu izveidots parks. |
| Ciskādu apse | Latvija | Rēzeknes novads | Sakstagala pagasts | Koki | 25.7 % | Otrs lielākais koks Latvijā: apses apkārtmērs ir 10,1 m. |
| Dambja iezis | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 22.3 % | Pļaviņu svītas dolomītu atsegums Amatas ielejas labajā krastā. Klintis ir līdz 10 metrus augstas un atsedzas ap 360 m garā posmā. |
| Dambju ozols | Latvija | Valmieras novads | Burtnieku pagasts | Koki | 32.9 % | Ceturtais vai trešais lielākais ozols Latvijā. Tā apkārtmērs 2024. gadā bija 9,55 m. Smagi cietis no zibens spēriena 2024. gada septembrī. |
| Dambjupītes smilšakmens arka | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Dabiskās arkas, Kulta vietas | 29.6 % | Viena no retajām dabiskajām klinšu arkām Latvijā, ap 1 metru augsta un apmēram 1,5 metrus plata. |
| Dančupītes ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Ūdenskritumi | 19.4 % | Neliels, 1,3 m augsts ūdenskritums, kas izveidojies 2015. gadā. |
| Daudas ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 30.3 % | Skaists, 2,4 m augsts un 3 m plats ūdenskritums. |
| Dāvida dzirnavu Augstais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Vaives pagasts | Ūdenskritumi | 29.6 % | Neparasts, ap 3 m augsts un 2-3 metrus plats ūdenskritums, kuru dzelzs avoti vietām iekrāsojuši rūsgani orandžā krāsā. |
| Dāvida dzirnavu Sarkanais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Vaives pagasts | Ūdenskritumi | 28.7 % | Latvijai unikāls, ar orandži sārtas krāsas avotkaļķiem klāts ūdenskritums, kura augstums ir ap 1,2 m un platums 1,4 līdz 2,4 metri. |
| Diždobeļu avots | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Bārtas pagasts | Avoti | 17 % | Viens no populārākajiem avotiem Liepājas apkārtnē. Labiekārtots, ar grodiem, atrodas privātā teritorijā. |
| Dolesmuižas atsegums | Latvija | Salaspils novads | Salaspils pagasts | Klintis | 22.1 % | Ap 40 metrus garš Daugavas svītas dolomītu atsegums, viens no Rīgai tuvākajiem klinšu atsegumiem. |
| Dolomītu krauja | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 30.9 % | Ap 500 metrus garš un līdz 4-5 metrus augsts Pļaviņu svītas dolomītu atsegums Amatas krasta kraujas augšmalā. |
| Dukuļu avoti | Latvija | Valmieras novads | Kocēnu pagasts | Avoti | 23.1 % | Avots ar vairākām iztekām, izplūst no Sietiņu svītas smilšakmens, ap 3 - 5 litri ūdens sekundē. Vienā no avotu iztekām ir izveidojusies neliela aliņa. |
| Dūkupju ūdenskritums (krāce) | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Otaņķu pagasts | Krāces | 20.5 % | Apmēram 0,9 m augsta un līdz 3 m plata krāce, agrākais ūdenskritums, kas izveidojies uz morēnas. |
| Dzenīšu vītols | Latvija | Smiltenes novads | Ape | Bioloģijas rekordi, Koki | 34.5 % | Lielākais baltais vītols Latvijā un, iespējams, arī pasaulē. Tā apkārtmērs ir 9,06 m. |
| Dzilnas ieža otrais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Ūdenskritumi | 14.2 % | Sezonāls ūdenskritums Dzilnas ieža vidusdaļā, augstāk virs Amatas. Augstums - ap 2,2 m. |
| Dzilnas ieža pirmais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Ūdenskritumi | 15.2 % | Sezonāls ūdenskritums Dzilnas ieža vidusdaļā, augstāk virs Amatas. Augstums - ap 2,3 m. |
| Dzirnupes avotkaļķu krāce (Dzirnavupes ūdenskritums) | Latvija | Siguldas novads | Allažu pagasts | Krāces | 17.3 % | Nesen izveidojusies avotkaļķu kāple avotu veidotajā Dzirnupē. 0,35 m augsta un 1,5 m plata. |
| Elciņu valka ūdenskritums | Latvija | Talsu novads | Abavas pagasts | Ūdenskritumi | 21.2 % | Mazs, skaists ūdenskritums, kura augstums ir ap 1,1 m. |
| Elekšu bedrīšakmens | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Priekules pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 31.2 % | Viens no izcilākajiem bedrīšakmeņiem Latvijā - šeit aizvēsturiskos laikos ir iekaltas 263 bedrītes. |
| Elkuzemes Zaļā Acs | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Vaiņodes pagasts | Avoti | 24.3 % | Meliorācijas darbu laikā tapis kāpjošs avots, kurš ir izveidojis dīķīti ar dzidru ūdeni. |
| Elkuzemes Zilā Acs | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Vaiņodes pagasts | Avoti | 31.2 % | Izcili skaists, kāpjošs avots, kura ūdens agrāk tika izmantots dziedniecībā. Avots ir vismaz 3,5 metrus dziļš, tas izskatās pēc zilpelēkas acs. |
| Ērģeļu klinšu ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Ūdenskritumi | 18.8 % | 7,2 metrus augsts, sezonāls ūdenskritums, krīt pāri klintīm tieši Gaujā. Ziemā veido leduskritumu. |
| Ērģeļu klintis | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Klintis | 37.4 % | Vienas no atpazīstamākajām klintīm Latvijā. Līdz 22 m augstas un 730 m garas Gaujas smilšakmens klintis, atsedzas arī tieši Gaujas krastā. |
| Ezerskolas Upurakmens | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Nīcas pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 19.9 % | Mūsdienu kulta vieta - plakanīgs, 3 m garš un 2,4 m plats rapakivi granīts. Akmens atrodas bijušajā Papes muižas parkā. |
| Ežurgas ūdenskritums (krāce) | Latvija | Limbažu novads | Liepupes pagasts | Krāces | 17 % | Ap 0,5 metrus augsta krācīte - smilšakmens virsma, pār kuru pludmalē ieplūst Ežurga. Agrāk šeit bija ap 1,5 m augsts ūdenskritums. |
| Galmicu klintis | Latvija | Kuldīgas novads | Rumbas pagasts | Klintis | 28.1 % | Kopumā ap 20 metrus augstas smilšakmens klintis, kuras atsedzas apmēram 580 metrus garā posmā. Lielākās klintis Abavas krastos. |
| Ģendertu ala | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Alas, Avoti | 23.5 % | Ap 27 metrus gara ala no kuras izplūst spēcīgs avots. |
| Ģendertu atsegums | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Klintis | 21.6 % | Ap 5 m augsta un 15 m gara Burtnieku svītas smilšakmens klints. |
| Glāžšķūņa Garais ūdenskritums | Latvija | Ogres novads | Ogresgala pagasts | Ūdenskritumi | 21 % | Ap 1,3 m augsts ūdenskritums ar trīs pakāpēm, no kurām izteiksmīgākā ir pirmā, kura ir ap 0,7 m augsta. |
| Gobdziņu ala | Latvija | Kuldīgas novads | Skrundas pagasts | Alas | 22.3 % | Apmēram 26 metrus gara ala Gobdziņu klints pakājē, izveidojusies cementētā smilšakmenī. No alas izplūst avots. |
| Gobdziņu gravas ūdenskritums | Latvija | Kuldīgas novads | Skrundas pagasts | Ūdenskritumi | 21.2 % | Ap 2,3 m augsts ūdenskritums nomaļā gravā. Parasti sauss, ūdens tajā biežāk plūst agrā pavasarī. |
| Gobdziņu klintis | Latvija | Kuldīgas novads | Skrundas pagasts | Klintis | 32.6 % | Ap 400 m garš un līdz 11 m augsts cementēta smilšakmens un dolomīta klinšu atsegums Ventas labajā krastā. |
| Govs ala un avots | Latvija | Valmieras novads | Skaņkalnes pagasts | Alas, Avoti, Klintis | 35.9 % | Salīdzinoši nesen lauka vidū izveidojusies karsta kritene, kura turpina veidoties. |
| Grīdnieku ozols | Latvija | Kuldīgas novads | Rumbas pagasts | Koki | 27.2 % | Viens no diženākajiem ozoliem Latvijā, tā apkārtmērs ir 8,35 m (2018). Koka apkārtmērs turpina pieaugt. |
