Atrasti: 424
| Nosaukums ⇅ | Valsts ⇅ | Novads ⇅ | Pagasts / pilsēta ↑ | Kategorijas ⇅ | Vērtējums ⇅ | Īsumā |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Lapsas ala (Lapės Ola) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Klintis, Kritenes | 20.6 % | Izteiksmīga 7,4 metrus dziļa karsta kritene, kuras diametrs ir ap 17 metri. Atsedzas haotiski sagāzušies dolomīta un ģipšakmens bluķi. |
| Lieldienu kritene (Velykų duobė) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Kritenes | 19.4 % | 6 metrus dziļa un ap 20 metrus plata karsta kritene, izveidojusies 1981. gada Lieldienās. |
| Morišķu atsegums (Muoriškių atodanga) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Klintis | 25.1 % | Līdz 7,4 metrus augsts un ap 80 metrus garš Tatulas svītas dolomīta atsegums Mēmeles krastā. |
| Smardones avots | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Sēravoti | 27.2 % | Atpazīstamākais sēravots Lietuvā, pie kura 1938. gadā uzcelta ārstniecības iestāde. |
| Tabokines atsegums (Tabokinės atodanga) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Klintis | 22.1 % | Devona perioda iežu atsegums Mēmeles kreisajā krastā. Kopējais augstums sasniedz ap 10-11 metrus, garums - ap 130 m. |
| Velnapils ala (Velniapilio olą) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Alas, Nostāstu vietas | 22.3 % | Ap 4,3 m gara ala, platums ir tikai 1 m. Izveidojusies Tatulas svītas merģeļos un ģipšos Mēmeles krastā. |
| Velnapils klints (Velniapilio uola) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Klintis, Kulta vietas | 21.4 % | Līdz 5 metrus augsts Tatulas svītas dolomīta atsegums, klintis atsedzas divos nelielos posmos. |
| Dambju ozols | Latvija | Valmieras novads | Burtnieku pagasts | Koki | 32.9 % | Ceturtais vai trešais lielākais ozols Latvijā. Tā apkārtmērs 2024. gadā bija 9,55 m. Smagi cietis no zibens spēriena 2024. gada septembrī. |
| Bārbeles sērūdeņraža avots | Latvija | Bauskas novads | Bārbeles pagasts | Sēravoti | 27.5 % | Kopš seniem laikiem zināms dziednieciskais avots, pie kura jau 17-18. gadsimtos tika veidots kūrorts. |
| Diždobeļu avots | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Bārtas pagasts | Avoti | 17 % | Viens no populārākajiem avotiem Liepājas apkārtnē. Labiekārtots, ar grodiem, atrodas privātā teritorijā. |
| Cēsu Svētavots un Svētavota ala | Latvija | Cēsu novads | Cēsis | Alas, Avoti, Kulta vietas | 31.8 % | Spēcīgs avots, kas iztek no 13 m garas alas Amatas svītas smilšakmenī. Sena dziedniecības kulta vieta, tagad ap avotu izveidots parks. |
| Zvanu klintis | Latvija | Cēsu novads | Cēsis | Klintis | 18.5 % | Nelieli Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi ap 100 m garumā. Iespējams, nosaukumu ieguvuši no zvanu attēlojumiem klintīs. |
| Ķintu aka | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Cīravas pagasts | Megalīti, Nostāstu vietas, Ūdensapgādes būves | 40.8 % | Viens no neparastākajiem megalītiskajiem pieminekļiem Latvijā - aka no lieliem akmens bluķiem, daži sver vairāk nekā 1 tonnu. Akai ir gluda iekšpuse, akmeņi precīzi pieguļ viens otram. |
| Avots pie Sakaiņu pilskalna (Naudas avotiņš) | Latvija | Ķekavas novads | Daugmales pagasts | Avoti, Nostāstu vietas | 19.8 % | Salīdzinoši spēcīgs, ainavisks avotiņš pie Bērzenes upes, avota ūdens ir vāji mineralizēts. |
| Amatas krāces pie Kalna Smīdēm | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Krāces | 19.6 % | Trīs sliekšņu-krāču grupa ap 250 metrus garā Amatas posmā, krāces izveidojušās Pļaviņu svītas dolomītos. |
| Atsegums pie Mazplūčiem | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 25.9 % | Izteiksmīgs Pļaviņu un Amatas svītas iežu atsegums starp Varavīksnes un Vizuļu iežiem, Amatas kreisajā krastā. |
| Avots pie Melturiem | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Avoti | 6.4 % | Neliels, labiekārtots avotiņš Amatas kreisajā krastā pie A2 šosejas. |
| Avots starp Vidējo un Lielo Jaunapsīšu alām | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Avoti, Klintis | 15 % | Avots, kas izveidojis nelielu Gaujas svītas smilšakmens atsegumu un ap 1 metru dziļu alu. Atrodas starp Vidējo un Lielo Jaunapsīšu alām. |
| Billes krāce | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Krāces | 20.9 % | Pēc HES celtniecības atlikusī Amatas ūdenskritumiņa - krācītes daļa, 0,4 m augsts un ap 10 m plats dolomīta slieksnis. |
| Briedīšu iezis | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 27.3 % | Gaujas svītas smilšakmens atsegums Gaujas krastā. Klints ir ap 140 metrus gara un ap 4-5 metrus augsta. |
| Bruņa ala | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Alas, Ģeogrāfiskie rekordi | 26.3 % | Viena no nedaudzajām dabiskajām dolomīta alām Latvijā. Tā ir 21 m gara un, visdrīzāk, radusies tektonisku procesu rezultātā. |
| Dambja iezis | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 22.3 % | Pļaviņu svītas dolomītu atsegums Amatas ielejas labajā krastā. Klintis ir līdz 10 metrus augstas un atsedzas ap 360 m garā posmā. |
| Dančupītes ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Ūdenskritumi | 19.4 % | Neliels, 1,3 m augsts ūdenskritums, kas izveidojies 2015. gadā. |
| Dolomītu krauja | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 30.9 % | Ap 500 metrus garš un līdz 4-5 metrus augsts Pļaviņu svītas dolomītu atsegums Amatas krasta kraujas augšmalā. |
| Dzilnas ieža otrais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Ūdenskritumi | 14.2 % | Sezonāls ūdenskritums Dzilnas ieža vidusdaļā, augstāk virs Amatas. Augstums - ap 2,2 m. |
| Dzilnas ieža pirmais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Ūdenskritumi | 15.2 % | Sezonāls ūdenskritums Dzilnas ieža vidusdaļā, augstāk virs Amatas. Augstums - ap 2,3 m. |
| Grūbas ceturtais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Krāces | 19 % | Beidzamais ūdenskritums jeb krāce Grūbas ūdenskritumu kaskādē, 0,9 m augsts un 7 m plats. |
| Grūbas Lielais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Ūdenskritumi | 29.8 % | Trešais ūdenskritums četru ūdenskritumu kaskādē, 1,7 m augsts un 7 m plats. Viens no izteiksmīgākajiem Latvijas ūdenskritumiem. |
| Grūbas otrais ūdenskritums (krāce) | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Krāces | 11.5 % | Otrais Grūbas ūdenskritums faktiski ir krāce. Ap 0,5 m augsts un 4-5,5 m plats. |
| Grūbas pirmais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Ūdenskritumi | 17.4 % | Apmūrēts un mākslīgi pārveidots ūdenskritums - pirmais no četru ūdenskritumu kaskādes. 2,3 m augsts un līdz 7,5 m plats. |
| Gulbju avots | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Avoti | 16.4 % | Samērā spēcīgs krītošais avots Amatas labajā krastā lejpus Kārļu HES aizsprostam. |
| Gulbju iezis | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 26.3 % | Līdz 4 m augstas smilšakmens, māla, aleirolīta klintis Amatas labajā krastā lejpus Kārļu HES. Agrāk Amata šeit tecēja zem smilšakmens arkas. |
| Iļāku alas | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Pazemes ejas | 17.8 % | Divas, visdrīzāk, mākslīgi veidotas alas, katra ap 3 m gara. Šie pagrabi ir veidoti Pļaviņu svītas dolomītos. |
| Īļaku iezis | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 22.6 % | Ap 120 metrus garš un līdz 5 metrus augsts Pļaviņu svītas dolomītu atsegums Amatas ielejas augšmalā. |
| Īļaku Svētavots | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Avoti, Kulta vietas | 18.8 % | Sena kulta vieta - avots stāvajā Amatas labajā krastā pirms Īļaku ieža. |
| Kalnasmīdu avoti | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Avoti | 19.7 % | Avotu grupa, viens no spēcīgākajiem avotiem Latvijā. Ik sekundi izplūst ap 75 litri ūdens, kas drīz vien kā strauts ietek Amatā. |
| Kārļu gravas ūdenskritumiņš | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Krāces | 12.7 % | Mazs, 0,6 m augsts ūdenskritums, kas krīt pāri dolomīta plātnei. |
| Lielā Jaunapsīšu ala un avots | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Alas, Avoti, Klintis | 23.3 % | Lielākā no trim Jaunapsīšu alām - 10 metrus gara un līdz 4,5 metrus augsta. Alu vietām rotā kaļķieža veidojumi. |
| Malējā Jaunapsīšu ala un avots | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Alas, Avoti, Klintis | 18.8 % | Šaura plaisa smilšakmens iezī, no kuras izplūst spēcīgs avots. Šajā alā var iespraukties 6,2 m dziļi. |
| Mazais avotiņš starp Vidējo un Lielo Jaunapsīšu alām | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Avoti, Klintis | 11.7 % | Avots, kas iztek no nelielas klints. |
| Melturu iezis | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 23.1 % | Pirmais lielais atsegums Amatas krastos, Ap 390 m garš, divi stāvi - Amatas svītas dolomītsmilšakmens un Pļaviņu svītas dolomīti. |
| Mežciemu ala | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Alas, Avoti, Pārakmeņojumu atradnes | 27.8 % | Interesanta, 21 metru gara ala Gaujas svītas smilšakmens iežos. No alas izplūst avots. |
| Miglas iezis | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 24.8 % | Ap 90-100 metrus garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums iepretī Zvārtes iezim. Klinšu augstums sasniedz apmēram 8-12 metrus. |
| Otrais Vecupes iezis | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 18.3 % | Līdz 4 metrus augsts un ap 25 metrus garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums Gaujas vecupes krastā pie Amatas ietekas. |
| Rakstu krustakmeņi | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Kapakmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 22.7 % | Divi krustakmeņi pie Rakstu senkapiem - viduslaiku piemiņas zīme ar trim krustiem un 18-19.gs. robežakmens ar krustu. |
| Simtēnu gravas dzelzsavoti | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Dzelzsavoti | 21.2 % | Četri spēcīgi avoti. Divi no tiem veido ap 0,4–0,5 metrus augstus ūdenskritumiņus, kas krīt pāri smilšakmens klintīm. |
| Vāļu Lielā ala un avots | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Alas, Avoti | 24 % | Skaista 5,3 m gara ala Gaujas svītas smilšakmens iežos. No alas izplūst avots. |
| Vāļu Mazā ala un avots | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Alas, Avoti | 22.1 % | Ap 4 m gara un tikai līdz 0,5 m augsta ala Gaujas svītas smilšakmens iežos. No alas izplūst spēcīgs avots. |
| Varavīksnes iezis | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 24 % | Pļaviņu svītas dolomītu atsegums Amatas ielejas kreisā krasta augšmalā. Līdz 3,5 m augsts, atsedzas ap 320 m garā posmā. |
| Vecupes ieža dzelzsavots un klints | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Dzelzsavoti | 15.2 % | Dzelzsavots, kas iztek no apmēram 2 m augstas un 10 m platas smilšakmens klints pamatnes. Avots ir izveidojis ap 1 m dziļu nišu. |