Aprakstīto brīnumu saraksts

Nr	Nosaukums	Valsts	Novads, pagasts	Kategorijas	Vērtējums	Īsumā
1	Jodupītes Lielais ūdenskritums	Latvija	Siguldas nov., Siguldas pag.	Ūdenskritumi	26,4 %	Lielākais no diviem ūdenskritumiem uz šīs upītes. Tā augstums ir ap 2,6 m un platums līdz 2,2 m.
2	Viļņas Svētās Annas baznīca	Lietuva	Viļņas apr., Viļņa	Baznīcas	57,8 %	Bezmaz unikāla gotikas stilā 1495. – 1500. gadā celta baznīca. Grezna ķieģeļu fasāde.
3	Stelmužes ozols	Lietuva	Utenas apr., Zarasu raj.	Koki	35,5 %	Lielākais Lietuvas koks. Tā apkārtmērs 1,3 m augstumā ir 9,7 m (2014).
4	Tamme-Lauri ozols	Igaunija	Veru apr., Antslas pag.	Koki	36,5 %	Lielākais Igaunijas koks. Tā apkārtmērs 1,3 m augstumā ir 8,5 m.
5	Kāli meteorīta krāteri	Igaunija	Sāremā apr., Sāremā pag.	Meteorītu krāteri, Kulta vietas	54,8 %	Salīdzinoši jauni (7 600 – 4 000 gadi) un labi saglabājušies meteorītu krāteri. Lielākā krātera diametrs ir 110 m, tajā atrodas ezers.
6	Trepojas kaskāde	Igaunija	Harju apr., Rietumharju pag.	Ūdenskritumi	30,3 %	Gleznainu ūdenskritumu virkne 155 m garumā. Kopā šeit ir sešas-divpadsmit ūdenskritumu pakāpes, augstākā ir 1,75 m augsta.
7	Keilas ūdenskritums	Igaunija	Harju apr., Rietumharju pag.	Ūdenskritumi	44,3 %	Viens no lielākajiem ūdenskritumiem Igaunijā un Baltijā. Ūdenskritums ir 6,1 m augsts un 60-70 m plats.
8	Jegalas ūdenskritums	Igaunija	Harju apr., Jēlehtmes pag.	Ūdenskritumi	50,9 %	Lielākais ūdenskritums Igaunijā. Tas veido ap 8 m augstu un vairāk nekā 50 m platu krītoša ūdens aizkaru.
9	Ķintu aka	Latvija	Dienvidkurzemes nov., Cīravas pag.	Megalīti, Nostāstu vietas, Ūdensapgādes būves	40,8 %	Viens no neparastākajiem megalītiskajiem pieminekļiem Latvijā – aka no lieliem akmens bluķiem, daži sver vairāk nekā 1 tonnu. Akai ir gluda iekšpuse, akmeņi precīzi pieguļ viens otram.
10	Ventas rumba	Latvija	Kuldīgas nov., Kuldīga	Ūdenskritumi, Ģeogrāfiskie rekordi	50,1 %	Platākais un iespaidīgākais ūdenskritums Latvijā. 2,1 m augstā ūdenskrituma platums ir 249 m.
11	Kaives ozols	Latvija	Tukuma nov., Sēmes pag.	Koki, Bioloģijas rekordi	36,7 %	Kaives ozols ir koks ar lielāko apkārtmēru Latvijā. 1,3 m augstumā tā apkārtmērs ir 10,55 m.
12	Aglonas bazilika un klosteris	Latvija	Preiļu nov., Aglonas pag.	Baznīcas, Klosteri, Nostāstu vietas	52,1 %	Nozīmīgākā svētceļojumu baznīca Latvijā. Liela baroka stila baznīca, kas celta 1768. – 1780. gadā, vēsturiski nozīmīga būve.
13	Kaņepu ozols	Latvija	Valmieras nov., Jērcēnu pag.	Koki	34,4 %	Visticamāk, šis gleznainais koks ir otrs lielākais ozols Latvijā pēc apkārtmēra – 2019. gadā tas sasniedza 9,82 m.
14	Rīgas Svētā Pētera baznīca	Latvija	Rīga	Baznīcas, Spoku vietas	61,1 %	Viens no Rīgas simboliem, liela ķieģeļu gotikas baznīca ar neparasti augstu baroka stila smaili, celta 1209. – 1746. gadā.
15	Rīgzemju ozols	Latvija	Talsu nov., Dundagas pag.	Koki	30,2 %	Trešais vai ceturtais lielākais ozols Latvijā pēc apkārtmēra – 2020. gadā tā apkārtmērs bija 9,64 m.
16	Rīgas Doms	Latvija	Rīga	Baznīcas	59,5 %	Lielākā viduslaiku baznīca Baltijas valstīs. Celta 1211. gadā, vēlāk paplašināta. Pašreizējais baroka tornis uzcelts 1775. gadā.
17	Rundāles pils	Latvija	Bauskas nov., Rundāles pag.	Pilis, Muzeji	63,8 %	Izcilākā vēsturiskā pils Latvijā un Baltijā. Kurzemes un Zemgales hercoga rezidence, kas tika celta baroka stilā 1736.-1768. gadā. Pili ieskauj krāšņs dārzs.
18	Dambju ozols	Latvija	Valmieras nov., Burtnieku pag.	Koki	32,9 %	Ceturtais vai trešais lielākais ozols Latvijā. Tā apkārtmērs 2024. gadā bija 9,55 m un, šķiet, koka izmērs strauji pieaug. Smagi cietis no zibens spēriena.
19	Ciskādu apse	Latvija	Rēzeknes nov., Sakstagala pag.	Koki	25,7 %	Otrs lielākais koks Latvijā: apses apkārtmērs ir 10,1 m.
20	Dzenīšu vītols	Latvija	Smiltenes nov., Ape	Koki	34,5 %	Lielākais baltais vītols Latvijā un, iespējams, arī pasaulē. Tā apkārtmērs ir 9,06 m.
21	Sasmakas Elku liepa	Latvija	Talsu nov., Valdemārpils	Koki	34,1 %	Lielākā liepa Latvijā: tās apkārtmērs ir 8,65 m.
22	Ankšu vītols	Latvija	Valmieras nov., Vilpulkas pag.	Koki	21,6 %	Milzu vītols, kura apkārtmērs ir 8,6 m.
23	Sējas ozols	Latvija	Saulkrastu nov., Sējas pag.	Koki	33,4 %	Milzīgs, masīvs ozols, kura apkārtmērs ir 9,15 m.
24	Lucavsalas liepa	Latvija	Rīga	Koki	27,2 %	Skaista liepa – trešais vai otrs lielākais koks Rīgā, apkārtmērs 6,82 m.
25	Upatu ozols	Latvija	Kuldīgas nov., Pelču pag.	Koki	27,6 %	Viens no lielākajiem ozoliem Latvijā ar apkārtmēru 8,84 m.
26	Rietekļa paeglis	Latvija	Valmieras nov., Valmieras pag.	Koki, Bioloģijas rekordi	37,9 %	Viens no neparastākajiem un skaistākajiem kokiem Latvijā. Lielākais kadiķis Latvijā, apkārtmērs 3,33 m.
27	Īvandes rumba	Latvija	Kuldīgas nov., Rendas pag.	Ūdenskritumi	29,9 %	Latvijai salīdzinoši liels ūdenskritums, kura augstums ir aptuveni 2 m. Platums sasniedz 11 m.
28	Staišu ozols	Latvija	Valmieras nov., Ēveles pag.	Koki	30,5 %	Iespaidīgs un gleznains ozols, kura apkārtmērs ir 8,47 m.
29	Vilciņu ozols	Latvija	Smiltenes nov., Variņu pag.	Koki	27,4 %	Milzīgs ozols, kura apkārtmērs ir 8,45 m. Koks ir cietis no zibens un zaudējis daļu no vainaga.
30	Valdātu rumba	Latvija	Kuldīgas nov., Rendas pag.	Ūdenskritumi	25,2 %	Izteiksmīgs ūdenskritums Īvandes upē, aptuveni 1,4 – 1,7 m augsts un 3-6,5 m plats.
31	Rendas avota ūdenskritums	Latvija	Kuldīgas nov., Rendas pag.	Ūdenskritumi	15,0 %	Neliels, aptuveni 1 m augsts ūdenskritums, ko veido avots Īvandes upes krastā.
32	Griķu ozols	Latvija	Cēsu nov., Zaubes pag.	Koki	24,7 %	Liels ozols, kura apkārtmērs ir 8,4 m (2021), koks ir sliktā stāvoklī.
33	Riežupes ūdenskritums	Latvija	Kuldīgas nov., Rumbas pag.	Ūdenskritumi	21,7 %	Neliels, 0,6 – 0,7 m augsts un 11 – 16 m plats pakavveida ūdenskritums – krāce.
34	Ošenieku ozols	Latvija	Saldus nov., Jaunlutriņu pag.	Koki	27,0 %	Milzīgs, augsts ozols ar 8,38 m apkārtmēru.
35	Veldzes ūdenskritums	Latvija	Kuldīgas nov., Rumbas pag.	Krāces	18,2 %	Neliels ūdenskritums Veldzes upē, aptuveni 0,5 – 0,9 m augsts un 11 – 16,3 m plats.
36	Trejrumbiņa	Latvija	Kuldīgas nov., Rumbas pag.	Ūdenskritumi	24,5 %	Ainaviska, kopumā ap 3 metrus augsta ūdenskritumu kaskāde ar trīs pakāpieniem Riežupes krastā.
37	Jaunpils ozols	Latvija	Cēsu nov., Zaubes pag.	Koki	28,9 %	Skaists ozols, kura apkārtmērs ir 8,19 m (2021). Atrodas gleznainā vietā pie ezera.
38	Omiķu gravas ūdenskritums	Latvija	Kuldīgas nov., Vārmes pag.	Ūdenskritumi	27,5 %	Apmēram 3,5 m augsts ūdenskritums, kurš ir atsedzis augšdevona Mūru svītas dolomītu un smilšakmeni.
39	Veģu ūdenskritums	Latvija	Talsu nov., Abavas pag.	Ūdenskritumi	22,7 %	Apmēram 1,5-1,7 m augsts un 3-4 m plats ūdenskritums. Ūdenskritumu veido daudzi mazāki pakāpieni apmēram 11 metrus garā posmā.
40	Grīdnieku ozols	Latvija	Kuldīgas nov., Rumbas pag.	Koki	27,2 %	Viens no diženākajiem ozoliem Latvijā, tā apkārtmērs ir 8,35 m (2018). Koka apkārtmērs turpina pieaugt.
41	Sudmaļu ūdenskritums (krāce)	Latvija	Talsu nov., Abavas pag.	Krāces	22,7 %	0,6-0,9 m augsts un līdz 10 m plats ūdenskritums jeb, drīzāk, krāce. Lejup pa straumi upē ir mazāki pakāpieni.
42	Virsaišu ūdenskritums	Latvija	Talsu nov., Abavas pag.	Ūdenskritumi	25,6 %	Apmēram 1,7 m augsts un līdz 4 m plats ūdenskritums.
43	Dūkupju ūdenskritums (krāce)	Latvija	Dienvidkurzemes nov., Otaņķu pag.	Ūdenskritumi	20,5 %	Apmēram 0,9 m augsta un līdz 3 m plata krāce, agrākais ūdenskritums, kas izveidojies uz morēnas.
44	Bukupes ūdenskritums (krāces)	Latvija	Saldus nov., Zirņu pag.	Krāces	19,1 %	Aptuveni 4-5 m platas krāces (jeb ūdenskritums) ar trim zemiem pakāpieniem, kuri ir ap 0,2, 0,2 un 0,5 m augsti.
45	Skujenieku ūdenskritums	Latvija	Ogres nov., Rembates pag.	Ūdenskritumi	18,4 %	Aptuveni 1,1 m augsts ūdenskritums pašā Ogres krastā.
46	Glāžšķūņa Garais ūdenskritums	Latvija	Ogres nov., Ogresgala pag.	Ūdenskritumi	21,0 %	Ap 1,3 m augsts ūdenskritums ar trīs pakāpēm, no kurām izteiksmīgākā ir pirmā, kura ir ap 0,7 m augsta.
47	Daudas ūdenskritums	Latvija	Siguldas nov., Siguldas pag.	Ūdenskritumi	30,3 %	Skaists, 2,4 m augsts un 3 m plats ūdenskritums.
48	Nurmižu ūdenskritums	Latvija	Siguldas nov., Siguldas pag.	Ūdenskritumi	21,2 %	Apmēram 1,3 m augsts un līdz 3,7 m plats ūdenskritums.
49	Jaunvilku ūdenskritums (krāce)	Latvija	Talsu nov., Rojas pag.	Krāces	24,1 %	Neliels, gleznains ūdenskritums jeb krāce negaidītā vietā. Aptuveni 0,6 m augsts, ūdenskritumam vidū ir sala.
50	Krauju ūdenskritums	Latvija	Talsu nov., Dundagas pag.	Krāces	20,0 %	Mazs, ap 1 m augsts ūdenskritumiņš jeb krācīte, kas pāri Arukilas svītas smilšakmenim krīt tieši Lorumupē.
51	Zartapu ūdenskritums	Latvija	Talsu nov., Dundagas pag.	Ūdenskritumi	28,1 %	Neliels, ap 2,2 metrus augsts ūdenskritums, kurš atsedz košus devona Narvas svītas iežus.
52	Krauļukalna Ledus alas ūdenskritums	Latvija	Siguldas nov., Krimuldas pag.	Ūdenskritumi	26,4 %	Ap 5-6 m augsts, sezonāls ūdenskritums. Ziemā tas veido iespaidīgu ledus aizkaru.
53	Abavas rumba	Latvija	Talsu nov., Abavas pag.	Ūdenskritumi	30,0 %	Otrs platākais ūdenskritums Latvijā: 30-35 m plats un apmēram 1 m augsts.
54	Pūču gravas ūdenskritums	Latvija	Siguldas nov., Sigulda	Ūdenskritumi	22,9 %	Ap 1,3 metrus augsts un 1,5 metrus plats ūdenskritums Siguldas pilsētā.
55	Ķiparu kaskāde	Latvija	Siguldas nov., Sigulda	Ūdenskritumi	25,9 %	Ūdenskritums ar diviem pakāpieniem, kuru kopējais augstums ir 8,3 m. Ūdenskritums ir sezonāls, ziemā veidojas lieli leduskritumi.
56	Saules ūdenskritums	Latvija	Tukuma nov., Matkules pag.	Ūdenskritumi	24,8 %	Gleznains, ap 1,8 m augsts un līdz 4,2 m plats ūdenskritums.
57	Staldzenes ūdenskritums	Latvija	Ventspils	Ūdenskritumi	33,6 %	Ļoti neparasts 2,4 m augsts ūdenskritums, kas krīt pludmalē pāri melnam sapropeļa slānim.
58	Mīzalvalka ūdenskritums	Latvija	Talsu nov., Dundagas pag.	Ūdenskritumi	18,6 %	Neliels, 0,9 m augsts un līdz 1 m plats ūdenskritums, kas krīt pār Narvas svītas aleirolītam un smilšakmenim.
59	Zviedrgrāvja ūdenskritums (krāce)	Latvija	Talsu nov., Dundagas pag.	Ūdenskritumi	25,6 %	Apmēram 0,85 m augsts un līdz 2 m plats ūdenskritums (krāce), kas krīt pāri krāsainiem iežiem. Atrodas dabas liegumā.
60	Skanstupītes ūdenskritums	Latvija	Aizkraukles nov., Pļaviņas	Ūdenskritumi	24,5 %	Ūdenskritums ar trim pakāpēm, kuras ir 0,9, 0,2 un 0,4 m augstas. Pēdējā pakāpe parasti ir applūdusi.
61	Lielvārdes Rumbiņas ūdenskritums	Latvija	Ogres nov., Lielvārde	Ūdenskritumi	24,6 %	Gleznains, līdz 1,8 m augsts un līdz 10,5 m plats ūdenskritums.
62	Jušu gravas ūdenskritums	Latvija	Talsu nov., Dundagas pag.	Ūdenskritumi	21,0 %	Skaists, neliels ūdenskritums smilšakmens gravā, 2,3 m augsts un līdz 0,6 m plats.
63	Oļupītes ūdenskritums (krāce)	Latvija	Kuldīgas nov., Rendas pag.	Krāces	21,0 %	Neliels bet interesants ūdenskritums jeb krāce. Tas ir 0,6 m augsts un ap 1,4 m plats. Daļa no ūdens iekrīt pazemē jau pirms paša ūdenskrituma.
64	Lojas kreisā krasta ūdenskritums pie Valmieras šosejas	Latvija	Siguldas nov., Krimuldas pag.	Ūdenskritumi	21,3 %	Savdabīgs, neliels ūdenskritums, kas pāri smilšakmens klintij krīt tieši Lojas upē. Ap 2,3-2,5 m augsts.
65	Dančupītes ūdenskritums	Latvija	Cēsu nov., Drabešu pag.	Ūdenskritumi	19,4 %	Neliels, 1,3 m augsts ūdenskritums, kas izveidojies 2015. gadā.
66	Jodupītes Mazais ūdenskritums	Latvija	Siguldas nov., Siguldas pag.	Ūdenskritumi	18,4 %	Ap 1,2 m augsts ūdenskritums. Tas atrodas ap 20-25 m pirms Jodupītes Lielā ūdenskrituma.
67	Elciņu valka ūdenskritums	Latvija	Talsu nov., Abavas pag.	Ūdenskritumi	21,2 %	Mazs, skaists ūdenskritums, kura augstums ir ap 1,1 m.
68	Mazrendas ūdenskritums	Latvija	Kuldīgas nov., Rendas pag.	Ūdenskritumi	19,5 %	Neliels, 2,1 m un ap 0,2-0,8 m plats ūdenskritums, kas krīt pāri smilšakmens klintij netālu no Abavas.
69	Zarvalka lejas atzara ūdenskritums	Latvija	Talsu nov., Abavas pag.	Ūdenskritumi	21,4 %	Viens no četriem Zarvalka ūdenskritumiem, 1,4 m augsts un līdz 1,3 m plats.
70	Zarvalka augšējais ūdenskritums	Latvija	Talsu nov., Abavas pag.	Ūdenskritumi	17,1 %	Augšējais no četriem Zarvalka ūdenskritumiem, 1,4 m augsts un līdz 1,8 m plats.
71	Zarvalka caurtekas ūdenskritums	Latvija	Talsu nov., Abavas pag.	Krāces	7,2 %	Necila krācīte uz neliela Zarvalka atzara. Kāple ir 0,6 m augsta un atrodas līdzās ceļa caurtekai.
72	Ūdenskritums pie Māras kambariem	Latvija	Kuldīgas nov., Rendas pag.	Ūdenskritumi	16,9 %	Sezonāls ūdenskritums, ar kuru sākas Māras kambaru kanjons. Agrāk bija augstāks, tagad 1,2 m augsts un līdz 1 m plats.
73	Sildruvu ūdenskritums	Latvija	Ventspils nov., Zlēku pag.	Ūdenskritumi	23,9 %	Aptuveni 3 metrus augsts ūdenskritums, kas krīt tieši Abavas upē.
74	Ūdenskritums Zvīguļu klintīs	Latvija	Limbažu nov., Ainažu pag.	Ūdenskritumi	24,2 %	Ūdenskritums, kas pāri koši sārtai klintij no aptuveni 3-4 metru augstuma krīt tieši Salacā. Ūdens tajā plūst dažas nedēļas gadā.
75	Jumpravmuižas parka ūdenskritums	Latvija	Bauskas nov., Mežotnes pag.	Ūdenskritumi	22,7 %	Ūdenskritums ar četriem-pieciem galvenajiem pakāpieniem, kopējais augstums aptuveni 1,5 m un platums līdz 2,8 m. Vienīgais ūdenskritums Zemgalē.
76	Alekšupītes ūdenskritums	Latvija	Kuldīgas nov., Kuldīga	Ūdenskritumi	22,8 %	Augstākais ūdenskritums Kurzemē, 3,6-4 m augsts un 8-11 m plats. Kopš 17. gadsimta pārveidots ar betonu un javu, pielāgojot to ūdensdzirnavām.
77	Lēpenieku ūdenskritums	Latvija	Kuldīgas nov., Skrundas pag.	Ūdenskritumi	24,4 %	Sezonāls 2,2 m augsts ūdenskritums, kas krīt pāri Ketleru svītas smilšakmenim.
78	Gobdziņu gravas ūdenskritums	Latvija	Kuldīgas nov., Skrundas pag.	Ūdenskritumi	21,2 %	Ap 2,3 m augsts ūdenskritums nomaļā gravā. Parasti sauss, ūdens tajā biežāk plūst agrā pavasarī.
79	Ziedleju ūdenskritums	Latvija	Siguldas nov., Inčukalna pag.	Ūdenskritumi	25,1 %	Gleznains ūdenskritums, kas krīt pāri sārtām smilšakmens klintīm 3,7 m augstu un 0,3-0,5 m platumā.
80	Kalamecu ūdenskritums (krāce)	Latvija	Smiltenes nov., Gaujienas pag.	Krāces	23,4 %	Ap 0,6 m augsta un līdz 4.6 m plata krāce uz Pļaviņu svītas dolomītiem nomaļā gravā. Lejpus krācei ir līdzīga augstuma kāples.
81	Dāvida dzirnavu Sarkanais ūdenskritums	Latvija	Cēsu nov., Vaives pag.	Ūdenskritumi	28,7 %	Latvijai unikāls, ar orandži sārtas krāsas avotkaļķiem klāts ūdenskritums, kura augstums ir ap 1,2 m un platums 1,4 līdz 2,4 metri.
82	Dāvida dzirnavu Augstais ūdenskritums	Latvija	Cēsu nov., Vaives pag.	Ūdenskritumi	29,6 %	Neparasts, ap 3 m augsts un 2-3 metrus plats ūdenskritums, kuru dzelzs avoti vietām iekrāsojuši rūsgani orandžā krāsā.
83	Kazu ieža ūdenskritums	Latvija	Cēsu nov., Priekuļu pag.	Ūdenskritumi	17,6 %	Neliela tērcīte, kura pašā Gaujas krastā krīt pāri Kazu iezim. Divas pakāpes – 2,1 m un 0,55 m augstas.
84	Grūbas pirmais ūdenskritums	Latvija	Cēsu nov., Drabešu pag.	Ūdenskritumi	17,4 %	Apmūrēts un mākslīgi pārveidots ūdenskritums – pirmais no četru ūdenskritumu kaskādes. 2,3 m augsts un līdz 7,5 m plats.
85	Grūbas otrais ūdenskritums (krāce)	Latvija	Cēsu nov., Drabešu pag.	Krāces	11,5 %	Otrais Grūbas ūdenskritums faktiski ir krāce. Ap 0,5 m augsts un 4-5,5 m plats.
86	Grūbas Lielais ūdenskritums	Latvija	Cēsu nov., Drabešu pag.	Ūdenskritumi	29,8 %	Trešais ūdenskritums četru ūdenskritumu kaskādē, 1,7 m augsts un 7 m plats. Viens no izteiksmīgākajiem Latvijas ūdenskritumiem.
87	Grūbas ceturtais ūdenskritums	Latvija	Cēsu nov., Drabešu pag.	Krāces	19,0 %	Beidzamais ūdenskritums jeb krāce Grūbas ūdenskritumu kaskādē, 0,9 m augsts un 7 m plats.
88	Billes krāce	Latvija	Cēsu nov., Drabešu pag.	Krāces	20,9 %	Pēc HES celtniecības atlikusī Amatas ūdenskritumiņa – krācītes daļa, 0,4 m augsts un ap 10 m plats dolomīta slieksnis.
89	Pazemes alas gravas ūdenskritums	Latvija	Siguldas nov., Sigulda	Ūdenskritumi	19,8 %	Mazs, ap 1,8 m augsts ūdenskritums pār smilšakmens klinti vietā, kur agrāk sabruka Pazemes ala.
90	Beites kraujas ūdenskritums	Latvija	Siguldas nov., Sigulda	Ūdenskritumi	13,0 %	Nelielu ūdenskritumu kaskāde pāri avotkaļķu iegulai. Divas galvenās kaskādes ir 0.8 un 1.1 m augstas.
91	Īģes avota ūdenskritums pie Ārgaļiem	Latvija	Limbažu nov., Staiceles pag.	Ūdenskritumi, Avoti	16,9 %	Avota veidots, ap 1,5 m augsts ūdenskritums pār smilšakmens klinti Īģes kreisajā krastā.
92	Septiņavotu Lielais ūdenskritums	Latvija	Cēsu nov., Priekuļu pag.	Ūdenskritumi, Staburagi	34,0 %	Ūdenskritumu kaskāde pāri bijušā šūnakmens karjera malai. Ūdenskrituma augstums ir ap 7,5 metri un platums sasniedz 9 metrus.
93	Septiņavotu Apakšējais ūdenskritums	Latvija	Cēsu nov., Priekuļu pag.	Ūdenskritumi, Staburagi	21,5 %	Izteiksmīgs ūdenskritums pāri šūnakmens atsegumam. Ūdenskrituma augstums ir ap 0,8-1,2 metri un platums 2,2-4,7 m.
94	Septiņavotu Augšējais ūdenskritums	Latvija	Cēsu nov., Priekuļu pag.	Krāces, Staburagi	19,1 %	Ap 0,8 metrus augsta krāce-ūdenskritums pāri šūnakmens atsegumam. Krācei ir divas ap 0,5 un 0,3 m augstas pakāpes.
95	Septiņavotu Augstais ūdenskritums	Latvija	Cēsu nov., Priekuļu pag.	Ūdenskritumi, Staburagi	20,3 %	Ap 5 metrus augsts augsts ūdenskritums, kas krīt vertikāli pāri šūnakmens kraujas malai. Veidojas tikai tad, kad ir daudz ūdens.
96	Septiņavotu Malējais kritums	Latvija	Cēsu nov., Priekuļu pag.	Krāces, Staburagi	16,0 %	Avota ūdens veidota šūnakmens pakāpe – neliels, ap 0,8 m augsts un 3 m plats ūdenskritumiņš – krācīte.
97	Sateseles gravas ūdenskritums	Latvija	Siguldas nov., Sigulda	Ūdenskritumi	19,3 %	Apmēram 1,7 metrus augsts, vertikāli krītošs ūdenskritums Siguldā, Sateseles gravā.
98	Mazās Velnalas strauta ūdenskritums	Latvija	Siguldas nov., Sigulda	Ūdenskritumi	21,4 %	Ainavisks, 2,4 m augsts ūdenskritums. Ar ūdeni bagātākais no trim Piķenes kraujas ūdenskritumiem.
99	Vējupītes augšējais ūdenskritums	Latvija	Siguldas nov., Sigulda	Krāces	19,2 %	0,7 metrus augsta un 3-10 metrus plata kāple. Vējupīte šeit krīt pāri Amatas svītas lodīšu smilšakmenim.
100	Vējupītes apakšējais ūdenskritums	Latvija	Siguldas nov., Sigulda	Krāces	19,2 %	0,8 metrus augsta un 4-6 metrus plata kāple Vējupītē kādus 33 metrus lejpus augšējam ūdenskritumam.
101	Grīvnieku ūdenskritums Līgatnē	Latvija	Cēsu nov., Līgatne	Ūdenskritumi	24,5 %	Ūdenskritums, kas krīt pāri smilšakmens iezim. Trīs pakāpes, 0,4, 1,2 un 2 m augstas.
102	Kalnabeitu Staburags (Kalnabeitu ūdenskritums)	Latvija	Siguldas nov., Siguldas pag.	Staburagi, Krāces	30,6 %	Iespējams, krāšņākais staburags Latvijā, izveidojies uz dziļās Lorupes ielejas ziemeļu nogāzes. To izveidojis avota strauts, kas novadīts gar dzelzceļu.
103	Krievupes krācīte	Latvija	Siguldas nov., Allažu pag.	Krāces	8,4 %	0,2 metrus augstas kāplītes pāri dolomīta slāņiem Krievupes gultnē.
104	Vizlas lejteces krāces	Latvija	Smiltenes nov., Virešu pag.	Krāces	24,7 %	Sešu krāču virtene 800 metrus garā posmā, krāces krīt pāri nelielām dolomīta kāplēm. Augstākā krāce ir ap 1 m augsta.
105	Ežurgas ūdenskritums (krāce)	Latvija	Limbažu nov., Liepupes un Salacgrīvas pag.	Krāces	17,0 %	Ap 0,5 metrus augsta krācīte – smilšakmens virsma, pār kuru pludmalē ieplūst Ežurga. Agrāk šeit bija ap 1,5 m augsts ūdenskritums.
106	Pitragupes pirmais ūdenskritumiņš	Latvija	Talsu nov., Kolkas pag.	Krāces	7,1 %	Ap 0,3 metrus augsta un 4,4 m plata kāplīte – mazs ūdenskritumiņš pāri Narvas svītas smilšakmens slānim.
107	Pitragupes otrais ūdenskritumiņš	Latvija	Talsu nov., Kolkas pag.	Krāces	22,3 %	Skaista, neliela kāplīte Pitragupē. Tā ir 0,3 metrus augsta un 3,5 m plata, taču īpaši ainaviska, pateicoties apkārtējai ainavai.
108	Amatas krāces pie Kalna Smīdēm	Latvija	Cēsu nov., Drabešu pag.	Krāces	19,6 %	Trīs sliekšņu-krāču grupa ap 250 metrus garā Amatas posmā, krāces izveidojušās Pļaviņu svītas dolomītos.
109	Dzilnas ieža pirmais ūdenskritums	Latvija	Cēsu nov., Drabešu pag.	Ūdenskritumi	15,2 %	Sezonāls ūdenskritums Dzilnas ieža vidusdaļā, augstāk virs Amatas. Augstums – ap 2,3 m.
110	Dzilnas ieža otrais ūdenskritums	Latvija	Cēsu nov., Drabešu pag.	Ūdenskritumi	14,2 %	Sezonāls ūdenskritums Dzilnas ieža vidusdaļā, augstāk virs Amatas. Augstums – ap 2,2 m.
111	Līņu klinšu augšējais ūdenskritums	Latvija	Cēsu nov., Raiskuma pag.	Ūdenskritumi	16,9 %	3,8 metrus augsts, sezonāls ūdenskritums Līņu klinšu vidusdaļā. Ūdens krīt pāri Gaujas svītas smilšakmenim gandrīz tieši Gaujā.
112	Līņu klinšu apakšējais ūdenskritums	Latvija	Cēsu nov., Raiskuma pag.	Ūdenskritumi	16,9 %	3,8 metrus augsts, sezonāls ūdenskritums Līņu klinšu lejasdaļā. Ūdens krīt pāri Gaujas svītas smilšakmenim gandrīz tieši Gaujā.
113	Ķempju Staburags	Latvija	Cēsu nov., Līgatnes pag.	Staburagi	19,6 %	Avota veidotas kaļķiežu nogulas ap 35-40 metrus augstajā Līgatnes labā krasta nogāzē. Avots turpina veidot kaļķiežus, vietām veidojot terases.
114	Raunas Staburags	Latvija	Smiltenes nov., Raunas pag.	Staburagi, Ūdenskritumi	33,2 %	Populārākais staburags Latvijā, līdz 3,7 metrus augsts un 17 metrus plats avotkaļķu veidojums Raunas krastā.
115	Valastes ūdenskritums	Igaunija	Austrumviru apr., Toilas pag.	Ūdenskritumi	42,1 %	Augstākais ūdenskritums Baltijas valstīs. Parasti tas ir 26-28 m augsts, taču var sasniegt 30 metru augstumu.
116	Brāžu krāces	Latvija	Madonas nov., Ērgļu pag.	Krāces	30,2 %	Iespējams, iespaidīgākās krāces Latvijā. Ap 4 km garā posmā Ogre krīt aptuveni 20 metrus pāri akmeņu krāču virknei.
117	Akmeņupītes krāces (Velna dzirnavas)	Latvija	Madonas nov., Ērgļu pag.	Krāces	27,0 %	Ap 80 metrus garas un ap 12 metrus augstas krāces pāri laukakmeņu krāvumam.
118	Nāružas Velna grāvis	Latvija	Madonas nov., Ērgļu pag. un Ogres nov., Mazozolu pag.	Krāces	26,3 %	Kādus 60 metrus garas krāces pāri laukakmeņu krāvumam. Upe šeit krīt par 4-5 metriem.
119	Lielais Vilsas ūdenskritums	Lietuva	Viļņas apr., Traķu raj.	Ūdenskritumi	24,5 %	Uz Vilsas upītes atrodas vienīgie dabiskie Lietuvas ūdenskritumi. Pirmais – lielākais no tiem – ir ap 1,5 m augsts un 3 m plats.
120	Apakšējais Vilsas ūdenskritums	Lietuva	Viļņas apr., Traķu raj.	Ūdenskritumi	25,5 %	Otrais ūdenskritums uz Vilsas upes, ap 1,1 m augsts un ap 4,5 m plats. Veidojies uz avotkaļķiem.
121	Kārļu gravas ūdenskritumiņš	Latvija	Cēsu nov., Drabešu pag.	Ūdenskritumi	12,7 %	Mazs, 0,6 m augsts ūdenskritums, kas krīt pāri dolomīta plātnei.
122	Lielās Kautraka gravas ūdenskritums	Latvija	Siguldas nov., Siguldas pag.	Ūdenskritumi	23,4 %	Izteiksmīgs, 2,3 m augsts ūdenskritums, kas krīt pāri klints pārkarei. Lielās Kautraka gravas sākums.
123	Mazās Kautraka gravas ūdenskritums	Latvija	Siguldas nov., Siguldas pag.	Ūdenskritumi	24,7 %	Izteiksmīgs, 4,5 m augsts ūdenskritums ar vienu pakāpi, plūst daļu no gada. Mazās Kautraka gravas sākums.
124	Mazās Kautraka gravas Augstais ūdenskritums	Latvija	Siguldas nov., Siguldas pag.	Ūdenskritumi	28,7 %	Iespējams, augstākais ūdenskritums Latvijā. Šim sezonālajam ūdenskritumam ir divas pakāpes, katra no tām ir ap 6 metrus augsta.
125	Lielās Kautraka gravas Avota ūdenskritums	Latvija	Siguldas nov., Siguldas pag.	Ūdenskritumi	13,4 %	Ap 3,5-4 metrus augsts ūdenskritums, kas izplūst kā avots no alas. Plūst tikai dažas nedēļas gadā.
126	Lielās Kautraka gravas Kaskādu ūdenskritums	Latvija	Siguldas nov., Siguldas pag.	Ūdenskritumi	12,5 %	Ūdenskritums, kura augstums pirms dažiem gadu desmitiem bija ap 5,5 m, tam bija trīs kaskādes. Tagad pārveidojies un nav vairs tik izteikts.
127	Rītupītes ūdenskritums	Latvija	Siguldas nov., Krimuldas pag.	Ūdenskritumi	18,6 %	5,3 m augsts ūdenskritums ar divām pakāpēm, krīt pāri Buļu ieža smilšakmenim tieši Braslas upē.
128	Harku ūdenskritums	Igaunija	Harju apr., Harku pag.	Ūdenskritumi	19,3 %	Ap 1,5 m augsts ūdenskritums Tallinas pievārtē. Kādus 5 m plato ūdenskritumu uz pusēm pārdala sala.
129	Joaveski ūdenskritumi	Igaunija	Harju apr., Kūsalu pag.	Ūdenskritumi	32,7 %	Ainavisks ūdenskritums. Sešu ūdenskrituma kāpļu virkne 162 metrus garā posmā, kopējais augstums sasniedz gandrīz 6 metrus.
130	Nemmeveski ūdenskritums	Igaunija	Harju apr., Kūsalu pag.	Ūdenskritumi	28,2 %	Skaists 1,2 m augsts un 16-17 m plats ūdenskritums ar vienu pakāpi.
131	Vasaristi ūdenskritums	Igaunija	Harju apr., Kūsalu pag.	Ūdenskritumi	27,2 %	Ap 3,8 metrus augsts ūdenskritums ar trim galvenajām pakāpēm, ūdens krīt pāri daudziem smalkākiem slānīšiem. Izveidojies uz ordovika kaļķakmens.
132	Vahikila ūdenskritums	Igaunija	Harju apr., Harku pag.	Ūdenskritumi	24,7 %	Skaists, 25-27 m plats ūdenskritums. Augstākā pakāpe ir 1,5 m augsta, taču 16,5 m garā posmā pakāpju kopējais augstums ir ap 2,4 m.
133	Vaidavas Grūbe	Latvija	Smiltenes nov., Apes pag.	Ūdenskritumi, Dzirnavas	18,9 %	Dzirnavu jeb HES aizsprosts, kas 19. gs. vidū uzcelts virs dabiska ūdenskrituma, kurš bija 2,8 m augsts.
134	Saleveres Silmaallikas avots un ūdenskritums	Igaunija	Pērnavas apr., Lēnerannas pag.	Avoti, Ūdenskritumi, Kulta vietas	23,8 %	Avots Salumegi kaļķakmens klints pakājē, veido ap 2 metrus augstu ūdenskritumu. Avota ūdenim agrāk piedēvēja ārstnieciskas spējas.
135	Langevojas ūdenskritums	Igaunija	Austrumviru apr., Sillamē	Avoti, Ūdenskritumi, Kulta vietas	23,1 %	Apmēram 5 metrus augsts ūdenskritums pie Sillamē pilsētas, izveidojies uz ordovika kaļķakmens slāņiem.
136	Kivisilla ūdenskritums (Sakas ūdenskritums)	Igaunija	Austrumviru apr., Toilas pag.	Ūdenskritumi	29,5 %	Ainavisks 22,8 m augsts ūdenskritums uz 19. gadsimta meliorācijas grāvja. Iespējams, otrs augstākais ūdenskritums Baltijas valstīs.
137	Narvas ūdenskritumi	Igaunija	Austrumviru apr., Narva un Krievija, Ļeņingradas apgabala Ivangoroda	Ūdenskritumi	35,5 %	Ar Krenholmas salu pārdalīts ūdenskritums Narvas upē. Austrumu puses ūdenskritums ir 110 m plats, rietumu puses – ap 60 m plats, augstums – ap 6,5 m.
138	Aluojas ūdenskritumi	Igaunija	Austrumviru apr., Toilas pag.	Ūdenskritumi	30,0 %	Krāšņa piecu ūdenskritumu kaskāde, kopējais augstums – 6-7,5 metri. Visdrīzāk, izveidojušies pēc upes gultnes pārvirzīšanas.
139	Piķenes kraujas trešais ūdenskritums	Latvija	Siguldas nov., Sigulda	Ūdenskritumi	13,7 %	Apmēram 4-5 metrus augsts, vertikāli krītošs ūdenskritums netālu no Lielās Velnalas. Maz ūdens. Līdzās ūdenskritumam klintī acij līdzīga niša.
140	Piķenes kraujas Augstais ūdenskritums	Latvija	Siguldas nov., Sigulda	Ūdenskritumi	14,0 %	5,5 metrus augsts ūdenskritums pāri smilšakmens klintij. Maz ūdens.
141	Līču klinšu ūdenskritums	Latvija	Cēsu nov., Liepas pag.	Ūdenskritumi	13,2 %	Sezonāls ūdenskritums, kas vairākās kaskādēs notek pāri smilšakmens klintij. Kopējais augstums – 4,7 m.
142	Žagatu klints	Latvija	Smiltenes nov., Virešu pag.	Klintis	23,4 %	Līdz 7 metrus augsts un ap 70 metrus garš dolomītu atsegums Gaujas krastā. Atsegts dabas spēku pārvietots milzu klintsbluķis.
143	Kallastes smilšakmens atsegumi	Igaunija	Tartu apr., Pepsiēres pag.	Klintis	24,7 %	Sārta smilšakmens klintis Peipusa ezera krastā. Atsegumu garums ir ap 930 metri, augstums līdz 9 metri.
144	Gobdziņu ala	Latvija	Kuldīgas nov., Skrundas pag.	Alas	22,3 %	Apmēram 26 metrus gara ala Gobdziņu klints pakājē, izveidojusies cementētā smilšakmenī. No alas izplūst avots.
145	Barstīču akmens (Poķes akmens)	Lietuva	Klaipēdas apr., Skodas raj.	Akmeņi, Nostāstu vietas	27,6 %	Lielākais akmens Lietuvā, augstums – 3,6 m, garums 13,25 m un platums – 7,5 m. Agrāk bija redzama tikai neliela daļa, atrakts 1957. gadā un pēc tam.
146	Ehalkivi akmens	Igaunija	Rietumviru apr., Viru-Nigulas pag.	Akmeņi	42,5 %	Lielākais apskatāmais laukakmens Igaunijā un Baltijā. Granīta milzis atgādina milzu oli, augstums – 7,6 m, tas atrodas jūrā pie krasta.
147	Līgatnes Paparžu grava	Latvija	Cēsu nov., Līgatnes pag.	Kanjoni un aizas	23,1 %	Smilšakmens klinšu kanjons, kurā aug krāšņas, lielas papardes. Kanjons ir ap 50-70 metrus garš.
148	Kalnasmīdu avoti	Latvija	Cēsu nov., Drabešu pag.	Avoti	19,7 %	Avotu grupa, viens no spēcīgākajiem avotiem Latvijā. Ik sekundi izplūst ap 75 litri ūdens, kas drīz vien kā strauts ietek Amatā.
149	Ausjutišķu konglomerāts	Lietuva	Viļņas apr., Elektrēnu raj.	Klintis, Akmeņi	25,4 %	Divi lieli dabiska betona – konglomerāta bluķi Neres stāvajā krastā.
150	Sleņģu ūdenskritums	Latvija	Siguldas nov., Siguldas pag.	Ūdenskritumi	22,2 %	2,2-2,4 m augsts ūdenskritums kas krīt pāri baltai smilšakmens klintij.
151	Karves ala (Govs ala)	Lietuva	Panevēžas apr., Biržu raj.	Kritenes, Alas	29,6 %	12,6 metrus dziļa karsta kritene, kuras dziļākajā vietā ir ieeja 46 metrus garā alā. Viens no izcilākajiem ģeoloģiskajiem pieminekļiem Lietuvā.
152	Līgoņu ala	Latvija	Cēsu nov., Līgatnes pag.	Alas	24,2 %	16,7 m gara ala Tītmaņu iezī, Gaujas svītas smilšakmenī.
153	Ātrais kalns	Latvija	Kuldīgas nov., Nīkrāces pag.	Klintis	30,0 %	Skaista, ap 300 metrus gara klints Ventas krastā, atseguma augstums sasniedz 7,1 m. Atsedzas Šķerveļa svītas cementētais smilšakmens un dolomīts.
154	Jušulejas dižakmens	Latvija	Talsu nov., Dundagas pag.	Akmeņi	26,9 %	Viens no lielākajiem Latvijas akmeņiem, atrodas netālu no Šlīteres Zilo kalnu pakājes. Granīta bluķa tilpums ir ap 60 kubikmetri.
155	Ilumetsas meteorītu krāteri	Igaunija	Veru apr., Veru pag.	Meteorītu krāteri, Nostāstu vietas	30,2 %	Piecu krāteru grupa, divi ir pierādīti meteorītu krāteri. Lielākais – 12,5 m dziļš. Radušies pirms apmēram 7000 gadu.
156	Kaļļu avoti	Latvija	Cēsu nov., Amatas pag.	Avoti	20,6 %	Avotu grupa, kura radās 1950to gadu sākumā, meliorācijas darbos. Spēcīgi dzelzsavoti, kuri izveidojuši mutuļojošu smilšu ezeriņu un nelielus ūdenskritumiņus avota strautā.
157	Jumpravas dolomīta atsegums	Latvija	Bauskas nov., Mežotnes pag.	Klintis	32,2 %	Ap 700 m garš un līdz 5 m augsts dolomīta klinšu atsegums Lielupes labajā krastā, lielākā klints Zemgalē.
158	Bezdibeņa avota ala	Latvija	Cēsu nov., Liepas pag.	Alas, Avoti	26,1 %	Ap 5 metrus gara ala, kuras grīdu veido avotiņa ezers. Agrāk avots bija vismaz 4 metrus dziļš.
159	Rohunēmes akmens	Igaunija	Harju apr., Vīmsi pag.	Akmeņi	32,8 %	Piektais vai sestais lielākais akmens Igaunijā. Akmens augstums – 6,6 metri, tilpums – ap 397 kubikmetri. Ainavisks un ļoti iespaidīgs.
160	Kalamecu grava	Latvija	Smiltenes nov., Gaujienas pag.	Kanjoni un aizas	28,3 %	Ap 230 metrus garš dolomīta klinšu kanjons, līdz 10-12 metrus dziļš. Kalamecu upītē nelieli ūdenskritumi.
161	Dolesmuižas atsegums	Latvija	Salaspils nov., Salaspils pag.	Klintis	22,1 %	Ap 40 metrus garš Daugavas svītas dolomītu atsegums, viens no Rīgai tuvākajiem klinšu atsegumiem.
162	Kuiķules skolas ūdenskritums	Latvija	Limbažu nov., Salacgrīvas pag.	Ūdenskritumi	22,5 %	2 m augsts ūdenskritums kas krīt pāri Burtnieku svītas smilšakmenim tieši Svētupē. Ūdens plūst diezgan reti.
163	Bezdelīgu klinšu ūdenskritums	Latvija	Valmieras nov., Skaņkalnes pag.	Ūdenskritumi	18,8 %	Sezonāls, 2,6 m augsts ūdenskritums Bezdelīgu klintīs, krīt vertikāli pāri Burtnieku svītas smilšakmenim.
164	Velnapils ala (Velniapilio olą)	Lietuva	Panevēžas apr., Biržu raj.	Alas, Nostāstu vietas	22,3 %	Ap 4,3 m gara ala, platums ir tikai 1 m. Izveidojusies Tatulas svītas merģeļos un ģipšos Mēmeles krastā.
165	Leišu ūdenskritums (ūdenskritums pie bijušajām Leišu mājām)	Latvija	Limbažu nov., Staiceles pag.	Ūdenskritumi	22,4 %	Sezonāls ūdenskritums ar 2 pakāpēm, kopējais augstums ap 1,6 metri. Atsegti koši, krāsaini ieži.
166	Krāčavots Laņģu klintīs	Latvija	Cēsu nov., Liepas pag.	Avoti, Kanjoni un aizas, Alas (bijusī)	28,5 %	Viens no spēcīgākajiem avotiem Latvijā. Agrāk tas izplūda no alas, taču, kopš alas griesti iebruka, tagad Krāčavots plūst pa šauru smilšakmens iežu aizu.
167	Lielā Taevaskoda	Igaunija	Pelvas apr., Pelvas pag.	Klintis, Nostāstu vietas	43,9 %	Viens no skaistākajiem dabas pieminekļiem Igaunijā – līdz 20 metrus augsta smilšakmens klints siena. Sena kulta vieta.
168	Lielais Lauču akmens	Latvija	Limbažu nov., Skultes pag.	Akmeņi	33,1 %	Liels akmens pludmalē, 2,15 m augsts, tilpums – 24 kubikmetri. 1853. gada pavasarī akmeni no jūras izstūma ledus.
169	Ziedleju klintis	Latvija	Siguldas nov., Inčukalna pag.	Klintis	27,5 %	Gaujas svītas smilšakmens atsegumu virkne apmēram 860 metru garumā. Klints sienas ir līdz 10 metrus augstas.
170	Truikinu avots (Šmita avots)	Lietuva	Klaipēdas apr., Skodas raj.	Avoti, Nostāstu vietas	22,1 %	Spēcīgs kāpjošais avots, kas izveidojis ezeriņu ar mutuļojošām smiltīm, debits – 11,81 litri sekundē.
171	Struņķu kaskāde	Latvija	Cēsu nov., Līgatnes pag.	Ūdenskritumi	13,0 %	Mainīgs ūdenskritums dziļā gravā, 2025. gadā bija divas galvenās kaskādes – 1,1 un ap 1,2 m augstas.
172	Meriones avots un klints	Igaunija	Pelvas apr., Kanepi pag.	Klintis, Avoti, Nostāstu vietas	23,7 %	Spēcīgs avots, kas izplūst no plaisas smilšakmens klintī, nostāstu vieta.
173	Anfabrikas klintis	Latvija	Cēsu nov., Līgatne	Klintis	35,8 %	Līdz 17 metrus augstas Gaujas svītas smilšakmens klintis Līgatnes centrā. Klintīs ir iekalti ap 20 pagrabi.
174	Bornsmindes dolomīta atsegums	Latvija	Bauskas nov., Rundāles pag.	Klintis	24,0 %	Ap 360 m garš un līdz 4-5 m augsts dolomīta klinšu atsegums Lielupes kreisajā krastā.
175	Gobdziņu klintis	Latvija	Kuldīgas nov., Skrundas pag.	Klintis	32,6 %	Ap 400 m garš un līdz 11 m augsts cementēta smilšakmens un dolomīta klinšu atsegums Ventas labajā krastā.
176	Žākļu dižakmens (Vizlas Lielais akmens)	Latvija	Smiltenes nov., Virešu pag.	Akmeņi	28,3 %	Liels laukakmens Vizlas upes labajā krastā, 3,4 m augsts.
177	Dolomītu krauja	Latvija	Cēsu nov., Drabešu pag.	Klintis	30,9 %	Ap 500 metrus garš un līdz 4-5 metrus augsts Pļaviņu svītas dolomītu atsegums Amatas krasta kraujas augšmalā.
178	Tītmaņu iezis	Latvija	Cēsu nov., Līgatnes pag.	Klintis	33,7 %	Kopumā līdz 23 metrus augsts smilšakmens atsegums Gaujas vecupes krastā, kopējais atsegumu garums ap 520 metri. Vismaz 7 lielākas alas un nišas.
179	Līču klintis	Latvija	Cēsu nov., Liepas pag.	Klintis	37,6 %	Vienas no Latvijā iespaidīgākajām klintīm, ap 530 metrus garas. Klinšu sienas augstums pārsniedz 20 metrus. Klintīs ir iespaidīga aiza, vairākas alas un nišas.
180	Ančiņu Velna akmens	Latvija	Ogres nov., Lauberes pag.	Kultūrvēsturiskie akmeņi, Akmeņi, Kulta vietas, Nostāstu vietas	24,5 %	Liels, līdz 1,9 metrus augsts laukakmens. Akmens virsmā ir iedobums, kurā uzkrājas ūdens. Kulta vieta, kur tiek ziedots līdz mūsdienām.
181	Spriņģu iezis	Latvija	Cēsu nov., Līgatnes pag.	Klintis	30,2 %	Ap 450 metrus garas un līdz 21 metru augstas klintis Gaujas kreisajā krastā. Ziemās veidojas vairāki izteiksmīgi leduskritumi.
182	Ērģeļu klinšu ūdenskritums	Latvija	Cēsu nov., Priekuļu pag.	Ūdenskritumi	18,8 %	7,2 metrus augsts, sezonāls ūdenskritums, krīt pāri klintīm tieši Gaujā. Ziemā veido leduskritumu.
183	Laņģu klintis	Latvija	Cēsu nov., Liepas pag.	Klintis	32,5 %	Ap 540 metrus garas klintis Gaujas senkrastā, kurās ir virkne neparastu dabas objektu, tajā skaitā Bezdibeņa avota ala, Krāčavots, Lielā Laņģu ala.
184	Siguldas Mazā Velnala	Latvija	Siguldas nov., Sigulda	Alas	27,6 %	10,2 metrus gara ala, agrāk bijusi 16,5 m gara. Pie ieejas slīpi novietota smilšakmens kolonna.
185	Kalējala (Kalēja ala)	Latvija	Cēsu nov., Raiskuma pag.	Alas	28,5 %	Ap 45 metrus gara ala ar samērā plašu eju, atrodas Strīķupes krastā un veidojusies Gaujas svītas smilšakmens iezī.
186	Puntuks (Puntuka akmens)	Lietuva	Utenas apr., Anīkšču raj.	Akmeņi, Kulta vietas, Nostāstu vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi	30,6 %	Populārākais dižakmens Lietuvā, augstums – 5,7 m, garums 7,54 m un platums – 7,34 m. Otrs lielākais Lietuvas akmens, arheoloģiskais un kultūras piemineklis.
187	Mežmuižas avoti (Kaļķugravas avoti)	Latvija	Siguldas nov., Allažu pag.	Avoti	30,5 %	Spēcīgu avotu grupa, kuri turpina izgulsnēt avotkaļķus. Ieplūst mākslīgi uzpludinātā dzirnavu ezerā ar dzidru, zilganzaļu ūdeni.
188	Runtiņa avots	Latvija	Siguldas nov., Krimuldas pag.	Avoti	14,1 %	Spēcīgs avots, kurš izplūst no Gaujas svītas smilšakmens tieši pie Runtiņupes Lielā akmens.
189	Runtiņupes Lielais akmens	Latvija	Siguldas nov., Krimuldas pag.	Akmeņi, Nostāstu vietas	23,1 %	Līdz 2,7 metrus augsts laukakmens netālu no Gaujas. Nostāstu vieta. Agrāk atradies tieši Gaujas krastā.
190	Saulstaru iezis	Latvija	Siguldas nov., Krimuldas pag.	Klintis	19,3 %	Neliela Gaujas svītas smilšakmens klints Runtiņupes kreisajā krastā. Klintī ir mākslīgi veidota 25 metrus gara ala.
191	Runtiņupes ala (Saulstaru ala)	Latvija	Siguldas nov., Krimuldas pag.	Alas, Ejas	22,1 %	Ap 23 metrus gara ala vai mākslīgi rakta eja irdenā Gaujas svītas smilšakmens iezī. Alā slēpušies vai nu sarkanie partizāni vai mežabrāļi.
192	Kubeseles ala	Latvija	Siguldas nov., Krimuldas pag.	Alas, Ejas, Nostāstu vietas	29,0 %	Ap 7,2 metrus gara un, visdrīzāk, mākslīgi pārveidota ala pie Kubeseles pilskalna un Krimuldas mācītājmuižas.
193	Kirkilu karsta ezeri	Lietuva	Panevēžas apr., Biržu raj.	Kritenes, Ezeri	31,1 %	Neparasts dabas piemineklis – daudzu karsta kriteņu veidota ezeru sistēma. Lielākais – Kirkilu ezers – ir vairāk, kā 1 km garš.
194	Padambju bedrīšakmens	Latvija	Dienvidkurzemes nov., Grobiņas pag.	Kultūrvēsturiskie akmeņi, Akmeņi	31,4 %	Viens no izcilākajiem bedrīšakmeņiem Latvijā – tajā iekaltas vismaz 223 bedrītes, kā arī liela, neizskaidrota zīme vai shēma.
195	Smardones avots	Lietuva	Panevēžas apr., Biržu raj.	Sēravoti	27,2 %	Atpazīstamākais sēravots Lietuvā, pie kura 1938. gadā uzcelta ārstniecības iestāde.
196	Līču aiza un ala	Latvija	Cēsu nov., Liepas pag.	Kanjoni un aizas, Alas	25,7 %	Izteiksmīga, šaura aiza smilšakmens iezī, sienas līdz 8 metrus augstas. Aizas galā 9 m gara ala.
197	Jaunā Kalējala	Latvija	Cēsu nov., Raiskuma pag.	Alas, Ejas	22,7 %	5,7 metrus gara ala vai, visdrīzāk, smilšakmenī mākslīgi veidota eja Strīķupes krastā pie Kalējalas.
198	Lūrmaņu avots un ūdenskritums	Latvija	Talsu nov., Lubes pag.	Avoti, Ūdenskritumi	21,1 %	Avots, kas izplūst no Burtnieku svītas atseguma, veidojot ap 3,1 m augstu ūdenskritumu.
199	Markuzu grava	Latvija	Smiltenes nov., Gaujienas pag.	Kanjoni un aizas	24,5 %	Ap 250 metrus garš dolomīta klinšu kanjons, līdz 13 metrus dziļš.
200	Slepkavakmens Slepkavkalvā	Latvija	Talsu nov., Vandzenes pag.	Akmeņi, Nostāstu vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi	29,0 %	Neparasts, zems akmens ar līdzenu 4,7 metrus garu virsmu, kura tikai nedaudz paceļas virs zemes. Nostāstu vieta.
201	Āžu stāvakmens	Latvija	Talsu nov., Dundagas pag.	Kultūrvēsturiskie akmeņi, Akmeņi, Megalīti	27,8 %	1,9 m augsts akmens, kurā iekaltas 5 bedrītes. Varbūtējs menhīrs – senatnē stāvus novietots akmens.
202	Avots pie Sakaiņu pilskalna (Naudas avotiņš)	Latvija	Ķekavas nov., Daugmales un Baldones pag.	Avoti, Nostāstu vietas	19,8 %	Salīdzinoši spēcīgs, ainavisks avotiņš pie Bērzenes upes, avota ūdens ir vāji mineralizēts.
203	Zibeņdambja Saules akmens	Latvija	Talsu nov., Rojas pag.	Kultūrvēsturiskie akmeņi, Akmeņi	23,2 %	Akmens ar mākslīgi nolīdzinātu virsmu, kurā iecirsts liels aplis un krusts, kas sadala apli četrās vienādās daļās. Šī iekaluma jēga un laiks, kad tas veikts, nav zināmi.
204	Rojas otrais Saules akmens	Latvija	Talsu nov., Rojas pag.	Kultūrvēsturiskie akmeņi, Akmeņi	19,9 %	Neliels akmens, kurā ir iekalta dziļa gredzenveida rieva.
205	Grīļu dižakmens	Latvija	Talsu nov., Rojas pag.	Akmeņi	23,1 %	Trešais lielākais jūrakmens Latvijā, 2,4 m augsts.
206	Lielā Laņģu ala	Latvija	Cēsu nov., Liepas pag.	Alas, Avoti	29,2 %	Liela ala, kuras garums sasniedz 72 metrus. No alas izplūst spēcīgs avots.
207	Nablānīškalva	Latvija	Talsu nov., Rojas pag.	Ledāja veidojumi	18,9 %	Izteiksmīgs, līdz 2.5 m augsts akmeņu krāvums priežu mežā, viena no Kaltenes akmeņu kalvām.
208	Kārdūžkalva	Latvija	Talsu nov., Rojas pag.	Ledāja veidojumi	23,8 %	Izteiksmīga kalva – dabisks akmeņu krāvums. Visatpazīstamākā Kaltenes kalva, jo tajā ir iekārtota dabas taka.
209	Velna kalva	Latvija	Talsu nov., Rojas pag.	Ledāja veidojumi, Nostāstu vietas	24,8 %	Akmeņu krāvums – sens Baltijas ledus ezera krasta veidojums. Agrāk bija lielāks, liela daļa akmeņu ir aizvesti.
210	Ērģeļu klintis	Latvija	Cēsu nov., Priekuļu pag.	Klintis	37,4 %	Vienas no atpazīstamākajām klintīm Latvijā. Līdz 22 m augstas un 730 m garas Gaujas smilšakmens klintis, atsedzas arī tieši Gaujas krastā.
211	Ramātu klintis	Latvija	Cēsu nov., Priekuļu pag.	Klintis	32,3 %	Iespaidīgas, ap 17-20 metrus augstas un ap 450 m garas klintis, atrodas pie Gaujas vecupes. Klintīs ir vairākas alas.
212	Kapsēdes Rudais akmens	Latvija	Dienvidkurzemes nov., Medzes pag.	Akmeņi, Megalīti, Kultūrvēsturiskie akmeņi	26,4 %	Dižakmens ar 11 m3 tilpumu un kultūrvēsturiski nozīmīgs akmens. Akmens virsmā aizvēsturiskos laikos ir iekaltas vismaz 7 bedrītes.
213	Vecandrijāņu klintis	Latvija	Cēsu nov., Līgatnes pag.	Klintis	30,4 %	Līdz 20 metrus augstas un kopumā ap 500 metrus garas smilšakmens klintis Gaujas senlejas labajā krastā. Klintīs ir liela niša.
214	Mērsraga Velna akmens	Latvija	Talsu nov., Mēŗsraga pag.	Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Nostāstu vietas	20,9 %	Samērā liels akmens, kura augstums ir ap 2 m, tajā skaitā ap 1,5 metri – virs jūras līmeņa. Nostāstu vieta.
215	Vidagas atsegumi	Latvija	Smiltenes nov., Virešu pag.	Klintis	25,2 %	Līdz 5 metrus augsti Daugavas svītas dolomītu atsegumi Gaujas kreisajā krastā. Vienas no pirmajām klintīm Gaujas krastos.
216	Vadakstes valdnieks	Latvija	Saldus nov., Ezeres pag.	Akmeņi, Pieminekļi, Kultūrvēsturiskie akmeņi	25,0 %	Liels, 4,2 m augsts akmens, kurš uzstādīts 19. gadsimta vidū kā piemiņa Ezeres parka izveidei.
217	Vecmelderu avoti	Latvija	Jēkabpils nov., Aknīstes pag.	Avoti	26,2 %	Avotu grupa, kura veido dzirnavezeru. Sevišķi iespaidīgs ir lielākais avots, no kura ik sekundi izplūst 23 litri ūdens.
218	Zvanu klintis	Latvija	Cēsu nov., Cēsis	Klintis	18,5 %	Nelieli Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi ap 100 m garumā. Iespējams, nosaukumu ieguvuši no zvanu attēlojumiem klintīs.
219	Cērpenes dižakmens	Latvija	Saldus nov., Nīgrandes pag.	Akmeņi	22,6 %	Milzu akmens kuram redzama tikai augšdaļa – šī virsma ir 7,1 m gara un 4 m plata.
220	Žagares oss	Lietuva	Šauļu apr., Jonišķu raj.	Ledāja veidojumi	31,4 %	Kādreizējā Baltijas garākā osa atlikusī centrālā daļa, kura paceļas līdz 20 metrus augstu pāri apkaimei.
221	Sateseles kanjons	Latvija	Siguldas nov., Sigulda	Kanjoni un aizas	31,4 %	Ap 300 metrus garš kanjons, kurā vairākos posmos abos krastos atsedzas smilšakmens klintis.
222	Elekšu bedrīšakmens	Latvija	Dienvidkurzemes nov., Priekules pag.	Kultūrvēsturiskie akmeņi, Akmeņi	31,2 %	Viens no izcilākajiem bedrīšakmeņiem Latvijā – šeit aizvēsturiskos laikos ir iekaltas 263 bedrītes.
223	Lapsiņu akmens	Latvija	Talsu nov., Rojas pag.	Akmeņi	20,5 %	Ainavisks dižakmens Kaltenes pludmalē. Akmens tilpums – 11 kubikmetri.
224	Kalnavēnu avots	Latvija	Siguldas nov., Mālpils pag.	Sēravoti	24,6 %	Spēcīgs avots, no kura ik sekundi izplūst ap 50-100 litru ūdens. Ūdens satur nedaudz sērūdeņraža.
225	Stupeļu pilskalna akmens	Latvija	Jēkabpils nov., Rites pag.	Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi	26,4 %	Dižakmens un kultakmens Stupeļu pilskalna rietumu pakājē. Akmens tilpums ir ap 35-40 kubikmetri, garums – 6,8 metri.
226	Patiltes ala	Latvija	Siguldas nov., Inčukalna pag.	Alas	19,5 %	18,3 metrus gara ala Gaujas svītas smilšakmeņos. Ala atrodas Rāmkalnu atpūtas parkā.
227	Odziņu bedrīšakmens	Latvija	Dienvidkurzemes nov., Medzes pag.	Kultūrvēsturiskie akmeņi, Akmeņi	26,2 %	Dižakmens un kultūrvēsturiskais akmens, kurā aizvēsturiskos laikos iekaltas bedrītes. 16 kubikmetrus lielais akmens ir pārvietots uz tagadējo vietu 2013. gadā.
228	Rojas dižakmens	Latvija	Talsu nov., Rojas pag.	Akmeņi	22,8 %	Dižakmens jūras krastā, tilpums 17,5 kubikmetri. Atsedzies, jūrai izskalojot krastu pēc Rojas molu izbūves.
229	Ūdenskritumiņš Braslavas pietekā	Latvija	Valmieras nov., Kauguru pag.	Krāces	9,0 %	Neliels, 0,7 metrus augsts un 0,9 m plats ūdenskritumiņš, kas krīt pāri Sietiņu svītas smilšakmens slāņiem.
230	Amerikas avoti	Latvija	Cēsu nov., Raiskuma pag.	Avoti, Alas, Krāces	27,4 %	Krāšņu avotu grupa, kas izplūst no pašu veidotām alām smilšakmens iezī. Piekļūt ir sarežģīti.
231	Lojas Andreja klints	Latvija	Siguldas nov., Krimuldas pag.	Klintis	27,9 %	Skaists, apmēram 8-10 metrus augsts un 50 metrus garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums Lojas kreisajā krastā. Atseguma vidusdaļā Lojas plaisala.
232	Muižarāju klinšu ūdenskritums	Latvija	Kuldīgas nov., Rumbas pag.	Ūdenskritumi	21,4 %	Neliels, izteiksmīgs, 1,7 m augsts ūdenskritums, kas krīt pāri Gaujas svītas smilšakmenim. Ūdens plūst visu gadu.
233	Šķeperu strauta augšējais ūdenskritums	Latvija	Talsu nov., Abavas pag.	Ūdenskritumi	10,7 %	1,7 m augsts ūdenskritums, kas krīt pāri dolomīta vai dolomītmerģeļa slāņiem. Ūdenskritumu klāj krūmu saknes un aļģes.
234	Šķeperu strauta apakšējie ūdenskritumi	Latvija	Talsu nov., Abavas pag.	Ūdenskritumi	20,7 %	0,6 m un 0,85 m augstas ūdenskrituma kāples ap 15-20 metrus viena no otras. Ūdens krīt pāri dolomīta vai dolomītmerģeļa slāņiem.
235	Lojas plaisala	Latvija	Siguldas nov., Krimuldas pag.	Alas	20,7 %	5,7 metrus dziļa ala Andreja klints vidusdaļā. Tā būtībā ir gandrīz vertikāla plaisa.
236	Muižarāju klinšu otrais ūdenskritums	Latvija	Kuldīgas nov., Rumbas pag.	Ūdenskritumi	16,9 %	Sezonāls ūdenskritums Muižarāju klinšu lejasdaļā, Abavas sāngravā. Divas pakāpes smilšakmens iezī, kopējais augstums ir ap 1,5 m.
237	Elkuzemes Zaļā Acs	Latvija	Dienvidkurzemes nov., Vaiņodes pag.	Avoti	24,3 %	Meliorācijas darbu laikā tapis kāpjošs avots, kurš ir izveidojis dīķīti ar dzidru ūdeni.
238	Dukuļu avoti	Latvija	Valmieras nov., Kocēnu pag.	Avoti	23,1 %	Avots ar vairākām iztekām, izplūst no Sietiņu svītas smilšakmens, ap 3 – 5 litri ūdens sekundē. Vienā no avotu iztekām ir izveidojusies neliela aliņa.
239	Galmicu klintis	Latvija	Kuldīgas nov., Rumbas pag.	Klintis	28,1 %	Kopumā ap 20 metrus augstas smilšakmens klintis, kuras atsedzas apmēram 580 metrus garā posmā. Lielākās klintis Abavas krastos.
240	Elkuzemes Zilā Acs	Latvija	Dienvidkurzemes nov., Vaiņodes pag.	Avoti	31,2 %	Izcili skaists, kāpjošs avots, kura ūdens agrāk tika izmantots dziedniecībā. Avots ir vismaz 3,5 metrus dziļš, tas izskatās pēc zilpelēkas acs.
241	Jaunzemju Velna nags	Latvija	Aizkraukles nov., Zalves pag.	Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi	18,7 %	Liels, ap 3,7 metrus garš akmens, kas atrodas Susējas līkumā. Nostāstu vieta.
242	Skaņaiskalns	Latvija	Valmieras nov., Skaņkalnes pag.	Klintis	47,7 %	Viens no atpazīstamākajiem dabas pieminekļiem Latvijā. Līdz 12 m augsta un 90 m gara, lēzeni izliekta klints, kura rada izteiksmīgu atbalss efektu.
243	Skaņākalna Sausā ala	Latvija	Valmieras nov., Skaņkalnes pag.	Alas	18,1 %	5 metrus dziļa ala Skaņākalna klints ziemeļu daļā. Ala ir sausa, tās grīdu klāj smiltis.
244	Skaņākalna Avota ala	Latvija	Valmieras nov., Skaņkalnes pag.	Alas	22,8 %	Apmēram 16 metrus dziļa ala Skaņākalna klints dienvidu daļā. No alas izplūst spēcīgs avots, kurš turpina to veidot.
245	Kapsēdes dižakmens	Latvija	Dienvidkurzemes nov., Medzes pag.	Akmeņi	27,2 %	Viens no lielākajiem Latvijas akmeņiem, 4,2 metrus augsts. Sašķelts, trīs tagad redzamo daļu tilpums kopā – 60 m3.
246	Diždobeļu avots	Latvija	Dienvidkurzemes nov., Bārtas pag.	Avoti	17,0 %	Viens no populārākajiem avotiem Liepājas apkārtnē. Labiekārtots, ar grodiem, atrodas privātā teritorijā.
247	Pitragupes krastu atsegumi	Latvija	Talsu nov., Kolkas pag.	Klintis, Ģeogrāfiskie rekordi	25,0 %	Senākie atsegtie ieži Latvijā, kas pieder devona perioda Narvas svītai. Atsegumi ir abos Pitragupes krastos un gultnē ap 1 km garā posmā.
248	Muižarāju klintis	Latvija	Kuldīgas nov., Rumbas pag.	Klintis	29,2 %	Pēdējās lielās klintis Abavas krastos. Te ap 790 m garā posmā atsedzas smilšakmens. Seni uzraksti un ūdenskritumi.
249	Cālīšu jūrakmens (Ķirķraga dižakmens)	Latvija	Talsu nov., Rojas pag.	Akmeņi	18,3 %	Viens no Latvijas jūrakmeņiem – jūrā esošiem dižakmeņiem. Akmens tilpums – 11 kubikmetri, augstums – 1,8 m.
250	Bērzu bļodakmens	Latvija	Dienvidkurzemes nov., Priekules pag.	Kultūrvēsturiskie akmeņi, Akmeņi	22,3 %	Bļodakmens, kurā agrākos laikos uzsākta dobuma iekalšana – saglabājies gredzena veida iekalums.
251	Zīļu ala	Latvija	Cēsu nov., Raiskuma pag.	Alas	22,8 %	Ap 36 metrus gara ala Gaujas pamatkrasta smilšakmens klintī.
252	Zīļu avotala	Latvija	Cēsu nov., Raiskuma pag.	Alas, Avoti	22,4 %	Ainaviska, ap 8 metrus gara ala nelielā smilšakmens atsegumā. No alas izplūst spēcīgs avots.
253	Līču Lejasala (Līču Apakšala)	Latvija	Cēsu nov., Liepas pag.	Alas, Avoti	21,1 %	Ala ar šauru ieeju. No tās izplūst spēcīgs dzelzsavots, pie alas ieejas no iekšpuses ir dzirdama krītoša ūdens skaņa.
254	Līču Augšala	Latvija	Cēsu nov., Liepas pag.	Alas	19,3 %	Ap 7 metrus gara, sausa ala, atrodas Līču klinšu augšējā daļā.
255	Laņģu niša	Latvija	Cēsu nov., Liepas pag.	Alas	25,8 %	Iespaidīga niša Laņģu klinšu krāšņākajā daļā. Niša ir ap 6 m dziļa un 10 m plata.
256	Līču niša	Latvija	Cēsu nov., Liepas pag.	Alas	21,4 %	Izteiksmīga, ap 3 metrus plata niša Līču klinšu ziemeļu daļā – vieta, kur uz brīdi apsēsties, izbaudot krāšņo ainavu.
257	Līču aizas Gaisa ala	Latvija	Cēsu nov., Liepas pag.	Alas	18,5 %	Sešus metrus gara, plaša ala ar 3 ieejām, atrodas virs Līču aizas.
258	Vidējā Laņģu ala un avots	Latvija	Cēsu nov., Liepas pag.	Alas, Avoti	20,1 %	Ap 25 metrus gara ala, no kuras izplūst spēcīgs avots. Ļoti šaura ieejas daļa.
259	Lodes bruņuzivju iegula	Latvija	Cēsu nov., Liepas pag.	Pārakmeņojumu atradnes	20,1 %	Viens no izcilākajiem seno devona perioda organismu pārakmeņojumu atradumiem Latvijā. Liels skaits pārakmeņojumu māla slāņos.
260	Aknīstes Velnala (Radžupes ala)	Latvija	Jēkabpils nov., Aknīstes pag.	Pazemes ejas	20,2 %	Mākslīgi veidota 5 m gara ala dolomīta klintīs. Garākā zināmā ala Sēlijā.
261	Mergupes Liepavotu avots	Latvija	Siguldas nov., Mālpils pag.	Avoti, Klintis	21,7 %	Avots pie Mergupes. Izplūst no balta smilšakmens atseguma, kurā izveidojis nelielu nišu.
262	Dzirnupes avotkaļķu krāce (Dzirnavupes ūdenskritums)	Latvija	Siguldas nov., Allažu pag.	Krāces	17,3 %	Nesen izveidojusies avotkaļķu kāple avotu veidotajā Dzirnupē. 0,35 m augsta un 1,5 m plata.
263	Mālpils Mazās muižas atsegums	Latvija	Siguldas nov., Mālpils pag.	Klintis	21,9 %	Ap 100 metrus garš un līdz 3 metrus augsts dolomīta atsegums Sudas krastā.
264	Laupītāju ala un Māras avotiņš	Latvija	Talsu nov., Ģibuļu pag.	Alas, Avoti, Nostāstu vietas	22,6 %	11,5 metrus gara ala Amatas svītas smilšakmenī, nostāstu vieta. No alas izplūst avotiņš, kura ūdenim agrāk piedēvēja dziednieciskas īpašības.
265	Tilgaļu milzakmens (Krauju Lielais akmens)	Latvija	Talsu nov., Vandzenes pag.	Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Kulta vietas	30,0 %	Lielākais akmens Kurzemē, redzamās daļas tilpums – 80 m3, augstums – 3,4 m. Varbūtēja kulta vieta.
266	Cepļa dolomīta atsegums	Latvija	Aizkraukles nov., Aizkraukles pag.	Klintis	25,0 %	Vairāku nelielu Daugavas svītas dolomīta klinšu virtene Daugavas krastā lejpus Pļaviņu HES aizsprostam.
267	Kuprainīša avotiņš	Latvija	Aizkraukles nov., Aizkraukles pag.	Avoti	15,7 %	Neliels avots, kas izplūst no dolomīta klints pamatnes Cepļu dolomīta atsegumā, pie Daugavas.
268	Jaunzemu staburags	Latvija	Aizkraukles nov., Aizkraukles pag.	Staburagi, Ūdenskritumi	7,3 %	Aizaudzis, neliels staburags, kura galvenajā daļā agrāk bija ap 1,15 m augsts ūdenskritums.
269	Meļķitāru Muldakmens	Latvija	Aizkraukles nov., Aizkraukles pag.	Kultūrvēsturiskie akmeņi, Kulta vietas, Nostāstu vietas, Akmeņi	29,0 %	Sena kulta vieta, 3 m augsts dižakmens, kura tilpums ir ap 25 m3. Akmenī ir liela, visdrīzāk dabiska iedobe, kurā uzkrājas ūdens.
270	Černausku akmens	Latvija	Siguldas nov., Allažu pag.	Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Kulta vietas	24,7 %	Dižakmens, kura virszemes tilpums ir 21,5 m3. Sena kulta vieta, par ko liecina gan nostāsti, gan ugunskuru pēdas uz akmens un pie tā.
271	Sproģu avots	Latvija	Dienvidkurzemes nov., Embūtes pag.	Avoti	25,2 %	Spēcīgs kāpjošais avots. Lejpus avotam ir izveidota zivju dīķu virtene ar dzidru, zili zaļu ūdeni.
272	Loša atsegumi	Latvija	Saldus nov., Nīgrandes pag.	Klintis, Pārakmeņojumu atradnes	23,5 %	Vairāki nelieli pamatiežu atsegumi Loša kreisajā krastā pirms ietekas Ventā. Vieni no retajiem juras perioda iežu atsegumiem Latvijā.
273	Kraukļu akmens	Latvija	Aizkraukles nov., Skrīveru pag.	Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Kulta vietas, Nostāstu vietas	21,3 %	Samērā liels akmens, varbūtēja sena kulta vieta. 2,5 m augsts, tilpums ap 7 m3.
274	Kraukļakmens avots	Latvija	Aizkraukles nov., Skrīveru pag.	Avoti	17,8 %	Avots līdzās varbūtējai senai kulta vietai – Kraukļu akmenim. Neliels avotiņš, kuru var uzskatīt par Kraukļupītes izteku.
275	Ventkalnu bedrīšakmens	Latvija	Talsu nov., Laidzes pag.	Kultūrvēsturiskie akmeņi, Akmeņi	23,3 %	Bedrīšakmens, kurā aizvēsturiskos laikos iekaltas astoņas bedrītes. Akmens ir samērā liels, 3,5 m garš.
276	Miglas iezis	Latvija	Cēsu nov., Drabešu pag.	Klintis	24,8 %	Ap 90-100 metrus garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums iepretī Zvārtes iezim. Klinšu augstums sasniedz apmēram 8-12 metrus.
277	Jūlīša akmens	Latvija	Siguldas nov., Mālpils pag.	Akmeņi	16,2 %	4 metrus garš un 1,5 m augsts dižakmens. Akmenī ir iekalumi – pēdas, kas apliecina, ka to agrāk bija ieplānots saskaldīt.
278	Luknes 1. bedrīšakmens	Latvija	Dienvidkurzemes nov., Dunikas pag.	Kultūrvēsturiskie akmeņi, Akmeņi	20,0 %	Liels, 4,5 m garš sārta granīta akmens, kura virsmā iekaltas 10 bedrītes un sānos – vēl viena.
279	Luknes 2. bedrīšakmens	Latvija	Dienvidkurzemes nov., Dunikas pag.	Kultūrvēsturiskie akmeņi, Akmeņi	17,6 %	Ne pārāk liels, 2,1 m garš skaista granītporfīra akmens, kura virsmā aizvēsturiskos laikos ir iekaltas 9 bedrītes.
280	Kraukļu aiza	Latvija	Siguldas nov., Sigulda	Kanjoni un aizas, Nostāstu vietas	29,7 %	Gaujas svītas smilšakmens klintis nelielā gravā, kuras veido nelielu kanjonu. Klintis ir līdz 10 m augstas, labajā pusē – ala.
281	Kraukļu ala	Latvija	Siguldas nov., Sigulda	Alas	20,5 %	5,3 m gara ala Kraukļu aizas labajā pusē. Ala tagad ir sausa, taču to Gaujas svītas sārtajā smilšakmenī agrāk veidojis avots.
282	Ķemeru sēravots “Ķirzaciņa” un paviljons	Latvija	Jūrmala	Sēravoti	33,4 %	Atpazīstamākais sēravots Latvijā, virs kura 19.gs.b.-20. gs.s. uzcelts skaists paviljons un 1949. gadā izveidota ķirzaciņas skulptūra.
283	Miervalža Ķemera gatves tilta sēravots	Latvija	Jūrmala	Sēravoti	22,1 %	Spēcīgs sēravots, kurš izplūst Vēršupītes gultnē.
284	Ķemeru ūdenstorņa tiltiņa sēravots	Latvija	Jūrmala	Sēravoti	22,1 %	Viens no sēravotiem, kuri izplūst Vēršupītes gultnē.
285	Grūbes dolomīta atsegums	Latvija	Smiltenes nov.	Klintis	24,0 %	Pļaviņu svītas dolomītu atsegums. Klintis ir ap 110 m garas un līdz 4,5 m augstas.