Aprakstīto brīnumu saraksts

Nosaukums	Valsts	Novads	Pagasts / pilsēta	Kategorijas	Vērtējums	Īsumā

Abavas rumba	Latvija	Talsu novads	Abavas pagasts	Ūdenskritumi	30 %	Otrs platākais ūdenskritums Latvijā: 30-35 m plats un apmēram 1 m augsts.
Aglonas bazilika un klosteris	Latvija	Preiļu novads	Aglonas pagasts	Baznīcas, Klosteri, Nostāstu vietas	52.1 %	Nozīmīgākā svētceļojumu baznīca Latvijā. Liela baroka stila baznīca, kas celta 1768. - 1780. gadā, vēsturiski nozīmīga būve.
Akmeņupītes krāces (Velna dzirnavas)	Latvija	Madonas novads	Ērgļu pagasts	Krāces	27 %	Ap 80 metrus garas un ap 12 metrus augstas krāces pāri laukakmeņu krāvumam.
Aknīstes Velnala (Radžupes ala)	Latvija	Jēkabpils novads	Aknīstes pagasts	Alas, Pazemes ejas	20.2 %	Mākslīgi veidota 5 m gara ala dolomīta klintīs. Garākā zināmā ala Sēlijā.
Alekšupītes ūdenskritums	Latvija	Kuldīgas novads	Kuldīga	Ūdenskritumi	22.8 %	Augstākais ūdenskritums Kurzemē, 3,6-4 m augsts un 8-11 m plats. Kopš 17. gadsimta pārveidots ar betonu un javu, pielāgojot to ūdensdzirnavām.
Aluojas ūdenskritumi	Igaunija	Austrumviru apriņķis	Toilas pagasts	Ūdenskritumi	30 %	Krāšņa piecu ūdenskritumu kaskāde, kopējais augstums - 6-7,5 metri. Visdrīzāk, izveidojušies pēc upes gultnes pārvirzīšanas.
Amatas krāces pie Kalna Smīdēm	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Krāces	19.6 %	Trīs sliekšņu-krāču grupa ap 250 metrus garā Amatas posmā, krāces izveidojušās Pļaviņu svītas dolomītos.
Amerikas avoti	Latvija	Cēsu novads	Raiskuma pagasts	Alas, Avoti, Klintis, Krāces	27.4 %	Krāšņu avotu grupa, kas izplūst no pašu veidotām alām smilšakmens iezī. Piekļūt ir sarežģīti.
Ančiņu Velna akmens	Latvija	Ogres novads	Lauberes pagasts	Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi	24.5 %	Liels, līdz 1,9 metrus augsts laukakmens. Akmens virsmā ir iedobums, kurā uzkrājas ūdens. Kulta vieta, kur tiek ziedots līdz mūsdienām.
Anfabrikas klintis	Latvija	Cēsu novads	Līgatne	Klintis	35.8 %	Līdz 17 metrus augstas Gaujas svītas smilšakmens klintis Līgatnes centrā. Klintīs ir iekalti ap 20 pagrabi.
Aņītes Augstais iezis	Latvija	Cēsu novads	Straupes pagasts	Klintis	29 %	Interesanta, ap 130 m gara un 13-15 m augsta smilšakmens klints. Uz klints interesanti senāki uzraksti un bagātīga flora.
Aņītes Garais iezis	Latvija	Cēsu novads	Straupes pagasts	Klintis	29 %	Ap 400 m gara smilšakmens klints Braslas ūdenskrātuves krastā. Augstums virs ūdens līmeņa sasniedz 7 m.
Aņītes Vidējais iezis	Latvija	Cēsu novads	Straupes pagasts	Klintis	23.3 %	Izteiksmīga Gaujas svītas smilšakmens klints. Šī klints ir līdz 9 metrus augsta un ap 95 metrus gara.
Ankšu vītols	Latvija	Valmieras novads	Vilpulkas pagasts	Koki	21.6 %	Milzu vītols, kura apkārtmērs ir 8,6 m.
Apakšējais Vilsas ūdenskritums	Lietuva	Viļņas apriņķis	Traķu rajons	Ūdenskritumi	25.5 %	Otrais ūdenskritums uz Vilsas upes, ap 1,1 m augsts un ap 4,5 m plats. Veidojies uz avotkaļķiem.
Āpša ala (Barsuko ola)	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Kritenes	21.6 %	Divu karsta kriteņu sistēma. Kritene ir līdz 3,5 metrus dziļa, atsedzas devona perioda ģipšakmens klintis.
Ātrais kalns	Latvija	Kuldīgas novads	Nīkrāces pagasts	Klintis	30 %	Skaista, ap 300 metrus gara klints Ventas krastā, atseguma augstums sasniedz 7,1 m. Atsedzas Šķerveļa svītas cementētais smilšakmens un dolomīts.
Atsegums pie Mazplūčiem	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Klintis	25.9 %	Izteiksmīgs Pļaviņu un Amatas svītas iežu atsegums starp Varavīksnes un Vizuļu iežiem, Amatas kreisajā krastā.
Atsegums pie Terēniem	Latvija	Jelgavas novads	Vilces pagasts	Klintis	16.1 %	Neliels, līdz 1 metru augsts Mūru svītas dolomītsmilšakmens atsegums Svētes labajā krastā.
Aunapieres ala	Latvija	Siguldas novads	Sigulda	Alas	19.3 %	Ap 4,8 metrus gara ala Gaujas svītas smilšakmens iezī.
Ausjutišķu konglomerāts	Lietuva	Viļņas apriņķis	Elektrēnu rajons	Akmeņi, Klintis	25.4 %	Divi lieli dabiska betona - konglomerāta bluķi Neres stāvajā krastā.
Avots pie Melturiem	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Avoti	6.4 %	Neliels, labiekārtots avotiņš Amatas kreisajā krastā pie A2 šosejas.
Avots pie Sakaiņu pilskalna (Naudas avotiņš)	Latvija	Ķekavas novads	Daugmales pagasts	Avoti, Nostāstu vietas	19.8 %	Salīdzinoši spēcīgs, ainavisks avotiņš pie Bērzenes upes, avota ūdens ir vāji mineralizēts.
Avots Ramātu klinšu sākumā	Latvija	Cēsu novads	Priekuļu pagasts	Avoti	13.3 %	Spēcīgs avots Ramātu klinšu sākumā - austrumu daļā, klints pakājē.
Avots starp Vidējo un Lielo Jaunapsīšu alām	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Avoti, Klintis	15 %	Avots, kas izveidojis nelielu Gaujas svītas smilšakmens atsegumu un ap 1 metru dziļu alu. Atrodas starp Vidējo un Lielo Jaunapsīšu alām.
Āžu stāvakmens	Latvija	Talsu novads	Dundagas pagasts	Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Megalīti	26.6 %	1,9 m augsts akmens, kurā iekaltas 5 bedrītes. Varbūtējs menhīrs - senatnē stāvus novietots akmens.
Bānūžu Svētavots	Latvija	Cēsu novads	Taurenes pagasts	Avoti, Kulta vietas	19.1 %	Kāpjošs avots, kura ūdenim senāk piedēvēja dziednieciskas spējas. Tagad te ir populāra ūdens ņemšanas vieta.
Bārbeles sērūdeņraža avots	Latvija	Bauskas novads	Bārbeles pagasts	Sēravoti	27.5 %	Kopš seniem laikiem zināms dziednieciskais avots, pie kura jau 17-18. gadsimtos tika veidots kūrorts.
Barstīču akmens (Poķes akmens)	Lietuva	Klaipēdas apriņķis	Skodas rajons	Akmeņi, Nostāstu vietas	31.6 %	Lielākais akmens Lietuvā, augstums - 3,6 m, garums 13,25 m un platums - 7,5 m. Agrāk bija redzama tikai neliela daļa, atrakts 1957. gadā un pēc tam.
Beites kraujas ūdenskritums	Latvija	Siguldas novads	Sigulda	Ūdenskritumi	13 %	Nelielu ūdenskritumu kaskāde pāri avotkaļķu iegulai. Divas galvenās kaskādes ir 0.8 un 1.1 m augstas.
Bertrāma sēravots (Bertrama avots)	Latvija	Jūrmala		Ekosistēmas, Sēravoti	16.3 %	Kādreiz populārs sēravots, kurš tagad ir gandrīz izsīcis un ieaudzis krūmos.
Bērzu bļodakmens	Latvija	Dienvidkurzemes novads	Priekules pagasts	Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi	22.3 %	Bļodakmens, kurā agrākos laikos uzsākta dobuma iekalšana - saglabājies gredzena veida iekalums.
Bezdelīgu klinšu ūdenskritums	Latvija	Valmieras novads	Skaņkalnes pagasts	Ūdenskritumi	18.8 %	Sezonāls, 2,6 m augsts ūdenskritums Bezdelīgu klintīs, krīt vertikāli pāri Burtnieku svītas smilšakmenim.
Bezdibeņa avota ala	Latvija	Cēsu novads	Liepas pagasts	Alas, Avoti	26.1 %	Ap 5 metrus gara ala, kuras grīdu veido avotiņa ezers. Agrāk avots bija vismaz 4 metrus dziļš.
Billes krāce	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Krāces	20.9 %	Pēc HES celtniecības atlikusī Amatas ūdenskritumiņa - krācītes daļa, 0,4 m augsts un ap 10 m plats dolomīta slieksnis.
Bornsmindes dolomīta atsegums	Latvija	Bauskas novads	Rundāles pagasts	Klintis	24 %	Ap 360 m garš un līdz 4-5 m augsts dolomīta klinšu atsegums Lielupes kreisajā krastā.
Braslas Baltais iezis	Latvija	Cēsu novads	Straupes pagasts	Klintis	20.9 %	Ap 3 metrus augsts un ap 40 m garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums iepretīm Melnajam iezim.
Brāžu krāces	Latvija	Madonas novads	Ērgļu pagasts	Krāces	30.2 %	Iespējams, iespaidīgākās krāces Latvijā. Ap 4 km garā posmā Ogre krīt aptuveni 20 metrus pāri akmeņu krāču virknei.
Briedīšu iezis	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Klintis	27.3 %	Gaujas svītas smilšakmens atsegums Gaujas krastā. Klints ir ap 140 metrus gara un ap 4-5 metrus augsta.
Bruņa ala	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Alas, Ģeogrāfiskie rekordi	26.3 %	Viena no nedaudzajām dabiskajām dolomīta alām Latvijā. Tā ir 21 m gara un, visdrīzāk, radusies tektonisku procesu rezultātā.
Bukupes ūdenskritums (krāces)	Latvija	Saldus novads	Zirņu pagasts	Krāces	19.1 %	Aptuveni 4-5 m platas krāces (jeb ūdenskritums) ar trim zemiem pakāpieniem, kuri ir ap 0,2, 0,2 un 0,5 m augsti.
Cālīšu jūrakmens (Ķirķraga dižakmens)	Latvija	Talsu novads	Rojas pagasts	Akmeņi	18.3 %	Viens no Latvijas jūrakmeņiem - jūrā esošiem dižakmeņiem. Akmens tilpums - 11 kubikmetri, augstums - 1,8 m.
Cepļa dolomīta atsegums	Latvija	Aizkraukles novads	Aizkraukles pagasts	Klintis	25 %	Vairāku nelielu Daugavas svītas dolomīta klinšu virtene Daugavas krastā lejpus Pļaviņu HES aizsprostam.
Černausku akmens	Latvija	Siguldas novads	Allažu pagasts	Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi	24.7 %	Dižakmens, kura virszemes tilpums ir 21,5 m3. Sena kulta vieta, par ko liecina gan nostāsti, gan ugunskuru pēdas uz akmens un pie tā.
Cērpenes dižakmens	Latvija	Saldus novads	Nīgrandes pagasts	Akmeņi	22.6 %	Milzu akmens kuram redzama tikai augšdaļa - šī virsma ir 7,1 m gara un 4 m plata.
Cēsu Svētavots un Svētavota ala	Latvija	Cēsu novads	Cēsis	Alas, Avoti, Kulta vietas	31.8 %	Spēcīgs avots, kas iztek no 13 m garas alas Amatas svītas smilšakmenī. Sena dziedniecības kulta vieta, tagad ap avotu izveidots parks.
Ciskādu apse	Latvija	Rēzeknes novads	Sakstagala pagasts	Koki	25.7 %	Otrs lielākais koks Latvijā: apses apkārtmērs ir 10,1 m.
Dambja iezis	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Klintis	22.3 %	Pļaviņu svītas dolomītu atsegums Amatas ielejas labajā krastā. Klintis ir līdz 10 metrus augstas un atsedzas ap 360 m garā posmā.
Dambju ozols	Latvija	Valmieras novads	Burtnieku pagasts	Koki	32.9 %	Ceturtais vai trešais lielākais ozols Latvijā. Tā apkārtmērs 2024. gadā bija 9,55 m. Smagi cietis no zibens spēriena 2024. gada septembrī.
Dambjupītes smilšakmens arka	Latvija	Valmieras novads	Skaņkalnes pagasts	Dabiskās arkas, Kulta vietas	29.6 %	Viena no retajām dabiskajām klinšu arkām Latvijā, ap 1 metru augsta un apmēram 1,5 metrus plata.
Dančupītes ūdenskritums	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Ūdenskritumi	19.4 %	Neliels, 1,3 m augsts ūdenskritums, kas izveidojies 2015. gadā.
Daudas ūdenskritums	Latvija	Siguldas novads	Siguldas pagasts	Ūdenskritumi	30.3 %	Skaists, 2,4 m augsts un 3 m plats ūdenskritums.
Dāvida dzirnavu Augstais ūdenskritums	Latvija	Cēsu novads	Vaives pagasts	Ūdenskritumi	29.6 %	Neparasts, ap 3 m augsts un 2-3 metrus plats ūdenskritums, kuru dzelzs avoti vietām iekrāsojuši rūsgani orandžā krāsā.
Dāvida dzirnavu Sarkanais ūdenskritums	Latvija	Cēsu novads	Vaives pagasts	Ūdenskritumi	28.7 %	Latvijai unikāls, ar orandži sārtas krāsas avotkaļķiem klāts ūdenskritums, kura augstums ir ap 1,2 m un platums 1,4 līdz 2,4 metri.
Diždobeļu avots	Latvija	Dienvidkurzemes novads	Bārtas pagasts	Avoti	17 %	Viens no populārākajiem avotiem Liepājas apkārtnē. Labiekārtots, ar grodiem, atrodas privātā teritorijā.
Dolesmuižas atsegums	Latvija	Salaspils novads	Salaspils pagasts	Klintis	22.1 %	Ap 40 metrus garš Daugavas svītas dolomītu atsegums, viens no Rīgai tuvākajiem klinšu atsegumiem.
Dolomītu krauja	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Klintis	30.9 %	Ap 500 metrus garš un līdz 4-5 metrus augsts Pļaviņu svītas dolomītu atsegums Amatas krasta kraujas augšmalā.
Dukuļu avoti	Latvija	Valmieras novads	Kocēnu pagasts	Avoti	23.1 %	Avots ar vairākām iztekām, izplūst no Sietiņu svītas smilšakmens, ap 3 - 5 litri ūdens sekundē. Vienā no avotu iztekām ir izveidojusies neliela aliņa.
Dūkupju ūdenskritums (krāce)	Latvija	Dienvidkurzemes novads	Otaņķu pagasts	Krāces	20.5 %	Apmēram 0,9 m augsta un līdz 3 m plata krāce, agrākais ūdenskritums, kas izveidojies uz morēnas.
Dzenīšu vītols	Latvija	Smiltenes novads	Ape	Bioloģijas rekordi, Koki	34.5 %	Lielākais baltais vītols Latvijā un, iespējams, arī pasaulē. Tā apkārtmērs ir 9,06 m.
Dzilnas ieža otrais ūdenskritums	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Ūdenskritumi	14.2 %	Sezonāls ūdenskritums Dzilnas ieža vidusdaļā, augstāk virs Amatas. Augstums - ap 2,2 m.
Dzilnas ieža pirmais ūdenskritums	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Ūdenskritumi	15.2 %	Sezonāls ūdenskritums Dzilnas ieža vidusdaļā, augstāk virs Amatas. Augstums - ap 2,3 m.
Dzirnupes avotkaļķu krāce (Dzirnavupes ūdenskritums)	Latvija	Siguldas novads	Allažu pagasts	Krāces	17.3 %	Nesen izveidojusies avotkaļķu kāple avotu veidotajā Dzirnupē. 0,35 m augsta un 1,5 m plata.
Ehalkivi akmens	Igaunija	Rietumviru apriņķis	Viru-Nigulas pagasts	Akmeņi	42.5 %	Lielākais apskatāmais laukakmens Igaunijā un Baltijā. Granīta milzis atgādina milzu oli, augstums - 7,6 m, tas atrodas jūrā pie krasta.
Elciņu valka ūdenskritums	Latvija	Talsu novads	Abavas pagasts	Ūdenskritumi	21.2 %	Mazs, skaists ūdenskritums, kura augstums ir ap 1,1 m.
Elekšu bedrīšakmens	Latvija	Dienvidkurzemes novads	Priekules pagasts	Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi	31.2 %	Viens no izcilākajiem bedrīšakmeņiem Latvijā - šeit aizvēsturiskos laikos ir iekaltas 263 bedrītes.
Elkuzemes Zaļā Acs	Latvija	Dienvidkurzemes novads	Vaiņodes pagasts	Avoti	24.3 %	Meliorācijas darbu laikā tapis kāpjošs avots, kurš ir izveidojis dīķīti ar dzidru ūdeni.
Elkuzemes Zilā Acs	Latvija	Dienvidkurzemes novads	Vaiņodes pagasts	Avoti	31.2 %	Izcili skaists, kāpjošs avots, kura ūdens agrāk tika izmantots dziedniecībā. Avots ir vismaz 3,5 metrus dziļš, tas izskatās pēc zilpelēkas acs.
Ērģeļu klinšu ūdenskritums	Latvija	Cēsu novads	Priekuļu pagasts	Ūdenskritumi	18.8 %	7,2 metrus augsts, sezonāls ūdenskritums, krīt pāri klintīm tieši Gaujā. Ziemā veido leduskritumu.
Ērģeļu klintis	Latvija	Cēsu novads	Priekuļu pagasts	Klintis	37.4 %	Vienas no atpazīstamākajām klintīm Latvijā. Līdz 22 m augstas un 730 m garas Gaujas smilšakmens klintis, atsedzas arī tieši Gaujas krastā.
Ezerskolas Upurakmens	Latvija	Dienvidkurzemes novads	Nīcas pagasts	Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi	19.9 %	Mūsdienu kulta vieta - plakanīgs, 3 m garš un 2,4 m plats rapakivi granīts. Akmens atrodas bijušajā Papes muižas parkā.
Ežurgas ūdenskritums (krāce)	Latvija	Limbažu novads	Liepupes pagasts	Krāces	17 %	Ap 0,5 metrus augsta krācīte - smilšakmens virsma, pār kuru pludmalē ieplūst Ežurga. Agrāk šeit bija ap 1,5 m augsts ūdenskritums.
Galmicu klintis	Latvija	Kuldīgas novads	Rumbas pagasts	Klintis	28.1 %	Kopumā ap 20 metrus augstas smilšakmens klintis, kuras atsedzas apmēram 580 metrus garā posmā. Lielākās klintis Abavas krastos.
Glāžšķūņa Garais ūdenskritums	Latvija	Ogres novads	Ogresgala pagasts	Ūdenskritumi	21 %	Ap 1,3 m augsts ūdenskritums ar trīs pakāpēm, no kurām izteiksmīgākā ir pirmā, kura ir ap 0,7 m augsta.
Gobdziņu ala	Latvija	Kuldīgas novads	Skrundas pagasts	Alas	22.3 %	Apmēram 26 metrus gara ala Gobdziņu klints pakājē, izveidojusies cementētā smilšakmenī. No alas izplūst avots.
Gobdziņu gravas ūdenskritums	Latvija	Kuldīgas novads	Skrundas pagasts	Ūdenskritumi	21.2 %	Ap 2,3 m augsts ūdenskritums nomaļā gravā. Parasti sauss, ūdens tajā biežāk plūst agrā pavasarī.
Gobdziņu klintis	Latvija	Kuldīgas novads	Skrundas pagasts	Klintis	32.6 %	Ap 400 m garš un līdz 11 m augsts cementēta smilšakmens un dolomīta klinšu atsegums Ventas labajā krastā.
Grīdnieku ozols	Latvija	Kuldīgas novads	Rumbas pagasts	Koki	27.2 %	Viens no diženākajiem ozoliem Latvijā, tā apkārtmērs ir 8,35 m (2018). Koka apkārtmērs turpina pieaugt.
Griķu ozols	Latvija	Cēsu novads	Zaubes pagasts	Koki	24.7 %	Liels ozols, kura apkārtmērs ir 8,4 m (2021), koks ir sliktā stāvoklī.
Grīļu dižakmens	Latvija	Talsu novads	Rojas pagasts	Akmeņi	22.6 %	Trešais lielākais jūrakmens Latvijā, 2,4 m augsts.
Grīvnieku ūdenskritums Līgatnē	Latvija	Cēsu novads	Līgatne	Ūdenskritumi	24.5 %	Ūdenskritums, kas krīt pāri smilšakmens iezim. Trīs pakāpes, 0,4, 1,2 un 2 m augstas.
Grūbas ceturtais ūdenskritums	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Krāces	19 %	Beidzamais ūdenskritums jeb krāce Grūbas ūdenskritumu kaskādē, 0,9 m augsts un 7 m plats.
Grūbas Lielais ūdenskritums	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Ūdenskritumi	29.8 %	Trešais ūdenskritums četru ūdenskritumu kaskādē, 1,7 m augsts un 7 m plats. Viens no izteiksmīgākajiem Latvijas ūdenskritumiem.
Grūbas otrais ūdenskritums (krāce)	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Krāces	11.5 %	Otrais Grūbas ūdenskritums faktiski ir krāce. Ap 0,5 m augsts un 4-5,5 m plats.
Grūbas pirmais ūdenskritums	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Ūdenskritumi	17.4 %	Apmūrēts un mākslīgi pārveidots ūdenskritums - pirmais no četru ūdenskritumu kaskādes. 2,3 m augsts un līdz 7,5 m plats.
Grūbes dolomīta atsegums	Latvija	Smiltenes novads	Apes pagasts	Klintis	24 %	Pļaviņu svītas dolomītu atsegums. Klintis ir ap 110 m garas un līdz 4,5 m augstas.
Gudrības avotiņš	Latvija	Siguldas novads	Sigulda	Avoti, Kulta vietas	21.9 %	Avots, kas iztek no Piķenes kraujas klinšu pamatnes. Ar avota ūdeni senatnē apmazgātas jaundzimušo galvas lai tie būtu gudri.
Gulbju avots	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Avoti	16.4 %	Samērā spēcīgs krītošais avots Amatas labajā krastā lejpus Kārļu HES aizsprostam.
Gulbju iezis	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Klintis	26.3 %	Līdz 4 m augstas smilšakmens, māla, aleirolīta klintis Amatas labajā krastā lejpus Kārļu HES. Agrāk Amata šeit tecēja zem smilšakmens arkas.
Gurovas atsegumi	Latvija	Balvu novads	Medņevas pagasts	Klintis	23.7 %	Vismaz 13 Ogres svītas smilšakmeņu, aleirolītu un mālu atsegumi 1,3 km garā posmā. Līdz 4 m augstas klintis.
Harku ūdenskritums	Igaunija	Harju apriņķis	Harku pagasts	Ūdenskritumi	19.3 %	Ap 1,5 m augsts ūdenskritums Tallinas pievārtē. Kādus 5 m plato ūdenskritumu uz pusēm pārdala sala.
Iecavas avots	Latvija	Bauskas novads	Iecava	Avoti	14.8 %	Avots, kas izplūst no Amulas svītas iežiem pašā Iecavas upes krastā, Iecavas parkā. Ūdeni nav ieteicams lietot pārtikā.
Iecavas Dievdārziņa avots	Latvija	Bauskas novads	Iecava	Avoti	17.8 %	Neliels avots, kas izplūst no Bauskas svītas dolomīta klints pamatnes Iecavas upes krastā, zem Dievdārziņa.
Iecavas Dievdārziņa klintis	Latvija	Bauskas novads	Iecava	Klintis	24.2 %	Ap 3-3,5 metrus augstas Bauskas svītas dolomīta klintis Iecavas kreisajā krastā.
Iecavas parka klintis	Latvija	Bauskas novads	Iecava	Klintis	17.8 %	Līdz 2,5 metrus augstas un ap 60 metrus garas dolomīta klintis Iecavas labajā krastā.
Īģes avota ūdenskritums pie Ārgaļiem	Latvija	Limbažu novads	Staiceles pagasts	Ūdenskritumi	16.9 %	Avota veidots, ap 1,5 m augsts ūdenskritums pār smilšakmens klinti Īģes kreisajā krastā.
Iļāku alas	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Pazemes ejas	17.8 %	Divas, visdrīzāk, mākslīgi veidotas alas, katra ap 3 m gara. Šie pagrabi ir veidoti Pļaviņu svītas dolomītos.
Īļaku iezis	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Klintis	22.6 %	Ap 120 metrus garš un līdz 5 metrus augsts Pļaviņu svītas dolomītu atsegums Amatas ielejas augšmalā.
Īļaku Svētavots	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Avoti, Kulta vietas	18.8 %	Sena kulta vieta - avots stāvajā Amatas labajā krastā pirms Īļaku ieža.
Ilumetsas meteorītu krāteri	Igaunija	Veru apriņķis	Veru pagasts	Meteorītu krāteri, Nostāstu vietas	30.2 %	Piecu krāteru grupa, divi ir pierādīti meteorītu krāteri. Lielākais - 12,5 m dziļš. Radušies pirms apmēram 7000 gadu.
Imulas atsegums pie Rožkalniem	Latvija	Tukuma novads	Matkules pagasts	Klintis	22.6 %	Ap 60 m garš atsegums, kurā atsedzas Bauskas jeb Stipinu svītas dolomīti.
Īvandes rumba	Latvija	Kuldīgas novads	Rendas pagasts	Ūdenskritumi	29.9 %	Latvijai salīdzinoši liels ūdenskritums, kura augstums ir aptuveni 2 m. Platums sasniedz 11 m.
Jaunā Kalējala	Latvija	Cēsu novads	Raiskuma pagasts	Alas	22.7 %	5,7 metrus gara ala vai, visdrīzāk, smilšakmenī mākslīgi veidota eja Strīķupes krastā pie Kalējalas.
Jaunpils ozols	Latvija	Cēsu novads	Zaubes pagasts	Koki	28.9 %	Skaists ozols, kura apkārtmērs ir 8,19 m (2021). Atrodas gleznainā vietā pie ezera.
Jaunvilku ūdenskritums (krāce)	Latvija	Talsu novads	Rojas pagasts	Krāces	24.1 %	Neliels, gleznains ūdenskritums jeb krāce negaidītā vietā. Aptuveni 0,6 m augsts, ūdenskritumam vidū ir sala.
Jaunzemju Velna nags	Latvija	Aizkraukles novads	Zalves pagasts	Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi	18.7 %	Liels, ap 3,7 metrus garš akmens, kas atrodas Susējas līkumā. Nostāstu vieta.
Jaunzemu staburags	Latvija	Aizkraukles novads	Aizkraukles pagasts	Staburagi	7.3 %	Aizaudzis, neliels staburags, kura galvenajā daļā agrāk bija ap 1,15 m augsts ūdenskritums.
Jegalas ūdenskritums	Igaunija	Harju apriņķis	Jēlehtmes pagasts	Ūdenskritumi	50.9 %	Lielākais ūdenskritums Igaunijā. Tas veido ap 8 m augstu un vairāk nekā 50 m platu krītoša ūdens aizkaru.
Joaveski ūdenskritumi	Igaunija	Harju apriņķis	Kūsalu pagasts	Ūdenskritumi	32.7 %	Ainavisks ūdenskritums. Sešu ūdenskrituma kāpļu virkne 162 metrus garā posmā, kopējais augstums sasniedz gandrīz 6 metrus.
Jodupītes Lielais ūdenskritums	Latvija	Siguldas novads	Siguldas pagasts	Ūdenskritumi	26.4 %	Lielākais no diviem Jodupītes ūdenskritumiem. Tā augstums ir ap 2,6 m un platums līdz 2,2 m.
Jodupītes Mazais ūdenskritums	Latvija	Siguldas novads	Siguldas pagasts	Ūdenskritumi	18.4 %	Ap 1,2 m augsts ūdenskritums. Tas atrodas ap 20-25 m pirms Jodupītes Lielā ūdenskrituma.
Jūlīša akmens	Latvija	Siguldas novads	Mālpils pagasts	Akmeņi	16.7 %	4 metrus garš un 1,5 m augsts dižakmens. Akmenī ir iekalumi - pēdas, kas apliecina, ka to agrāk bija ieplānots saskaldīt.
Jumpravas dolomīta atsegums	Latvija	Bauskas novads	Mežotnes pagasts	Klintis	32.2 %	Ap 700 m garš un līdz 5 m augsts dolomīta klinšu atsegums Lielupes labajā krastā, lielākā klints Zemgalē.
Jumpravmuižas parka ūdenskritums	Latvija	Bauskas novads	Mežotnes pagasts	Ūdenskritumi	22.7 %	Ūdenskritums ar četriem-pieciem galvenajiem pakāpieniem, kopējais augstums aptuveni 1,5 m un platums līdz 2,8 m. Vienīgais ūdenskritums Zemgalē.
Jušu gravas ūdenskritums	Latvija	Talsu novads	Dundagas pagasts	Ūdenskritumi	21 %	Skaists, neliels ūdenskritums smilšakmens gravā, 2,3 m augsts un līdz 0,6 m plats.
Jušulejas dižakmens	Latvija	Talsu novads	Dundagas pagasts	Akmeņi	26.9 %	Viens no lielākajiem Latvijas akmeņiem, atrodas netālu no Šlīteres Zilo kalnu pakājes. Granīta bluķa tilpums ir ap 60 kubikmetri.
Kabiles kapu Velna pēdas akmens	Latvija	Kuldīgas novads	Kabiles pagasts	Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi	18.3 %	2,7 m garš, zems akmens, kurā ir izteiksmīgs, 49 cm garš pēdas nospiedums. Teiku vieta.
Kaives ozols	Latvija	Tukuma novads	Sēmes pagasts	Bioloģijas rekordi, Koki	36.7 %	Kaives ozols ir koks ar lielāko apkārtmēru Latvijā. 1,3 m augstumā tā apkārtmērs ir 10,55 m.
Kalamecu grava	Latvija	Smiltenes novads	Gaujienas pagasts	Kanjoni un aizas	28.3 %	Ap 230 metrus garš dolomīta klinšu kanjons, līdz 10-12 metrus dziļš. Kalamecu upītē nelieli ūdenskritumi.
Kalamecu ūdenskritums (krāce)	Latvija	Smiltenes novads	Gaujienas pagasts	Krāces	23.4 %	Ap 0,6 m augsta un līdz 4.6 m plata krāce uz Pļaviņu svītas dolomītiem nomaļā gravā. Lejpus krācei ir līdzīga augstuma kāples.
Kalējala (Kalēja ala)	Latvija	Cēsu novads	Raiskuma pagasts	Alas	28.5 %	Ap 45 metrus gara ala ar samērā plašu eju, atrodas Strīķupes krastā un veidojusies Gaujas svītas smilšakmens iezī.
Kalējiezis	Latvija	Cēsu novads	Priekuļu pagasts	Klintis, Pārakmeņojumu atradnes	28.5 %	Viens no Vaives lejteces iežiem, atrodas lejpus Cēsu-Raunas ceļam. Vertikālā, pārkarenā klints ir ap 70 m gara un ap 10 m augsta.
Kāli meteorīta krāteri	Igaunija	Sāremā apriņķis	Sāremā pagasts	Kulta vietas, Meteorītu krāteri, Nostāstu vietas	54.8 %	Salīdzinoši jauni (7 600 – 4 000 gadi), labi saglabājušies meteorīta krāteri. Lielākā krātera diametrs ir 110 m, tajā atrodas ezers. Nostāstu vieta.
Kallastes smilšakmens atsegumi	Igaunija	Tartu apriņķis	Peipsiēres pagasts	Klintis	24.7 %	Sārta smilšakmens klintis Peipusa ezera krastā. Atsegumu garums ir ap 930 metri, augstums līdz 9 metri.
Kaļļu avoti	Latvija	Cēsu novads	Amatas pagasts	Avoti	20.6 %	Avotu grupa, kura radās 1950to gadu sākumā, meliorācijas darbos. Spēcīgi dzelzsavoti, kuri izveidojuši mutuļojošu smilšu ezeriņu un nelielus ūdenskritumiņus avota strautā.
Kalnabeitu Staburags (Kalnabeitu ūdenskritums)	Latvija	Siguldas novads	Siguldas pagasts	Krāces, Staburagi	30.6 %	Iespējams, krāšņākais staburags Latvijā, izveidojies uz dziļās Lorupes ielejas ziemeļu nogāzes. To izveidojis avota strauts, kas novadīts gar dzelzceļu.
Kalnasmīdu avoti	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Avoti	19.7 %	Avotu grupa, viens no spēcīgākajiem avotiem Latvijā. Ik sekundi izplūst ap 75 litri ūdens, kas drīz vien kā strauts ietek Amatā.
Kalnavēnu avots	Latvija	Siguldas novads	Mālpils pagasts	Sēravoti	24.6 %	Spēcīgs avots, no kura ik sekundi izplūst ap 50-100 litru ūdens. Ūdens satur nedaudz sērūdeņraža.
Kaņepu ozols	Latvija	Valmieras novads	Jērcēnu pagasts	Koki	34.4 %	Visticamāk, šis gleznainais koks ir otrs lielākais ozols Latvijā pēc apkārtmēra - 2019. gadā tas sasniedza 9,82 m.
Kapsēdes dižakmens	Latvija	Dienvidkurzemes novads	Medzes pagasts	Akmeņi	29.3 %	Viens no lielākajiem Latvijas akmeņiem, 4,2 metrus augsts. Sašķelts, trīs tagad redzamo daļu tilpums kopā - 60 m3.
Kapsēdes Rudais akmens	Latvija	Dienvidkurzemes novads	Medzes pagasts	Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Megalīti	25.5 %	Dižakmens ar 11 m3 tilpumu un kultūrvēsturiski nozīmīgs akmens. Akmens virsmā aizvēsturiskos laikos ir iekaltas vismaz 7 bedrītes.
Kārdūžkalva	Latvija	Talsu novads	Rojas pagasts	Ledāja veidojumi	23.8 %	Izteiksmīga kalva - dabisks akmeņu krāvums. Visatpazīstamākā Kaltenes kalva, jo tajā ir iekārtota dabas taka.
Kārļu gravas ūdenskritumiņš	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Krāces	12.7 %	Mazs, 0,6 m augsts ūdenskritums, kas krīt pāri dolomīta plātnei.
Karves ala (Govs ala)	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Klintis, Kritenes	29.6 %	12,6 metrus dziļa karsta kritene, kuras dziļākajā vietā ir ieeja 46 metrus garā alā. Viens no izcilākajiem ģeoloģiskajiem pieminekļiem Lietuvā.
Kazu ieža ūdenskritums	Latvija	Cēsu novads	Priekuļu pagasts	Ūdenskritumi	17.6 %	Neliela tērcīte, kura pašā Gaujas krastā krīt pāri Kazu iezim. Divas pakāpes - 2,1 m un 0,55 m augstas.
Kazu iezis	Latvija	Cēsu novads	Priekuļu pagasts	Klintis	30.2 %	Liels, skaists sarkanīgu Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā. Tas ir ap 370 metrus garš un līdz 16 m augsts.
Keilas ūdenskritums	Igaunija	Harju apriņķis	Rietumharju pagasts	Ūdenskritumi	44.3 %	Viens no lielākajiem ūdenskritumiem Igaunijā un Baltijā. Ūdenskritums ir 6,1 m augsts un 60-70 m plats.
Ķemeru Lielais akmens (Ķemeru Robežakmens)	Latvija	Mārupes novads	Salas pagasts (Mārupe)	Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi	21.1 %	Ap 4 metrus garš un 1,4 m augsts dižakmens, kurā ir iekalta zīme - robežu shēma. Akmens 18. gs. kalpojis par robežas zīmi starp Kurzemes hercogisti un Krievijas impēriju.
Ķemeru sēravots “Ķirzaciņa” un paviljons	Latvija	Jūrmala		Pieminekļi, Sēravoti	33.4 %	Atpazīstamākais sēravots Latvijā, virs kura 19.gs.b.-20. gs.s. uzcelts skaists paviljons un 1949. gadā izveidota ķirzaciņas skulptūra.
Ķemeru ūdenstorņa tiltiņa sēravots	Latvija	Jūrmala		Sēravoti	22.1 %	Viens no sēravotiem, kuri izplūst Vēršupītes gultnē.
Ķempju Staburags	Latvija	Cēsu novads	Līgatnes pagasts	Staburagi	19.6 %	Avota veidotas kaļķiežu nogulas ap 35-40 metrus augstajā Līgatnes labā krasta nogāzē. Avots turpina veidot kaļķiežus, vietām veidojot terases.
Ķintu aka	Latvija	Dienvidkurzemes novads	Cīravas pagasts	Megalīti, Nostāstu vietas, Ūdensapgādes būves	40.8 %	Viens no neparastākajiem megalītiskajiem pieminekļiem Latvijā - aka no lieliem akmens bluķiem, daži sver vairāk nekā 1 tonnu. Akai ir gluda iekšpuse, akmeņi precīzi pieguļ viens otram.
Ķiparu kaskāde	Latvija	Siguldas novads	Sigulda	Ūdenskritumi	25.9 %	Ūdenskritums ar diviem pakāpieniem, kuru kopējais augstums ir 8,3 m. Ūdenskritums ir sezonāls, ziemā veidojas lieli leduskritumi.
Kirkilu karsta ezeri	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Ezeri, Kritenes	31.1 %	Neparasts dabas piemineklis - daudzu karsta kriteņu veidota ezeru sistēma. Lielākais - Kirkilu ezers - ir vairāk, kā 1 km garš.
Kivisilla ūdenskritums (Sakas ūdenskritums)	Igaunija	Austrumviru apriņķis	Toilas pagasts	Ūdenskritumi	29.5 %	Ainavisks 22,8 m augsts ūdenskritums uz 19. gadsimta meliorācijas grāvja. Iespējams, otrs augstākais ūdenskritums Baltijas valstīs.
Krāčavots Laņģu klintīs	Latvija	Cēsu novads	Liepas pagasts	Alas, Avoti, Kanjoni un aizas	28.5 %	Viens no spēcīgākajiem avotiem Latvijā. Agrāk tas izplūda no alas, taču, kopš alas griesti iebruka, tagad Krāčavots plūst pa šauru smilšakmens iežu aizu.
Krauju ūdenskritums	Latvija	Talsu novads	Dundagas pagasts	Ūdenskritumi	20 %	Mazs, ap 1 m augsts ūdenskritumiņš jeb krācīte, kas pāri Arukilas svītas smilšakmenim krīt tieši Lorumupē.
Kraukļakmens avots	Latvija	Aizkraukles novads	Skrīveru pagasts	Avoti	17.8 %	Avots līdzās varbūtējai senai kulta vietai - Kraukļu akmenim. Neliels avotiņš, kuru var uzskatīt par Kraukļupītes izteku.
Kraukļu aiza	Latvija	Siguldas novads	Sigulda	Kanjoni un aizas, Nostāstu vietas	29.7 %	Gaujas svītas smilšakmens klintis nelielā gravā, kuras veido nelielu kanjonu. Klintis ir līdz 10 m augstas, labajā pusē - ala.
Kraukļu akmens	Latvija	Aizkraukles novads	Skrīveru pagasts	Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Nostāstu vietas	21.3 %	Samērā liels akmens, varbūtēja sena kulta vieta. 2,5 m augsts, tilpums ap 7 m3.
Kraukļu ala	Latvija	Siguldas novads	Sigulda	Alas	20.5 %	5,3 m gara ala Kraukļu aizas labajā pusē. Ala tagad ir sausa, taču to Gaujas svītas sārtajā smilšakmenī agrāk veidojis avots.
Krauļukalna ala	Latvija	Cēsu novads	Straupes pagasts	Alas	17.4 %	Ap 10 metrus gara, plaisai līdzīga ala smilšakmens iezī. Tās augstums sasniedz ap 6 metrus.
Krauļukalna iezis	Latvija	Cēsu novads	Straupes pagasts	Klintis	29.7 %	Ap 370 m garš un līdz 10 m augsts Gaujas svītas smilšakmens atsegums Braslas labajā krastā. Divi ūdenskritumi - leduskritumi.
Krauļukalna Ledus alas ūdenskritums	Latvija	Siguldas novads	Krimuldas pagasts	Ūdenskritumi	26.4 %	Ap 5-6 m augsts, sezonāls ūdenskritums. Ziemā tas veido iespaidīgu ledus aizkaru.
Krauļukalna pirmais ūdenskritums	Latvija	Siguldas novads	Krimuldas pagasts	Ūdenskritumi	18.2 %	Ap 6-7 metrus augsts, nelielas tērcītes veidots ūdenskritums, kas vertikāli krīt tieši Braslā.
Krievupes krācīte	Latvija	Siguldas novads	Allažu pagasts	Krāces	8.4 %	0,2 metrus augstas kāplītes pāri dolomīta slāņiem Krievupes gultnē.
Kubeseles ala	Latvija	Siguldas novads	Krimuldas pagasts	Alas, Nostāstu vietas	29 %	Ap 7,2 metrus gara un, visdrīzāk, mākslīgi pārveidota ala pie Kubeseles pilskalna un Krimuldas mācītājmuižas.
Kuiķules skolas ūdenskritums	Latvija	Limbažu novads	Salacgrīvas pagasts	Ūdenskritumi	22.5 %	2 m augsts ūdenskritums kas krīt pāri Burtnieku svītas smilšakmenim tieši Svētupē. Ūdens plūst diezgan reti.
Kulšenu avots	Latvija	Bauskas novads	Vecsaules pagasts	Sēravoti, Ģeogrāfiskie rekordi	28.1 %	Iespējams, spēcīgākais avots Latvijā. Izveidojis 16 m platu dīķu, no avota ik sekundi izplūst 140 litri vāji mineralizēta sērūdens.
Kuprainīša avotiņš	Latvija	Aizkraukles novads	Aizkraukles pagasts	Avoti	15.7 %	Neliels avots, kas izplūst no dolomīta klints pamatnes Cepļu dolomīta atsegumā, pie Daugavas.
Ķurbju klintis	Latvija	Jelgavas novads	Vilces pagasts	Klintis	23.8 %	Līdz 3,5 m augsti Mūru svītas dolomītsmilšakmens atsegumi Svētes labajā krastā. Ap 170 m garas klintis, ar pārtraukumiem.
Kužu ala un avots	Latvija	Valmieras novads	Vaidavas pagasts	Alas, Avoti, Nostāstu vietas	24 %	Ap 4 m dziļa ala skaisti slāņotā Sietiņu svītas smilšakmenī. Lejpus alai izplūst spēcīgs avots.
Langevojas ūdenskritums	Igaunija	Austrumviru apriņķis	Sillamē	Ūdenskritumi	23.1 %	Apmēram 5 metrus augsts ūdenskritums pie Sillamē pilsētas, izveidojies uz ordovika kaļķakmens slāņiem.
Langsēdes klintis	Latvija	Tukuma novads	Matkules pagasts	Klintis, Pārakmeņojumu atradnes	28.9 %	Ap 150 m garš atsegums, kurā atsedzas Ogres, Stipinu un Amulas svītu dolomīti un citi ieži.
Laņģu klintis	Latvija	Cēsu novads	Liepas pagasts	Klintis	32.5 %	Ap 540 metrus garas klintis Gaujas senkrastā, kurās ir virkne neparastu dabas objektu, tajā skaitā Bezdibeņa avota ala, Krāčavots, Lielā Laņģu ala.
Laņģu niša	Latvija	Cēsu novads	Liepas pagasts	Alas	25.8 %	Iespaidīga niša Laņģu klinšu krāšņākajā daļā. Niša ir ap 6 m dziļa un 10 m plata.
Lapsiņu akmens	Latvija	Talsu novads	Rojas pagasts	Akmeņi	20.5 %	Ainavisks dižakmens Kaltenes pludmalē. Akmens tilpums - 11 kubikmetri.
Laupītāju ala un Māras avotiņš	Latvija	Talsu novads	Ģibuļu pagasts	Alas, Avoti, Nostāstu vietas	22.6 %	11,5 metrus gara ala Amatas svītas smilšakmenī, nostāstu vieta. No alas izplūst avotiņš, kura ūdenim agrāk piedēvēja dziednieciskas īpašības.
Leišu ūdenskritums (ūdenskritums pie bijušajām Leišu mājām)	Latvija	Limbažu novads	Staiceles pagasts	Ūdenskritumi	22.4 %	Sezonāls ūdenskritums ar 2 pakāpēm, kopējais augstums ap 1,6 metri. Atsegti koši, krāsaini ieži.
Lēpenieku ūdenskritums	Latvija	Kuldīgas novads	Skrundas pagasts	Ūdenskritumi	24.4 %	Sezonāls 2,2 m augsts ūdenskritums, kas krīt pāri Ketleru svītas smilšakmenim.
Līču aiza un ala	Latvija	Cēsu novads	Liepas pagasts	Alas, Kanjoni un aizas	25.7 %	Izteiksmīga, šaura aiza smilšakmens iezī, sienas līdz 8 metrus augstas. Aizas galā 9 m gara ala.
Līču aizas Gaisa ala	Latvija	Cēsu novads	Liepas pagasts	Alas	18.5 %	Sešus metrus gara, plaša ala ar 3 ieejām, atrodas virs Līču aizas.
Līču Augšala	Latvija	Cēsu novads	Liepas pagasts	Alas	19.3 %	Ap 7 metrus gara, sausa ala, atrodas Līču klinšu augšējā daļā.
Līču klinšu ūdenskritums	Latvija	Cēsu novads	Liepas pagasts	Ūdenskritumi	13.2 %	Sezonāls ūdenskritums, kas vairākās kaskādēs notek pāri smilšakmens klintij. Kopējais augstums - 4,7 m.
Līču klintis	Latvija	Cēsu novads	Liepas pagasts	Klintis	37.6 %	Vienas no Latvijā iespaidīgākajām klintīm, ap 530 metrus garas. Klinšu sienas augstums pārsniedz 20 metrus. Klintīs ir iespaidīga aiza, vairākas alas un nišas.
Līču Lejasala (Līču Apakšala)	Latvija	Cēsu novads	Liepas pagasts	Alas, Avoti	21.1 %	Ala ar šauru ieeju. No tās izplūst spēcīgs dzelzsavots, pie alas ieejas no iekšpuses ir dzirdama krītoša ūdens skaņa.
Līču niša	Latvija	Cēsu novads	Liepas pagasts	Alas	21.4 %	Izteiksmīga, ap 3 metrus plata niša Līču klinšu ziemeļu daļā - vieta, kur uz brīdi apsēsties, izbaudot krāšņo ainavu.
Lielā Jaunapsīšu ala un avots	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Alas, Avoti, Klintis	23.3 %	Lielākā no trim Jaunapsīšu alām - 10 metrus gara un līdz 4,5 metrus augsta. Alu vietām rotā kaļķieža veidojumi.
Lielā Laņģu ala	Latvija	Cēsu novads	Liepas pagasts	Alas, Avoti	29.2 %	Liela ala, kuras garums sasniedz 72 metrus. No alas izplūst spēcīgs avots.
Lielā Taevaskoda	Igaunija	Pelvas apriņķis	Pelvas pagasts	Klintis, Kulta vietas	43.9 %	Viens no skaistākajiem dabas pieminekļiem Igaunijā - līdz 20 metrus augsta smilšakmens klints siena. Sena kulta vieta.
Lielais Lauču akmens	Latvija	Limbažu novads	Skultes pagasts	Akmeņi	28 %	Liels akmens pludmalē, 2,15 m augsts, tilpums - 24 kubikmetri. 1853. gada pavasarī akmeni no jūras izstūma ledus.
Lielais Vilsas ūdenskritums	Lietuva	Viļņas apriņķis	Traķu rajons	Ūdenskritumi	24.5 %	Uz Vilsas upītes atrodas vienīgie dabiskie Lietuvas ūdenskritumi. Pirmais - lielākais no tiem - ir ap 1,5 m augsts un 3 m plats.
Lielās Kautraka gravas Avota ūdenskritums	Latvija	Siguldas novads	Siguldas pagasts	Ūdenskritumi	13.4 %	Ap 3,5-4 metrus augsts ūdenskritums, kas izplūst kā avots no alas. Plūst tikai dažas nedēļas gadā.
Lielās Kautraka gravas Kaskādu ūdenskritums	Latvija	Siguldas novads	Siguldas pagasts	Ūdenskritumi	12.5 %	Ūdenskritums, kura augstums pirms dažiem gadu desmitiem bija ap 5,5 m, tam bija trīs kaskādes. Tagad pārveidojies un nav vairs tik izteikts.
Lielās Kautraka gravas ūdenskritums	Latvija	Siguldas novads	Siguldas pagasts	Ūdenskritumi	23.4 %	Izteiksmīgs, 2,3 m augsts ūdenskritums, kas krīt pāri klints pārkarei. Lielās Kautraka gravas sākums.
Lielmātes avotiņš	Latvija	Jelgavas novads	Vilces pagasts	Avoti	16.6 %	Mazs avots Vilces krastā. Avotā izveidota kaptāža, virs tā uzcelts jumtiņš.
Lielstraupes baznīcas krustakmens	Latvija	Cēsu novads	Straupes pagasts	Kapakmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi	21.8 %	Akmens viduslaiku kapsētā, kurā ir iekalti divi krusti. Viens no tiem ir veidots, iekaļot un apdarinot akmenī četrus caurumus.
Lielvārdes Rumbiņas ūdenskritums	Latvija	Ogres novads	Lielvārde	Ūdenskritumi	24.6 %	Gleznains, līdz 1,8 m augsts un līdz 10,5 m plats ūdenskritums.
Līgatnes Paparžu grava	Latvija	Cēsu novads	Līgatnes pagasts	Kanjoni un aizas	23.1 %	Smilšakmens klinšu kanjons, kurā aug krāšņas, lielas papardes. Kanjons ir ap 50-70 metrus garš.
Līgoņu ala	Latvija	Cēsu novads	Līgatnes pagasts	Alas	24.2 %	16,7 m gara ala Tītmaņu iezī, Gaujas svītas smilšakmenī.
Līņu klinšu apakšējais ūdenskritums	Latvija	Cēsu novads	Raiskuma pagasts	Ūdenskritumi	16.9 %	3,8 metrus augsts, sezonāls ūdenskritums Līņu klinšu lejasdaļā. Ūdens krīt pāri Gaujas svītas smilšakmenim gandrīz tieši Gaujā.
Līņu klinšu augšējais ūdenskritums	Latvija	Cēsu novads	Raiskuma pagasts	Ūdenskritumi	16.9 %	3,8 metrus augsts, sezonāls ūdenskritums Līņu klinšu vidusdaļā. Ūdens krīt pāri Gaujas svītas smilšakmenim gandrīz tieši Gaujā.
Līņu klinšu avots	Latvija	Cēsu novads	Raiskuma pagasts	Avoti	18.1 %	Izteiksmīgs mutuļavots Līņu klinšu pakājē, Gaujas krastā.
Līņu klintis	Latvija	Cēsu novads	Raiskuma pagasts	Klintis	26.4 %	Līdz 8 metrus augsts un ap 480 metrus garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums Gaujas labajā krastā. Divi ūdenskritumi.
Lodes bruņuzivju iegula	Latvija	Cēsu novads	Liepas pagasts	Pārakmeņojumu atradnes	32.6 %	Viens no izcilākajiem seno devona perioda organismu pārakmeņojumu atradumiem Latvijā. Liels skaits pārakmeņojumu māla slāņos.
Lojas Andreja klints	Latvija	Siguldas novads	Krimuldas pagasts	Klintis	27.9 %	Skaists, apmēram 8-10 metrus augsts un 50 metrus garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums Lojas kreisajā krastā. Atseguma vidusdaļā Lojas plaisala.
Lojas kreisā krasta ūdenskritums pie Valmieras šosejas	Latvija	Siguldas novads	Krimuldas pagasts	Ūdenskritumi	21.3 %	Savdabīgs, neliels ūdenskritums, kas pāri smilšakmens klintij krīt tieši Lojas upē. Ap 2,3-2,5 m augsts.
Lojas plaisala	Latvija	Siguldas novads	Krimuldas pagasts	Alas	20.7 %	5,7 metrus dziļa ala Andreja klints vidusdaļā. Tā būtībā ir gandrīz vertikāla plaisa.
Loša atsegumi	Latvija	Saldus novads	Nīgrandes pagasts	Klintis	23.5 %	Vairāki nelieli pamatiežu atsegumi Loša kreisajā krastā pirms ietekas Ventā. Vieni no retajiem juras perioda iežu atsegumiem Latvijā.
Lucavsalas liepa	Latvija	Rīga		Koki	27.2 %	Skaista liepa - trešais vai otrs lielākais koks Rīgā, apkārtmērs 6,82 m.
Luknes 1. bedrīšakmens	Latvija	Dienvidkurzemes novads	Dunikas pagasts	Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi	22.1 %	Liels, 4,5 m garš sārta granīta akmens, kura virsmā iekaltas 10 bedrītes un sānos - vēl viena.
Luknes 2. bedrīšakmens	Latvija	Dienvidkurzemes novads	Dunikas pagasts	Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi	19.2 %	Ne pārāk liels, 2,1 m garš skaista granītporfīra akmens, kura virsmā aizvēsturiskos laikos ir iekaltas 9 bedrītes.
Lūrmaņu avots un ūdenskritums	Latvija	Talsu novads	Lubes pagasts	Avoti, Ūdenskritumi	21.1 %	Avots, kas izplūst no Burtnieku svītas atseguma, veidojot ap 3,1 m augstu ūdenskritumu.
Maija birzs akmens (Salacgrīvas dižakmens)	Latvija	Limbažu novads	Salacgrīva	Akmeņi	18.6 %	Salacgrīvas lielākais akmens, kura virszemes tilpums ir 11,8 kubikmetri un augstums - 1,96 m.
Makšinavas atsegumi pie Silabirzēm	Latvija	Balvu novads	Vīksnas pagasts	Klintis	20.8 %	Ainaviski, nelieli, līdz 1,2 m augsti smilšakmens atsegumi.
Malējā Jaunapsīšu ala un avots	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Alas, Avoti, Klintis	18.8 %	Šaura plaisa smilšakmens iezī, no kuras izplūst spēcīgs avots. Šajā alā var iespraukties 6,2 m dziļi.
Mālpils Mazās muižas atsegums	Latvija	Siguldas novads	Mālpils pagasts	Klintis	21.9 %	Ap 100 metrus garš un līdz 3 metrus augsts dolomīta atsegums Sudas krastā.
Markuzu grava	Latvija	Smiltenes novads	Gaujienas pagasts	Kanjoni un aizas	24.5 %	Ap 250 metrus garš dolomīta klinšu kanjons, līdz 13 metrus dziļš.
Mazais avotiņš starp Vidējo un Lielo Jaunapsīšu alām	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Avoti, Klintis	11.7 %	Avots, kas iztek no nelielas klints.
Mazās Kautraka gravas Augstais ūdenskritums	Latvija	Siguldas novads	Siguldas pagasts	Ūdenskritumi	28.7 %	Iespējams, augstākais ūdenskritums Latvijā. Šim sezonālajam ūdenskritumam ir divas pakāpes, katra no tām ir ap 6 metrus augsta.
Mazās Kautraka gravas ūdenskritums	Latvija	Siguldas novads	Siguldas pagasts	Ūdenskritumi	24.7 %	Izteiksmīgs, 4,5 m augsts ūdenskritums ar vienu pakāpi, plūst daļu no gada. Mazās Kautraka gravas sākums.
Mazās Velnalas avots	Latvija	Siguldas novads	Sigulda	Avoti	18.3 %	Neliels avots, kas izplūst no smilšakmens klintī veidotas nišas. Veidojis Mazo Velnalu, tagad tā iztekas vieta ir pārvietojusies.
Mazās Velnalas strauta ūdenskritums	Latvija	Siguldas novads	Sigulda	Ūdenskritumi	21.4 %	Ainavisks, 2,4 m augsts ūdenskritums. Ar ūdeni bagātākais no trim Piķenes kraujas ūdenskritumiem.
Mazrendas ūdenskritums	Latvija	Kuldīgas novads	Rendas pagasts	Ūdenskritumi	19.5 %	Neliels, 2,1 m un ap 0,2-0,8 m plats ūdenskritums, kas krīt pāri smilšakmens klintij netālu no Abavas.
Mazsalacas bedrīšakmens	Latvija	Valmieras novads	Mazsalaca	Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi	17.8 %	Salīdzinoši neliels bedrīšakmens - 2,1 metru garš un plats. Akmenī ir 32 aizvēsturiskos laikos iekaltas bedrītes.
Meldzeres dobumakmens	Latvija	Saldus novads	Nīgrandes pagasts	Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi	23.1 %	Mākslīgi apstrādāts akmens ar cilindra veida dobumu un apkaltām malām. Apstrādes mērķis un iemesls nav zināmi.
Meļķitāru Muldakmens	Latvija	Aizkraukles novads	Aizkraukles pagasts	Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Nostāstu vietas	29 %	Sena kulta vieta, 3 m augsts dižakmens, kura tilpums ir ap 25 m3. Akmenī ir liela, visdrīzāk dabiska iedobe, kurā uzkrājas ūdens.
Melnā ieža Lielā gaisa ala	Latvija	Siguldas novads	Krimuldas pagasts	Alas	20.9 %	Ala klints sienā vairākus metrus virs Braslas līmeņa. Alas garums - 4,5-5 m. Līdzās atrodas otra ala.
Melnā ieža Mazā gaisa ala	Latvija	Siguldas novads	Krimuldas pagasts	Alas	19.7 %	Ala klints sienā vairākus metrus virs Braslas līmeņa. Alas garums - 3,5 m. Līdzās atrodas otra ala.
Melnais iezis	Latvija	Siguldas novads	Krimuldas pagasts	Klintis	30 %	Viena no krāšņākajām klintīm Braslas krastos - ap 180 metrus garš un līdz 12-14 metrus augsts Gaujas svītas smilšakmens atsegums.
Melturu iezis	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Klintis	23.1 %	Pirmais lielais atsegums Amatas krastos, Ap 390 m garš, divi stāvi - Amatas svītas dolomītsmilšakmens un Pļaviņu svītas dolomīti.
Mergupes Liepavotu avots	Latvija	Siguldas novads	Mālpils pagasts	Avoti, Klintis	21.7 %	Avots pie Mergupes. Izplūst no balta smilšakmens atseguma, kurā izveidojis nelielu nišu.
Meriones avots un klints	Igaunija	Pelvas apriņķis	Kanepi pagasts	Avoti, Klintis, Nostāstu vietas	23.7 %	Spēcīgs avots, kas izplūst no plaisas smilšakmens klintī, nostāstu vieta.
Mērsraga Velna akmens	Latvija	Talsu novads	Mērsraga pagasts	Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Nostāstu vietas	19.2 %	Samērā liels akmens, kura augstums ir ap 2 m, tajā skaitā ap 1,5 metri - virs jūras līmeņa. Nostāstu vieta.
Mežciemu ala	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Alas, Avoti, Pārakmeņojumu atradnes	27.8 %	Interesanta, 21 metru gara ala Gaujas svītas smilšakmens iežos. No alas izplūst avots.
Mežmuižas avoti (Kaļķugravas avoti)	Latvija	Siguldas novads	Allažu pagasts	Avoti	30.5 %	Spēcīgu avotu grupa, kuri turpina izgulsnēt avotkaļķus. Ieplūst mākslīgi uzpludinātā dzirnavu ezerā ar dzidru, zilganzaļu ūdeni.
Miervalža Ķemera gatves tilta sēravots	Latvija	Jūrmala		Sēravoti	22.1 %	Spēcīgs sēravots, kurš izplūst Vēršupītes gultnē.
Miglas iezis	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Klintis	24.8 %	Ap 90-100 metrus garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums iepretī Zvārtes iezim. Klinšu augstums sasniedz apmēram 8-12 metrus.
Mīzalvalka ūdenskritums	Latvija	Talsu novads	Dundagas pagasts	Ūdenskritumi	18.6 %	Neliels, 0,9 m augsts un līdz 1 m plats ūdenskritums, kas krīt pār Narvas svītas aleirolītam un smilšakmenim.
Morišķu atsegums (Muoriškių atodanga)	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Klintis	25.1 %	Līdz 7,4 metrus augsts un ap 80 metrus garš Tatulas svītas dolomīta atsegums Mēmeles krastā.
Muižarāju klinšu otrais ūdenskritums	Latvija	Kuldīgas novads	Rumbas pagasts	Ūdenskritumi	16.9 %	Sezonāls ūdenskritums Muižarāju klinšu lejasdaļā, Abavas sāngravā. Divas pakāpes smilšakmens iezī, kopējais augstums ir ap 1,5 m.
Muižarāju klinšu ūdenskritums	Latvija	Kuldīgas novads	Rumbas pagasts	Ūdenskritumi	21.4 %	Neliels, izteiksmīgs, 1,7 m augsts ūdenskritums, kas krīt pāri Gaujas svītas smilšakmenim. Ūdens plūst visu gadu.
Muižarāju klintis	Latvija	Kuldīgas novads	Rumbas pagasts	Klintis	29.2 %	Pēdējās lielās klintis Abavas krastos. Te ap 790 m garā posmā atsedzas smilšakmens. Seni uzraksti un ūdenskritumi.
Muižuļu dižakmens	Latvija	Limbažu novads	Salacgrīvas pagasts	Akmeņi, Ekosistēmas	28 %	Viens no lielākajiem Latvijas akmeņiem - tā redzamās daļas tilpums ir 46 m3, augstums - 2,3 metri. Retas augu sugas. Akmens sānā ir uzraksts - 1913.16 IV.
Nablānīškalva	Latvija	Talsu novads	Rojas pagasts	Ledāja veidojumi	18.9 %	Izteiksmīgs, līdz 2.5 m augsts akmeņu krāvums priežu mežā, viena no Kaltenes akmeņu kalvām.
Nāriņas klints Vilcē	Latvija	Jelgavas novads	Vilces pagasts	Klintis	18.6 %	Līdz 1 m augsts un ap 15 m plats Mūru svītas dolomītsmilšakmens atsegums. Nostāstu vieta.
Nāružas Velna grāvis	Latvija	Madonas novads	Ērgļu pagasts	Krāces	26.3 %	Kādus 60 metrus garas krāces pāri laukakmeņu krāvumam. Upe šeit krīt par 4-5 metriem.
Narvas ūdenskritumi	Igaunija	Austrumviru apriņķis	Narva	Ūdenskritumi	35.5 %	Ar Krenholmas salu pārdalīts ūdenskritums Narvas upē. Austrumu puses ūdenskritums ir 110 m plats, rietumu puses - ap 60 m plats, augstums - ap 6,5 m.
Nemmeveski ūdenskritums	Igaunija	Harju apriņķis	Kūsalu pagasts	Ūdenskritumi	28.2 %	Skaists 1,2 m augsts un 16-17 m plats ūdenskritums ar vienu pakāpi.
Nišas Pietraga Sarkano klinšu sākumā	Latvija	Limbažu novads	Ainažu pagasts	Alas	18.6 %	Divas nišas Pietraga Sarkano klinšu sākumā, klinšu pamatnē. Pirmā ir ap 2 m dziļa, otrā - ap 2,5 m dziļa.
Nīzeres sēravots	Latvija	Bauskas novads	Stelpes pagasts	Sēravoti	24.5 %	Viens no jaudīgākajiem avotiem Latvijā - no tā izplūst ap 40 l sērūdens sekundē. Līdzās Stelpes minerālūdens ieguves vieta.
Nurmižu ūdenskritums	Latvija	Siguldas novads	Siguldas pagasts	Ūdenskritumi	21.2 %	Apmēram 1,3 m augsts un līdz 3,7 m plats ūdenskritums.
Odziņu bedrīšakmens	Latvija	Dienvidkurzemes novads	Medzes pagasts	Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi	26.2 %	Dižakmens un kultūrvēsturiskais akmens, kurā aizvēsturiskos laikos iekaltas 6-9 bedrītes. 16 kubikmetrus lielais akmens ir pārvietots uz tagadējo vietu 2013. gadā.
Oļupītes ūdenskritums (krāce)	Latvija	Kuldīgas novads	Rendas pagasts	Krāces	26.7 %	Neliels bet interesants ūdenskritums jeb krāce. Tas ir 0,6 m augsts un ap 1,4 m plats. Daļa no ūdens iekrīt pazemē jau pirms paša ūdenskrituma.
Olutovas avots	Latvija	Balvu novads	Medņevas pagasts	Avoti	21.6 %	Viens no spēcīgākajiem avotiem Balvu novadā. Lielākā avota debits ir ap 3,5 litri sekundē.
Omiķu gravas ūdenskritums	Latvija	Kuldīgas novads	Vārmes pagasts	Ūdenskritumi	27.5 %	Apmēram 3,5 m augsts ūdenskritums, kurš ir atsedzis augšdevona Mūru svītas dolomītu un smilšakmeni.
Ošenieku ozols	Latvija	Saldus novads	Jaunlutriņu pagasts	Koki	27 %	Milzīgs, augsts ozols ar 8,38 m apkārtmēru.
Otrais Vecupes iezis	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Klintis	18.3 %	Līdz 4 metrus augsts un ap 25 metrus garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums Gaujas vecupes krastā pie Amatas ietekas.
Padambju bedrīšakmens	Latvija	Dienvidkurzemes novads	Grobiņas pagasts	Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi	30.7 %	Viens no izcilākajiem bedrīšakmeņiem Latvijā - tajā iekaltas vismaz 223 bedrītes, kā arī liela, neizskaidrota zīme vai shēma.
Pastamuižas Velnakmens	Latvija	Aizkraukles novads	Kokneses pagasts	Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi	23.7 %	Divi ainaviski, lieli akmeņi pie Daugavas. Atbilstoši teiksmām, šis ir viens, pāršķelts akmens, lai gan realitātē, visdrīzāk, divi dažādi akmeņi.
Patiltes ala	Latvija	Siguldas novads	Inčukalna pagasts	Alas	19.5 %	18,3 metrus gara ala Gaujas svītas smilšakmeņos. Ala atrodas Rāmkalnu atpūtas parkā.
Pazemes alas gravas ūdenskritums	Latvija	Siguldas novads	Sigulda	Ūdenskritumi	19.8 %	Mazs, ap 1,8 m augsts ūdenskritums pār smilšakmens klinti vietā, kur agrāk sabruka Pazemes ala.
Pietraga Sarkanās klintis	Latvija	Limbažu novads	Ainažu pagasts	Klintis	36.4 %	Ap 660 m garš un līdz 7 m augsts Burtnieku svītas smilšakmens un dolomītsmilšakmens atsegums. Vienas no krāšņākajām klintīm Latvijā.
Pietraga Sarkano klinšu staburags	Latvija	Limbažu novads	Ainažu pagasts	Staburagi	17.6 %	Staburags, kuru veido gruntsūdens, kas sūcas cauri Burtnieku svītas dolomītsmilšakmenim pie Sarkanajām klintīm. Kaļķiežu pārkare pār klinšu malu.
Piķenes kraujas Augstais ūdenskritums	Latvija	Siguldas novads	Sigulda	Ūdenskritumi	14 %	5,5 metrus augsts ūdenskritums pāri smilšakmens klintij. Maz ūdens.
Piķenes kraujas trešais ūdenskritums	Latvija	Siguldas novads	Sigulda	Ūdenskritumi	13.7 %	Apmēram 4-5 metrus augsts, vertikāli krītošs ūdenskritums netālu no Lielās Velnalas. Maz ūdens. Līdzās ūdenskritumam klintī acij līdzīga niša.
Pitragupes krastu atsegumi	Latvija	Talsu novads	Kolkas pagasts	Klintis	25 %	Senākie atsegtie ieži Latvijā, kas pieder devona perioda Narvas svītai. Atsegumi ir abos Pitragupes krastos un gultnē ap 1 km garā posmā.
Pitragupes otrais ūdenskritumiņš	Latvija	Talsu novads	Kolkas pagasts	Krāces	22.3 %	Skaista, neliela kāplīte Pitragupē. Tā ir 0,3 metrus augsta un 3,5 m plata, taču īpaši ainaviska, pateicoties apkārtējai ainavai.
Pitragupes pirmais ūdenskritumiņš	Latvija	Talsu novads	Kolkas pagasts	Krāces	7.1 %	Ap 0,3 metrus augsta un 4,4 m plata kāplīte - mazs ūdenskritumiņš pāri Narvas svītas smilšakmens slānim.
Plūču ieža ala	Latvija	Cēsu novads	Priekuļu pagasts	Alas	9.6 %	Šaura, ap 3 m dziļa ala Plūču ieža lejasdaļā. Pieejama tikai no upes.
Plūču iezis	Latvija	Cēsu novads	Priekuļu pagasts	Klintis	29 %	Viens no trim lielajiem Raunas krastu iežiem - ainaviska, līdz 12 m augsta un ap 90 m gara smilšakmens klints.
Polbrenču veselības avots	Latvija	Valmieras novads	Kocēnu pagasts	Avoti, Kulta vietas	22.3 %	Agrākā veselības kulta vieta - samērā spēcīgs avots, kas izplūst no Sietiņu svītas gaišā smilšakmens.
Pūču gravas ūdenskritums	Latvija	Siguldas novads	Sigulda	Ūdenskritumi	22.9 %	Ap 1,3 metrus augsts un 1,5 metrus plats ūdenskritums Siguldas pilsētā.
Puntuks (Puntuka akmens)	Lietuva	Utenas apriņķis	Anīkšču rajons	Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Nostāstu vietas	33 %	Populārākais dižakmens Lietuvā, augstums - 5,7 m, garums 7,54 m un platums - 7,34 m. Otrs lielākais Lietuvas akmens, arheoloģiskais un kultūras piemineklis.
Rakstu krustakmeņi	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Kapakmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi	22.7 %	Divi krustakmeņi pie Rakstu senkapiem - viduslaiku piemiņas zīme ar trim krustiem un 18-19.gs. robežakmens ar krustu.
Ramātu avotala	Latvija	Cēsu novads	Priekuļu pagasts	Alas, Avoti	19.3 %	8,3 m gara ala, no kuras izplūst spēcīgs avots. Ala atrodas vecupes krastā, Ramātu klinšu pamatnē.
Ramātu ceturtā ala	Latvija	Cēsu novads	Priekuļu pagasts	Alas, Avoti	15 %	8,5 m gara ala, no kuras izplūst avots. Ala atrodas vecupes krastā, Ramātu klinšu pamatnē.
Ramātu klintis	Latvija	Cēsu novads	Priekuļu pagasts	Klintis	32.3 %	Iespaidīgas, ap 17-20 metrus augstas un ap 450 m garas klintis, atrodas pie Gaujas vecupes. Klintīs ir vairākas alas.
Ramātu otrā ala	Latvija	Cēsu novads	Priekuļu pagasts	Alas	14.3 %	4,2 m gara ala Ramātu klinšu austrumu daļā.
Ramātu plaisa	Latvija	Cēsu novads	Priekuļu pagasts	Alas	19.3 %	Priekšpēdējā ala Ramātu klintīs - izteiksmīga plaisa augstajā klints sienā. 4 m dziļa.
Ramātu trešā ala	Latvija	Cēsu novads	Priekuļu pagasts	Alas	16.9 %	3,3 m gara, sausa ala Ramātu klinšu vidusdaļā.
Raunas Staburags	Latvija	Smiltenes novads	Raunas pagasts	Staburagi, Ūdenskritumi	33.2 %	Populārākais staburags Latvijā, līdz 3,7 metrus augsts un 17 metrus plats avotkaļķu veidojums Raunas krastā.
Rendas avota ūdenskritums	Latvija	Kuldīgas novads	Rendas pagasts	Ūdenskritumi	15 %	Neliels, aptuveni 1 m augsts ūdenskritums, ko veido avots Īvandes upes krastā.
Rietekļa paeglis	Latvija	Valmieras novads	Valmieras pagasts	Bioloģijas rekordi, Koki	37.9 %	Viens no neparastākajiem un skaistākajiem kokiem Latvijā. Lielākais kadiķis Latvijā, apkārtmērs 3,33 m.
Riežupes ūdenskritums	Latvija	Kuldīgas novads	Rumbas pagasts	Krāces	21.7 %	Neliels, 0,6 - 0,7 m augsts un 11 - 16 m plats pakavveida ūdenskritums.
Rīgas Doms	Latvija	Rīga		Baznīcas	59.5 %	Lielākā viduslaiku baznīca Baltijas valstīs. Celta 1211. gadā, vēlāk paplašināta. Pašreizējais baroka tornis uzcelts 1775. gadā.
Rīgas Svētā Pētera baznīca	Latvija	Rīga		Baznīcas, Nostāstu vietas	61.1 %	Viens no Rīgas simboliem, liela ķieģeļu gotikas baznīca ar neparasti augstu baroka stila smaili, celta 1209. - 1746. gadā.
Rīgzemju ozols	Latvija	Talsu novads	Dundagas pagasts	Koki	30.2 %	Trešais vai ceturtais lielākais ozols Latvijā pēc apkārtmēra - 2020. gadā tā apkārtmērs bija 9,64 m.
Rītiņu avoti	Latvija	Dienvidkurzemes novads	Vaiņodes pagasts	Avoti	10.2 %	Krītošu avotu grupa, kura veido strautu.
Rītupītes ūdenskritums	Latvija	Siguldas novads	Krimuldas pagasts	Ūdenskritumi	18.6 %	5,3 m augsts ūdenskritums ar divām pakāpēm, krīt pāri Buļu ieža smilšakmenim tieši Braslas upē.
Rogāļu akmens	Latvija	Jēkabpils novads	Kūku pagasts	Akmeņi, Nostāstu vietas	26.2 %	Liels viborgīta - granīta paveida - bluķis, kura tilpums ir 40 m3. Akmens atrodas stāvā gravas malā, tā augstums sasniedz 3,7 m.
Rogāļu Laimas avots	Latvija	Jēkabpils novads	Kūku pagasts	Avoti, Nostāstu vietas	7.8 %	Neliels avotiņš netālu no milzīgā Rogāļu akmens, pie dabas takas.
Rohunēmes akmens	Igaunija	Harju apriņķis	Vīmsi pagasts	Akmeņi	32.8 %	Piektais vai sestais lielākais akmens Igaunijā. Akmens augstums - 6,6 metri, tilpums - ap 397 kubikmetri. Ainavisks un ļoti iespaidīgs.
Rojas dižakmens	Latvija	Talsu novads	Rojas pagasts	Akmeņi	22.1 %	Dižakmens jūras krastā, tilpums 17,5 kubikmetri. Atsedzies, jūrai izskalojot krastu pēc Rojas molu izbūves.
Rojas otrais Saules akmens	Latvija	Talsu novads	Rojas pagasts	Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi	19.9 %	Neliels akmens, kurā ir iekalta dziļa gredzenveida rieva.
Rostu ala	Latvija	Limbažu novads	Salacgrīvas pagasts	Alas	21 %	Neliela, 4 m gara ala Rostu klintīs. Ala veidojusies sārtajā Burtnieku svītas smilšakmenī.
Rostu klinšu avotiņš	Latvija	Limbažu novads	Salacgrīvas pagasts	Avoti	8.8 %	Mazs avotiņš, kurš iztek no sārtā Rostu klinšu smilšakmens.
Rostu klintis	Latvija	Limbažu novads	Salacgrīvas pagasts	Klintis	27.8 %	Ap 250 m garas un ap 4-5 m augstas sārta Burtnieku svītas smilšakmens klintis. Klintīs niša, ala un avots.
Rostu niša	Latvija	Limbažu novads	Salacgrīvas pagasts	Alas	13.7 %	Ap 2,5 m plata un kādus 2 m dziļa niša Rostu klintīs, sārtajā Burtnieku svītas smilšakmenī.
Rozentāla akmens	Latvija	Saldus novads	Saldus	Akmeņi	19.4 %	Liels akmens Cieceres krastā pie Jelgavas ielas tilta. Pie tā bieži ir sēdējis Janis Rozentāls, tas ir attēlots vairākās viņa gleznās.
Rozulas ala	Latvija	Cēsu novads	Stalbes pagasts	Alas	22.1 %	Ap 6 m gara ala Braslas kreisajā krastā, veidojusies skaisti slāņotā Gaujas vai Sietiņu svītas smilšakmenī.
Rudzīšu akmens	Latvija	Kuldīgas novads	Laidu pagasts	Akmeņi	26.6 %	Unikāls dižakmens - silūra kaļķakmens gabals, kuru no Sāremā vai tuvējā Baltijas jūras reģiona atgādājis ledājs.
Rukūzes atsegums	Latvija	Jelgavas novads	Vilces pagasts	Klintis	20.9 %	Līdz 2 m augsts un ap 10 m plats Mūru svītas dolomītsmilšakmens atsegums.
Rundāles pils	Latvija	Bauskas novads	Rundāles pagasts	Muzeji, Pilis	63.8 %	Izcilākā vēsturiskā pils Latvijā un Baltijā. Kurzemes un Zemgales hercoga rezidence, kas tika celta baroka stilā 1736.-1768. gadā. Pili ieskauj krāšņs dārzs.
Runtiņa avots	Latvija	Siguldas novads	Krimuldas pagasts	Avoti	14.1 %	Spēcīgs avots, kurš izplūst no Gaujas svītas smilšakmens tieši pie Runtiņupes Lielā akmens.
Runtiņupes ala (Saulstaru ala)	Latvija	Siguldas novads	Krimuldas pagasts	Alas	22.1 %	Ap 23 metrus gara ala vai mākslīgi rakta eja irdenā Gaujas svītas smilšakmens iezī. Alā slēpušies vai nu sarkanie partizāni vai mežabrāļi.
Runtiņupes Lielais akmens	Latvija	Siguldas novads	Krimuldas pagasts	Akmeņi, Nostāstu vietas	23.1 %	Līdz 2,7 metrus augsts laukakmens netālu no Gaujas. Nostāstu vieta. Agrāk atradies tieši Gaujas krastā.
Saleveres Silmaallikas avots un ūdenskritums	Igaunija	Pērnavas apriņķis	Lēnerannas pagasts	Avoti, Kulta vietas, Ūdenskritumi	23.8 %	Avots Salumegi kaļķakmens klints pakājē, veido ap 2 metrus augstu ūdenskritumu. Avota ūdenim agrāk piedēvēja ārstnieciskas spējas.
Sasmakas Elku liepa	Latvija	Talsu novads	Valdemārpils	Bioloģijas rekordi, Koki	34.1 %	Lielākā liepa Latvijā: tās apkārtmērs ir 8,65 m.
Sateseles gravas ūdenskritums	Latvija	Siguldas novads	Sigulda	Ūdenskritumi	19.3 %	Apmēram 1,7 metrus augsts, vertikāli krītošs ūdenskritums Siguldā, Sateseles gravā.
Sateseles kanjons	Latvija	Siguldas novads	Sigulda	Kanjoni un aizas	31.4 %	Ap 300 metrus garš kanjons, kurā vairākos posmos abos krastos atsedzas smilšakmens klintis.
Saules ūdenskritums	Latvija	Tukuma novads	Matkules pagasts	Ūdenskritumi	24.8 %	Gleznains, ap 1,8 m augsts un līdz 4,2 m plats ūdenskritums.
Saulstaru iezis	Latvija	Siguldas novads	Krimuldas pagasts	Klintis	19.3 %	Neliela Gaujas svītas smilšakmens klints Runtiņupes kreisajā krastā. Klintī ir mākslīgi veidota 25 metrus gara ala.
Sautas kalna augšējais ūdenskritums pāri nišai	Latvija	Siguldas novads	Siguldas pagasts	Ūdenskritumi	14.3 %	Vājš, ap 4,5 m augsts ūdenskritums pāri nelielai nišai.
Sautas kalna Garās alas ūdenskritums	Latvija	Siguldas novads	Siguldas pagasts	Ūdenskritumi	14.5 %	Ap 3,1 m augsts ūdenskritums, kas krīt pāri smilšakmens klintij līdzās avotam, lejpus alai.
Sautas kalna vidējais ūdenskritums	Latvija	Siguldas novads	Siguldas pagasts	Ūdenskritumi	14.7 %	Ap 5 m augsts ūdenskritums ar nelielu daudzumu ūdens. Krīt pāri Gaujas svītas smilšakmens klintij.
Sautas kalna ziemeļu ūdenskritums	Latvija	Siguldas novads	Siguldas pagasts	Ūdenskritumi	15.7 %	Ap 2,4 m augsts ūdenskritums ar nelielu ūdens daudzumu. Krīt pāri Gaujas svītas smilšakmens klintij.
Seces Putraskroga kapu riņķa krusti	Latvija	Aizkraukles novads	Aizkraukle	Kapakmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi	20.8 %	Divi akmens riņķa krusti, kuri, lai pasargātu no appludināšanas, pārvietoti uz Aizkraukles Kalna Ziedu muzeju.
Sējas ozols	Latvija	Saulkrastu novads	Sējas pagasts	Koki	33.4 %	Milzīgs, masīvs ozols, kura apkārtmērs ir 9,15 m.
Septiņavotu Apakšējais ūdenskritums	Latvija	Cēsu novads	Priekuļu pagasts	Staburagi, Ūdenskritumi	21.5 %	Izteiksmīgs ūdenskritums pāri šūnakmens atsegumam. Ūdenskrituma augstums ir ap 0,8-1,2 metri un platums 2,2-4,7 m.
Septiņavotu Augšējais ūdenskritums	Latvija	Cēsu novads	Priekuļu pagasts	Staburagi, Ūdenskritumi	19.1 %	Ap 0,8 metrus augsta krāce-ūdenskritums pāri šūnakmens atsegumam. Krācei ir divas ap 0,5 un 0,3 m augstas pakāpes.
Septiņavotu Augstais ūdenskritums	Latvija	Cēsu novads	Priekuļu pagasts	Staburagi, Ūdenskritumi	20.3 %	Ap 5 metrus augsts augsts ūdenskritums, kas krīt vertikāli pāri šūnakmens kraujas malai. Veidojas tikai tad, kad ir daudz ūdens.
Septiņavotu Lielais ūdenskritums	Latvija	Cēsu novads	Priekuļu pagasts	Staburagi, Ūdenskritumi	34 %	Ūdenskritumu kaskāde pāri bijušā šūnakmens karjera malai. Ūdenskrituma augstums ir ap 7,5 metri un platums sasniedz 9 metrus.
Septiņavotu Malējais kritums	Latvija	Cēsu novads	Priekuļu pagasts	Krāces, Staburagi	16 %	Avota ūdens veidota šūnakmens pakāpe - neliels, ap 0,8 m augsts un 3 m plats ūdenskritumiņš - krācīte.
Sēravots austrumos no Bertrāma avota	Latvija	Jūrmala		Ekosistēmas, Sēravoti	21.6 %	Izteiksmīgs sēravots mežā netālu no Vēršupītes, blakus Slokas ezera takai.
Sēravotu Veselības avots	Latvija	Tukuma novads	Smārdes pagasts	Kulta vietas, Nostāstu vietas, Sēravoti	16.8 %	Samērā spēcīgs avots, no kura tek vāji mineralizēts sērūdens. Agrāk ar avotu esot bijis saistīts dziedniecības kults.
Siguldas Mazā Velnala	Latvija	Siguldas novads	Sigulda	Alas	27.6 %	10,2 metrus gara ala, agrāk bijusi 16,5 m gara. Pie ieejas slīpi novietota smilšakmens kolonna.
Sildruvu ūdenskritums	Latvija	Ventspils novads	Zlēku pagasts	Ūdenskritumi	23.9 %	Aptuveni 3 metrus augsts ūdenskritums, kas krīt tieši Abavas upē.
Simtēnu gravas dzelzsavoti	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Dzelzsavoti	21.2 %	Četri spēcīgi avoti. Divi no tiem veido ap 0,4–0,5 metrus augstus ūdenskritumiņus, kas krīt pāri smilšakmens klintīm.
Simtgades kritene	Latvija	Bauskas novads	Skaistkalnes pagasts	Kritenes, Nostāstu vietas	13.1 %	Neliela karsta kritene netālu no Mēmeles. Šādi nosaukta par godu Latvijas 100 gadu jubilejai, jo kritene izveidojās 2018. gadā.
Skaņaiskalns	Latvija	Valmieras novads	Skaņkalnes pagasts	Klintis	47.7 %	Viens no atpazīstamākajiem dabas pieminekļiem Latvijā. Līdz 12 m augsta un 90 m gara, lēzeni izliekta klints, kura rada izteiksmīgu atbalss efektu.
Skaņākalna Avota ala	Latvija	Valmieras novads	Skaņkalnes pagasts	Alas, Avoti	22.8 %	Apmēram 16 metrus dziļa ala Skaņākalna klints dienvidu daļā. No alas izplūst spēcīgs avots, kurš turpina to veidot.
Skaņākalna Sausā ala	Latvija	Valmieras novads	Skaņkalnes pagasts	Alas	18.1 %	5 metrus dziļa ala Skaņākalna klints ziemeļu daļā. Ala ir sausa, tās grīdu klāj smiltis.
Skanstupītes ūdenskritums	Latvija	Aizkraukles novads	Pļaviņas	Ūdenskritumi	24.5 %	Ūdenskritums ar trim pakāpēm, kuras ir 0,9, 0,2 un 0,4 m augstas. Pēdējā pakāpe parasti ir applūdusi.
Šķeperu strauta apakšējie ūdenskritumi	Latvija	Talsu novads	Abavas pagasts	Ūdenskritumi	20.7 %	0,6 m un 0,85 m augstas ūdenskrituma kāples ap 15-20 metrus viena no otras. Ūdens krīt pāri dolomīta vai dolomītmerģeļa slāņiem.
Šķeperu strauta augšējais ūdenskritums	Latvija	Talsu novads	Abavas pagasts	Ūdenskritumi	10.7 %	1,7 m augsts ūdenskritums, kas krīt pāri dolomīta vai dolomītmerģeļa slāņiem. Ūdenskritumu klāj krūmu saknes un aļģes.
Skujenieku ūdenskritums	Latvija	Ogres novads	Rembates pagasts	Ūdenskritumi	18.4 %	Aptuveni 1,1 m augsts ūdenskritums pašā Ogres krastā.
Šķūņa kritene	Latvija	Bauskas novads	Skaistkalnes pagasts	Kritenes, Nostāstu vietas	21.3 %	Viena no izteiksmīgākajām karsta kritenēm Latvijā. Izveidojusies 1923. gada 10. novembrī, 16 līdz 20 metrus plata. Kritenē ir dīķis.
Slaktūža upītes klints	Latvija	Cēsu novads	Straupes pagasts	Klintis	15.5 %	Mazs, ap 3 m augsts un 10 m garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums lejpus Aņītes Augstajam iezim.
Sleņģu ūdenskritums	Latvija	Siguldas novads	Siguldas pagasts	Ūdenskritumi	22.2 %	2,2-2,4 m augsts ūdenskritums kas krīt pāri baltai smilšakmens klintij.
Slepkavakmens Slepkavkalvā	Latvija	Talsu novads	Vandzenes pagasts	Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Nostāstu vietas	27.8 %	Neparasts, zems akmens ar līdzenu 4,7 metrus garu virsmu, kura tikai nedaudz paceļas virs zemes. Nostāstu vieta.
Slūnu iezis	Latvija	Siguldas novads	Krimuldas pagasts	Klintis	28.1 %	Aptuveni 20-22 metrus augsts un ap 150 m garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums Braslas kreisajā krastā.
Smardones avots	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Sēravoti	27.2 %	Atpazīstamākais sēravots Lietuvā, pie kura 1938. gadā uzcelta ārstniecības iestāde.
Spriņģu iezis	Latvija	Cēsu novads	Līgatnes pagasts	Klintis	30.2 %	Ap 450 metrus garas un līdz 21 metru augstas klintis Gaujas kreisajā krastā. Ziemās veidojas vairāki izteiksmīgi leduskritumi.
Sproģu avots	Latvija	Dienvidkurzemes novads	Embūtes pagasts	Avoti	25.2 %	Spēcīgs kāpjošais avots. Lejpus avotam ir izveidota zivju dīķu virtene ar dzidru, zili zaļu ūdeni.
Spulgsūnas ala	Latvija	Cēsu novads	Priekuļu pagasts	Alas	25.7 %	8,5 metrus gara, ļoti plaša ala, kuras augstums sasniedz 4,8 metrus. Pieejama tikai no ūdens.
Staišu ozols	Latvija	Valmieras novads	Ēveles pagasts	Koki	30.5 %	Iespaidīgs un gleznains ozols, kura apkārtmērs ir 8,47 m.
Staldzenes ūdenskritums	Latvija	Ventspils		Ūdenskritumi	33.6 %	Ļoti neparasts 2,4 m augsts ūdenskritums, kas krīt pludmalē pāri melnam sapropeļa slānim.
Stelmužes ozols	Lietuva	Utenas apriņķis	Zarasu rajons	Koki	35.5 %	Stelmužes ozols ir lielākais Lietuvas koks. Tā apkārtmērs 1,3 m augstumā ir 9,7 m (2014).
Struņķu kaskāde	Latvija	Cēsu novads	Līgatnes pagasts	Ūdenskritumi	13 %	Mainīgs ūdenskritums dziļā gravā, 2025. gadā bija divas galvenās kaskādes - 1,1 un ap 1,2 m augstas.
Stupeļu pilskalna akmens	Latvija	Jēkabpils novads	Rites pagasts	Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi	26.4 %	Dižakmens un kultakmens Stupeļu pilskalna rietumu pakājē. Akmens tilpums ir ap 35-40 kubikmetri, garums - 6,8 metri.
Sudmaļu ūdenskritums (krāce)	Latvija	Talsu novads	Abavas pagasts	Krāces	22.7 %	0,6-0,9 m augsts un līdz 10 m plats ūdenskritums jeb, drīzāk, krāce. Lejup pa straumi upē ir mazāki pakāpieni.
Sūnu avots	Latvija	Siguldas novads	Allažu pagasts	Avoti	17.8 %	Avots, kas ir izveidojis dziļu gravu ar avota veidotajiem šūnakmens atsegumiem. Atrodas ap 300 m no populārajiem Mežmuižas avotiem.
Svētes atsegums pie Cielaviņām	Latvija	Jelgavas novads	Vilces pagasts	Klintis	23.3 %	Ap 2 m augsts un ap 20 m garš Mūru svītas dolomītsmilšakmens atsegums Svētes labajā krastā.
Tabokines atsegums (Tabokinės atodanga)	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Klintis	22.1 %	Devona perioda iežu atsegums Mēmeles kreisajā krastā. Kopējais augstums sasniedz ap 10-11 metrus, garums - ap 130 m.
Tamme-Lauri ozols	Igaunija	Veru apriņķis	Antslas pagasts	Koki	36.5 %	Lielākais Igaunijas koks. Tā apkārtmērs 1,3 m augstumā ir 8,5 m.
Tilgaļu milzakmens (Krauju Lielais akmens)	Latvija	Talsu novads	Vandzenes pagasts	Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi	30 %	Lielākais akmens Kurzemē, redzamās daļas tilpums - 80 m3, augstums - 3,4 m. Varbūtēja kulta vieta.
Tītmaņu iezis	Latvija	Cēsu novads	Līgatnes pagasts	Klintis	33.7 %	Kopumā līdz 23 metrus augsts smilšakmens atsegums Gaujas vecupes krastā, kopējais atsegumu garums ap 520 metri. Vismaz 7 lielākas alas un nišas.
Trejrumbiņa	Latvija	Kuldīgas novads	Rumbas pagasts	Ūdenskritumi	24.5 %	Ainaviska, kopumā ap 3 metrus augsta ūdenskritumu kaskāde ar trīs pakāpieniem Riežupes krastā.
Trepojas kaskāde	Igaunija	Harju apriņķis	Rietumharju pagasts	Ūdenskritumi	30.3 %	Gleznainu ūdenskritumu virkne 155 m garumā. Kopā šeit ir sešas-divpadsmit ūdenskritumu pakāpes, augstākā ir 1,75 m augsta.
Truikinu avots (Šmita avots)	Lietuva	Klaipēdas apriņķis	Skodas rajons	Avoti, Nostāstu vietas	22.1 %	Spēcīgs kāpjošais avots, kas izveidojis ezeriņu ar mutuļojošām smiltīm, debits - 11,81 litri sekundē.
Ūdenskritumiņš Braslavas pietekā	Latvija	Valmieras novads	Kauguru pagasts	Krāces	9 %	Neliels, 0,7 metrus augsts un 0,9 m plats ūdenskritumiņš, kas krīt pāri Sietiņu svītas smilšakmens slāņiem.
Ūdenskritums pie Māras kambariem	Latvija	Kuldīgas novads	Rendas pagasts	Ūdenskritumi	16.9 %	Sezonāls ūdenskritums, ar kuru sākas Māras kambaru kanjons. Agrāk bija augstāks, tagad 1,2 m augsts un līdz 1 m plats.
Ūdenskritums Zvīguļu klintīs	Latvija	Limbažu novads	Ainažu pagasts	Ūdenskritumi	24.2 %	Ūdenskritums, kas pāri koši sārtai klintij no aptuveni 3-4 metru augstuma krīt tieši Salacā. Ūdens tajā plūst dažas nedēļas gadā.
Upatu ozols	Latvija	Kuldīgas novads	Pelču pagasts	Koki	27.6 %	Viens no lielākajiem ozoliem Latvijā ar apkārtmēru 8,84 m.
Vadakstes valdnieks	Latvija	Saldus novads	Ezeres pagasts	Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Pieminekļi	24.8 %	Liels, 4,2 m augsts akmens, kurš uzstādīts 19. gadsimta vidū kā piemiņa Ezeres parka izveidei.
Vagaru avots	Latvija	Dienvidkurzemes novads	Vaiņodes pagasts	Avoti, Nostāstu vietas	15.9 %	Neliels avots, kas izveidojis dzidru avota dīķi.
Vahikila ūdenskritums	Igaunija	Harju apriņķis	Harku pagasts	Ūdenskritumi	24.7 %	Skaists, 25-27 m plats ūdenskritums. Augstākā pakāpe ir 1,5 m augsta, taču 16,5 m garā posmā pakāpju kopējais augstums ir ap 2,4 m.
Vaidavas Grūbe	Latvija	Smiltenes novads	Apes pagasts	Ūdenskritumi	18.9 %	Dzirnavu jeb HES aizsprosts, kas 19. gs. vidū uzcelts virs dabiska ūdenskrituma, kurš bija 2,8 m augsts.
Vaidavas muižas Veselības avots	Latvija	Valmieras novads	Vaidavas pagasts	Avoti, Kulta vietas	16.8 %	Neliels avotiņš, kas iztek no Sietiņu ieža smilšakmens. Avots tek uz austrumiem, tādēļ tas ir ticis uzskatīts par īpašu.
Vaidavas plaisala un Barona avots	Latvija	Valmieras novads	Vaidavas pagasts	Alas, Avoti, Klintis	27.9 %	Ap 15 metrus dziļa ala Sietiņu svītas smilšakmenī. Alai ir vertikālas plaisas forma, pat 10-12 metru dziļumā tā ir ap 5 m augsta.
Valastes ūdenskritums	Igaunija	Austrumviru apriņķis	Toilas pagasts	Ūdenskritumi	42.1 %	Augstākais ūdenskritums Baltijas valstīs. Parasti tas ir 26-28 m augsts, taču var sasniegt 30 metru augstumu.
Valdātu rumba	Latvija	Kuldīgas novads	Rendas pagasts	Ūdenskritumi	25.2 %	Izteiksmīgs ūdenskritums Īvandes upē, aptuveni 1,4 - 1,7 m augsts un 3-6,5 m plats.
Vāļu Lielā ala un avots	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Alas, Avoti	24 %	Skaista 5,3 m gara ala Gaujas svītas smilšakmens iežos. No alas izplūst avots.
Vāļu Mazā ala un avots	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Alas, Avoti	22.1 %	Ap 4 m gara un tikai līdz 0,5 m augsta ala Gaujas svītas smilšakmens iežos. No alas izplūst spēcīgs avots.
Vanderu ala	Latvija	Cēsu novads	Priekuļu pagasts	Alas	24.5 %	10 m gara ala Raunas kreisajā krastā. Sala laikā alas ieeju aizšķērso ledus aizkars.
Varavīksnes iezis	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Klintis	24 %	Pļaviņu svītas dolomītu atsegums Amatas ielejas kreisā krasta augšmalā. Līdz 3,5 m augsts, atsedzas ap 320 m garā posmā.
Varšavu iezis	Latvija	Cēsu novads	Straupes pagasts	Klintis	21.6 %	Ap 90 metrus gara un līdz 7 metrus augsta smilšakmens klints netālu no Braslas HES ūdenskrātuves labā krasta.
Vasaristi ūdenskritums	Igaunija	Harju apriņķis	Kūsalu pagasts	Ūdenskritumi	27.2 %	Ap 3,8 metrus augsts ūdenskritums ar trim galvenajām pakāpēm, ūdens krīt pāri daudziem smalkākiem slānīšiem. Izveidojies uz ordovika kaļķakmens.
Vecandrijāņu klintis	Latvija	Cēsu novads	Līgatnes pagasts	Klintis	30.4 %	Līdz 20 metrus augstas un kopumā ap 500 metrus garas smilšakmens klintis Gaujas senlejas labajā krastā. Klintīs ir liela niša.
Vecmelderu avoti	Latvija	Jēkabpils novads	Aknīstes pagasts	Avoti	26.2 %	Avotu grupa, kura veido dzirnavezeru. Sevišķi iespaidīgs ir lielākais avots, no kura ik sekundi izplūst 23 litri ūdens.
Vecupes ieža dzelzsavots un klints	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Dzelzsavoti	15.2 %	Dzelzsavots, kas iztek no apmēram 2 m augstas un 10 m platas smilšakmens klints pamatnes. Avots ir izveidojis ap 1 m dziļu nišu.
Vecupes ieža niša	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Alas, Avoti	22.1 %	Liela niša, aptuveni 5 metrus dziļa un 5–6 metrus plata, no kuras iztek avots.
Veģu ūdenskritums	Latvija	Talsu novads	Abavas pagasts	Ūdenskritumi	22.9 %	Apmēram 1,5-1,7 m augsts un 3-4 m plats ūdenskritums. Ūdenskritumu veido daudzi mazāki pakāpieni apmēram 11 metrus garā posmā.
Vējupītes apakšējais ūdenskritums	Latvija	Siguldas novads	Sigulda	Krāces	19.2 %	0,8 metrus augsta un 4-6 metrus plata kāple Vējupītē kādus 33 metrus lejpus augšējam ūdenskritumam.
Vējupītes augšējais ūdenskritums	Latvija	Siguldas novads	Sigulda	Krāces	19.2 %	0,7 metrus augsta un 3-10 metrus plata kāple. Vējupīte šeit krīt pāri Amatas svītas lodīšu smilšakmenim.
Veldzes ūdenskritums	Latvija	Kuldīgas novads	Rumbas pagasts	Krāces	18.2 %	Neliels ūdenskritums Veldzes upē, aptuveni 0,5 - 0,9 m augsts un 11 - 16,3 m plats.
Velna kalva	Latvija	Talsu novads	Rojas pagasts	Ledāja veidojumi	24.8 %	Akmeņu krāvums - sens Baltijas ledus ezera krasta veidojums. Agrāk bija lielāks, liela daļa akmeņu ir aizvesti.
Velnapils ala (Velniapilio olą)	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Alas, Nostāstu vietas	22.3 %	Ap 4,3 m gara ala, platums ir tikai 1 m. Izveidojusies Tatulas svītas merģeļos un ģipšos Mēmeles krastā.
Velnapils klints (Velniapilio uola)	Lietuva	Panevēžas apriņķis	Biržu rajons	Klintis, Kulta vietas	21.4 %	Līdz 5 metrus augsts Tatulas svītas dolomīta atsegums, klintis atsedzas divos nelielos posmos.
Ventas rumba	Latvija	Kuldīgas novads	Kuldīga	Ģeogrāfiskie rekordi, Ūdenskritumi	50.1 %	Platākais un iespaidīgākais ūdenskritums Latvijā. 2,1 m augstā ūdenskrituma platums ir 249 m.
Ventkalnu bedrīšakmens	Latvija	Talsu novads	Laidzes pagasts	Akmeņi, Kulta vietas, Kultūrvēsturiskie akmeņi, Nostāstu vietas	22.8 %	Bedrīšakmens, kurā aizvēsturiskos laikos iekaltas astoņas bedrītes. Akmens ir samērā liels, 3,5 m garš.
Vidagas atsegumi	Latvija	Smiltenes novads	Virešu pagasts	Klintis	25.2 %	Līdz 5 metrus augsti Daugavas svītas dolomītu atsegumi Gaujas kreisajā krastā. Vienas no pirmajām klintīm Gaujas krastos.
Vidējā Jaunapsīšu ala un avots	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Alas, Avoti, Klintis	17.6 %	Šaura plaisa smilšakmens iezī, no kuras izplūst spēcīgs avots. Ala ir 5,5 m gara vai garāka.
Vidējā Laņģu ala un avots	Latvija	Cēsu novads	Liepas pagasts	Alas, Avoti	20.1 %	Ap 25 metrus gara ala, no kuras izplūst spēcīgs avots. Ļoti šaura ieejas daļa.
Vilces dzirnavu atsegums	Latvija	Jelgavas novads	Vilces pagasts	Klintis	14.8 %	Necils dolomītu atsegums lejpus ūdensdzirnavu dambim. Klintis ir līdz 1 m augstas, atsedzas ap 15 m garā posmā.
Vilces lielais atsegums	Latvija	Jelgavas novads	Vilces pagasts	Klintis	20.4 %	Mūru svītas iežu atsegums Vilces labajā krastā. Šis ir lielākais atsegums Vilces krastos, līdz 3 metrus augsts.
Vilciņu ozols	Latvija	Smiltenes novads	Variņu pagasts	Koki	27.4 %	Milzīgs ozols, kura apkārtmērs ir 8,45 m. Koks ir cietis no zibens un zaudējis daļu no vainaga.
Viļņas Svētās Annas baznīca	Lietuva	Viļņas apriņķis	Viļņa	Baznīcas	57.8 %	Gandrīz unikāla gotikas stilā 1495. - 1500. gadā celta baznīca. Baznīcai ir grezna ķieģeļu fasāde.
Virsaišu ūdenskritums	Latvija	Talsu novads	Abavas pagasts	Ūdenskritumi	25.6 %	Apmēram 1,7 m augsts un līdz 4 m plats ūdenskritums.
Vizlas lejteces krāces	Latvija	Smiltenes novads	Virešu pagasts	Krāces	24.7 %	Sešu krāču virtene 800 metrus garā posmā, krāces krīt pāri nelielām dolomīta kāplēm. Augstākā krāce ir ap 1 m augsta.
Vizuļu ieža ūdenskritums	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Ūdenskritumi	25 %	Avota veidots ūdenskritums ar divām pakāpēm, kuras ir 1 m un 3,4 m augstas.
Vizuļu iezis	Latvija	Cēsu novads	Drabešu pagasts	Klintis	32.5 %	Iespaidīgs Pļaviņu svītas dolomītu un Amatas svītas smilšakmens atsegums Amatas krastā. Ziemās leduskritumi.
Žagares oss	Lietuva	Šauļu apriņķis	Jonišķu rajons	Ledāja veidojumi	31.4 %	Kādreizējā Baltijas garākā osa atlikusī centrālā daļa, kura paceļas līdz 20 metrus augstu pāri apkaimei.
Žagatu klints	Latvija	Smiltenes novads	Virešu pagasts	Klintis	23.4 %	Līdz 7 metrus augsts un ap 70 metrus garš dolomītu atsegums Gaujas krastā. Atsegts dabas spēku pārvietots milzu klintsbluķis.
Žākļu dižakmens (Vizlas Lielais akmens)	Latvija	Smiltenes novads	Virešu pagasts	Akmeņi	27.6 %	Liels laukakmens Vizlas upes labajā krastā, 3,4 m augsts.
Zartapu ūdenskritums	Latvija	Talsu novads	Dundagas pagasts	Ūdenskritumi	28.1 %	Neliels, ap 2,2 metrus augsts ūdenskritums, kurš atsedz košus devona Narvas svītas iežus.
Zarvalka augšējais ūdenskritums	Latvija	Talsu novads	Abavas pagasts	Ūdenskritumi	17.1 %	Augšējais no četriem Zarvalka ūdenskritumiem, 1,4 m augsts un līdz 1,8 m plats.
Zarvalka caurtekas ūdenskritums	Latvija	Talsu novads	Abavas pagasts	Krāces	7.2 %	Necila krācīte uz neliela Zarvalka atzara. Kāple ir 0,6 m augsta un atrodas līdzās ceļa caurtekai.
Zarvalka lejas atzara ūdenskritums	Latvija	Talsu novads	Abavas pagasts	Ūdenskritumi	21.4 %	Viens no četriem Zarvalka ūdenskritumiem, 1,4 m augsts un līdz 1,3 m plats.
Zibeņdambja Saules akmens	Latvija	Talsu novads	Rojas pagasts	Akmeņi, Kultūrvēsturiskie akmeņi	23.2 %	Akmens ar mākslīgi nolīdzinātu virsmu, kurā iecirsts liels aplis un krusts, kas sadala apli četrās vienādās daļās. Šī iekaluma jēga un laiks, kad tas veikts, nav zināmi.
Ziedleju klintis	Latvija	Siguldas novads	Inčukalna pagasts	Klintis	27.5 %	Gaujas svītas smilšakmens atsegumu virkne apmēram 860 metru garumā. Klints sienas ir līdz 10 metrus augstas.
Ziedleju ūdenskritums	Latvija	Siguldas novads	Inčukalna pagasts	Ūdenskritumi	25.1 %	Gleznains ūdenskritums, kas krīt pāri sārtām smilšakmens klintīm 3,7 m augstu un 0,3-0,5 m platumā.
Zīļu ala	Latvija	Cēsu novads	Raiskuma pagasts	Alas	22.8 %	Ap 36 metrus gara ala Gaujas pamatkrasta smilšakmens klintī.
Zīļu avotala	Latvija	Cēsu novads	Raiskuma pagasts	Alas, Avoti	22.4 %	Ainaviska, ap 8 metrus gara ala nelielā smilšakmens atsegumā. No alas izplūst spēcīgs avots.
Zvanu klintis	Latvija	Cēsu novads	Cēsis	Klintis	18.5 %	Nelieli Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi ap 100 m garumā. Iespējams, nosaukumu ieguvuši no zvanu attēlojumiem klintīs.
Zviedrgrāvja ūdenskritums (krāce)	Latvija	Talsu novads	Dundagas pagasts	Krāces	25.6 %	Apmēram 0,85 m augsts un līdz 2 m plats ūdenskritums (krāce), kas krīt pāri krāsainiem iežiem. Atrodas dabas liegumā.