Atrasti: 424
| Nosaukums ⇅ | Valsts ⇅ | Novads ⇅ | Pagasts / pilsēta ⇅ | Kategorijas ⇅ | Vērtējums ↑ | Īsumā |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Karves ala (Govs ala) | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Klintis, Kritenes | 29.6 % | 12,6 metrus dziļa karsta kritene, kuras dziļākajā vietā ir ieeja 46 metrus garā alā. Viens no izcilākajiem ģeoloģiskajiem pieminekļiem Lietuvā. |
| Kraukļu aiza | Latvija | Siguldas novads | Sigulda | Kanjoni un aizas, Nostāstu vietas | 29.7 % | Gaujas svītas smilšakmens klintis nelielā gravā, kuras veido nelielu kanjonu. Klintis ir līdz 10 m augstas, labajā pusē - ala. |
| Krauļukalna iezis | Latvija | Cēsu novads | Straupes pagasts | Klintis | 29.7 % | Ap 370 m garš un līdz 10 m augsts Gaujas svītas smilšakmens atsegums Braslas labajā krastā. Divi ūdenskritumi - leduskritumi. |
| Grūbas Lielais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Ūdenskritumi | 29.8 % | Trešais ūdenskritums četru ūdenskritumu kaskādē, 1,7 m augsts un 7 m plats. Viens no izteiksmīgākajiem Latvijas ūdenskritumiem. |
| Īvandes rumba | Latvija | Kuldīgas novads | Rendas pagasts | Ūdenskritumi | 29.9 % | Latvijai salīdzinoši liels ūdenskritums, kura augstums ir aptuveni 2 m. Platums sasniedz 11 m. |
| Abavas rumba | Latvija | Talsu novads | Abavas pagasts | Ūdenskritumi | 30 % | Otrs platākais ūdenskritums Latvijā: 30-35 m plats un apmēram 1 m augsts. |
| Aluojas ūdenskritumi | Igaunija | Austrumviru apriņķis | Toilas pagasts | Ūdenskritumi | 30 % | Krāšņa piecu ūdenskritumu kaskāde, kopējais augstums - 6-7,5 metri. Visdrīzāk, izveidojušies pēc upes gultnes pārvirzīšanas. |
| Ātrais kalns | Latvija | Kuldīgas novads | Nīkrāces pagasts | Klintis | 30 % | Skaista, ap 300 metrus gara klints Ventas krastā, atseguma augstums sasniedz 7,1 m. Atsedzas Šķerveļa svītas cementētais smilšakmens un dolomīts. |
| Melnais iezis | Latvija | Siguldas novads | Krimuldas pagasts | Klintis | 30 % | Viena no krāšņākajām klintīm Braslas krastos - ap 180 metrus garš un līdz 12-14 metrus augsts Gaujas svītas smilšakmens atsegums. |
| Tilgaļu milzakmens (Krauju Lielais akmens) | Latvija | Talsu novads | Vandzenes pagasts | Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 30 % | Lielākais akmens Kurzemē, redzamās daļas tilpums - 80 m3, augstums - 3,4 m. Varbūtēja kulta vieta. |
| Hinni kanjons | Igaunija | Veru apriņķis | Reuges pagasts | Kanjoni un aizas | 30.1 % | Vienīgais smilšakmens klinšu kanjons Igaunijā. Tas ir ap 200 metrus garš, šaurākajā vietā ap 3 metrus plats, klintis ir līdz 6 metrus augstas. |
| Brāžu krāces | Latvija | Madonas novads | Ērgļu pagasts | Krāces | 30.2 % | Iespējams, iespaidīgākās krāces Latvijā. Ap 4 km garā posmā Ogre krīt aptuveni 20 metrus pāri akmeņu krāču virknei. |
| Ilumetsas meteorītu krāteri | Igaunija | Veru apriņķis | Veru pagasts | Meteorītu krāteri, Nostāstu vietas | 30.2 % | Piecu krāteru grupa, divi ir pierādīti meteorītu krāteri. Lielākais - 12,5 m dziļš. Radušies pirms apmēram 7000 gadu. |
| Kazu iezis | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Klintis | 30.2 % | Liels, skaists sarkanīgu Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā. Tas ir ap 370 metrus garš un līdz 16 m augsts. |
| Rīgzemju ozols | Latvija | Talsu novads | Dundagas pagasts | Koki | 30.2 % | Trešais vai ceturtais lielākais ozols Latvijā pēc apkārtmēra - 2020. gadā tā apkārtmērs bija 9,64 m. |
| Spriņģu iezis | Latvija | Cēsu novads | Līgatnes pagasts | Klintis | 30.2 % | Ap 450 metrus garas un līdz 21 metru augstas klintis Gaujas kreisajā krastā. Ziemās veidojas vairāki izteiksmīgi leduskritumi. |
| Daudas ūdenskritums | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Ūdenskritumi | 30.3 % | Skaists, 2,4 m augsts un 3 m plats ūdenskritums. |
| Trepojas kaskāde | Igaunija | Harju apriņķis | Rietumharju pagasts | Ūdenskritumi | 30.3 % | Gleznainu ūdenskritumu virkne 155 m garumā. Kopā šeit ir sešas-divpadsmit ūdenskritumu pakāpes, augstākā ir 1,75 m augsta. |
| Vecandrijāņu klintis | Latvija | Cēsu novads | Līgatnes pagasts | Klintis | 30.4 % | Līdz 20 metrus augstas un kopumā ap 500 metrus garas smilšakmens klintis Gaujas senlejas labajā krastā. Klintīs ir liela niša. |
| Mežmuižas avoti (Kaļķugravas avoti) | Latvija | Siguldas novads | Allažu pagasts | Avoti | 30.5 % | Spēcīgu avotu grupa, kuri turpina izgulsnēt avotkaļķus. Ieplūst mākslīgi uzpludinātā dzirnavu ezerā ar dzidru, zilganzaļu ūdeni. |
| Staišu ozols | Latvija | Valmieras novads | Ēveles pagasts | Koki | 30.5 % | Iespaidīgs un gleznains ozols, kura apkārtmērs ir 8,47 m. |
| Kalnabeitu Staburags (Kalnabeitu ūdenskritums) | Latvija | Siguldas novads | Siguldas pagasts | Krāces, Staburagi | 30.6 % | Iespējams, krāšņākais staburags Latvijā, izveidojies uz dziļās Lorupes ielejas ziemeļu nogāzes. To izveidojis avota strauts, kas novadīts gar dzelzceļu. |
| Padambju bedrīšakmens | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Grobiņas pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 30.7 % | Viens no izcilākajiem bedrīšakmeņiem Latvijā - tajā iekaltas vismaz 223 bedrītes, kā arī liela, neizskaidrota zīme vai shēma. |
| Dolomītu krauja | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 30.9 % | Ap 500 metrus garš un līdz 4-5 metrus augsts Pļaviņu svītas dolomītu atsegums Amatas krasta kraujas augšmalā. |
| Kirkilu karsta ezeri | Lietuva | Panevēžas apriņķis | Biržu rajons | Ezeri, Kritenes | 31.1 % | Neparasts dabas piemineklis - daudzu karsta kriteņu veidota ezeru sistēma. Lielākais - Kirkilu ezers - ir vairāk, kā 1 km garš. |
| Elekšu bedrīšakmens | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Priekules pagasts | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi | 31.2 % | Viens no izcilākajiem bedrīšakmeņiem Latvijā - šeit aizvēsturiskos laikos ir iekaltas 263 bedrītes. |
| Elkuzemes Zilā Acs | Latvija | Dienvidkurzemes novads | Vaiņodes pagasts | Avoti | 31.2 % | Izcili skaists, kāpjošs avots, kura ūdens agrāk tika izmantots dziedniecībā. Avots ir vismaz 3,5 metrus dziļš, tas izskatās pēc zilpelēkas acs. |
| Sateseles kanjons | Latvija | Siguldas novads | Sigulda | Kanjoni un aizas | 31.4 % | Ap 300 metrus garš kanjons, kurā vairākos posmos abos krastos atsedzas smilšakmens klintis. |
| Žagares oss | Lietuva | Šauļu apriņķis | Jonišķu rajons | Ledāja veidojumi | 31.4 % | Kādreizējā Baltijas garākā osa atlikusī centrālā daļa, kura paceļas līdz 20 metrus augstu pāri apkaimei. |
| Barstīču akmens (Poķes akmens) | Lietuva | Klaipēdas apriņķis | Skodas rajons | Akmeņi, Nostāstu vietas | 31.6 % | Lielākais akmens Lietuvā, augstums - 3,6 m, garums 13,25 m un platums - 7,5 m. Agrāk bija redzama tikai neliela daļa, atrakts 1957. gadā un pēc tam. |
| Cēsu Svētavots un Svētavota ala | Latvija | Cēsu novads | Cēsis | Alas, Avoti, Kulta vietas | 31.8 % | Spēcīgs avots, kas iztek no 13 m garas alas Amatas svītas smilšakmenī. Sena dziedniecības kulta vieta, tagad ap avotu izveidots parks. |
| Jumpravas dolomīta atsegums | Latvija | Bauskas novads | Mežotnes pagasts | Klintis | 32.2 % | Ap 700 m garš un līdz 5 m augsts dolomīta klinšu atsegums Lielupes labajā krastā, lielākā klints Zemgalē. |
| Ramātu klintis | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Klintis | 32.3 % | Iespaidīgas, ap 17-20 metrus augstas un ap 450 m garas klintis, atrodas pie Gaujas vecupes. Klintīs ir vairākas alas. |
| Laņģu klintis | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Klintis | 32.5 % | Ap 540 metrus garas klintis Gaujas senkrastā, kurās ir virkne neparastu dabas objektu, tajā skaitā Bezdibeņa avota ala, Krāčavots, Lielā Laņģu ala. |
| Vizuļu iezis | Latvija | Cēsu novads | Drabešu pagasts | Klintis | 32.5 % | Iespaidīgs Pļaviņu svītas dolomītu un Amatas svītas smilšakmens atsegums Amatas krastā. Ziemās leduskritumi. |
| Gobdziņu klintis | Latvija | Kuldīgas novads | Skrundas pagasts | Klintis | 32.6 % | Ap 400 m garš un līdz 11 m augsts cementēta smilšakmens un dolomīta klinšu atsegums Ventas labajā krastā. |
| Lodes bruņuzivju iegula | Latvija | Cēsu novads | Liepas pagasts | Pārakmeņojumu atradnes | 32.6 % | Viens no izcilākajiem seno devona perioda organismu pārakmeņojumu atradumiem Latvijā. Liels skaits pārakmeņojumu māla slāņos. |
| Joaveski ūdenskritumi | Igaunija | Harju apriņķis | Kūsalu pagasts | Ūdenskritumi | 32.7 % | Ainavisks ūdenskritums. Sešu ūdenskrituma kāpļu virkne 162 metrus garā posmā, kopējais augstums sasniedz gandrīz 6 metrus. |
| Rohunēmes akmens | Igaunija | Harju apriņķis | Vīmsi pagasts | Akmeņi | 32.8 % | Piektais vai sestais lielākais akmens Igaunijā. Akmens augstums - 6,6 metri, tilpums - ap 397 kubikmetri. Ainavisks un ļoti iespaidīgs. |
| Dambju ozols | Latvija | Valmieras novads | Burtnieku pagasts | Koki | 32.9 % | Ceturtais vai trešais lielākais ozols Latvijā. Tā apkārtmērs 2024. gadā bija 9,55 m. Smagi cietis no zibens spēriena 2024. gada septembrī. |
| Puntuks (Puntuka akmens) | Lietuva | Utenas apriņķis | Anīkšču rajons | Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Nostāstu vietas | 33 % | Populārākais dižakmens Lietuvā, augstums - 5,7 m, garums 7,54 m un platums - 7,34 m. Otrs lielākais Lietuvas akmens, arheoloģiskais un kultūras piemineklis. |
| Raunas Staburags | Latvija | Smiltenes novads | Raunas pagasts | Staburagi, Ūdenskritumi | 33.2 % | Populārākais staburags Latvijā, līdz 3,7 metrus augsts un 17 metrus plats avotkaļķu veidojums Raunas krastā. |
| Ķemeru sēravots “Ķirzaciņa” un paviljons | Latvija | Jūrmala | Pieminekļi, Sēravoti | 33.4 % | Atpazīstamākais sēravots Latvijā, virs kura 19.gs.b.-20. gs.s. uzcelts skaists paviljons un 1949. gadā izveidota ķirzaciņas skulptūra. | |
| Sējas ozols | Latvija | Saulkrastu novads | Sējas pagasts | Koki | 33.4 % | Milzīgs, masīvs ozols, kura apkārtmērs ir 9,15 m. |
| Staldzenes ūdenskritums | Latvija | Ventspils | Ūdenskritumi | 33.6 % | Ļoti neparasts 2,4 m augsts ūdenskritums, kas krīt pludmalē pāri melnam sapropeļa slānim. | |
| Tītmaņu iezis | Latvija | Cēsu novads | Līgatnes pagasts | Klintis | 33.7 % | Kopumā līdz 23 metrus augsts smilšakmens atsegums Gaujas vecupes krastā, kopējais atsegumu garums ap 520 metri. Vismaz 7 lielākas alas un nišas. |
| Septiņavotu Lielais ūdenskritums | Latvija | Cēsu novads | Priekuļu pagasts | Staburagi, Ūdenskritumi | 34 % | Ūdenskritumu kaskāde pāri bijušā šūnakmens karjera malai. Ūdenskrituma augstums ir ap 7,5 metri un platums sasniedz 9 metrus. |
| Sasmakas Elku liepa | Latvija | Talsu novads | Valdemārpils | Bioloģijas rekordi, Koki | 34.1 % | Lielākā liepa Latvijā: tās apkārtmērs ir 8,65 m. |
| Kaņepu ozols | Latvija | Valmieras novads | Jērcēnu pagasts | Koki | 34.4 % | Visticamāk, šis gleznainais koks ir otrs lielākais ozols Latvijā pēc apkārtmēra - 2019. gadā tas sasniedza 9,82 m. |
| Dzenīšu vītols | Latvija | Smiltenes novads | Ape | Bioloģijas rekordi, Koki | 34.5 % | Lielākais baltais vītols Latvijā un, iespējams, arī pasaulē. Tā apkārtmērs ir 9,06 m. |
